Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas attiecības ar Rietumvalstīm ir pakāpeniski pasliktinājušās jau kopš 2014. gadā veiktās Krimas aneksijas un karadarbības uzsākšanas Ukrainas austrumu reģionos. 2022. gada 24. februāra plašais Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ietvēra arī vēršanos pret civiliedzīvotājiem gan iekarotajās teritorijās, gan mērķtiecīgi uzbrūkot arī Ukrainas civilajai infrastruktūrai, ir vēl vairāk palielinājis antagonismu starp abām pusēm.

Krievijas – Rietumvalstu attiecību ietvarā īpaši ir izceļamas Krievijas attiecības ar NATO. Jau vēsturiski Krievija NATO ir uztvērusi kā draudu. Tas skaidrojams ar NATO kā pasaules spēcīgāko aizsardzības aliansi, kā arī norisēm kopš Aukstā kara beigām, kad vairākums Austrumeiropas valstu savu aizsardzību izvēlējās nodrošināt caur dalību NATO. Šādas Eiropas valstu izvēles ir samazinājušas Krievijas spējas ietekmēt attiecīgo valstu politiskās izvēles un novedis pie Krievijas ietekmes samazinājuma reģionā.

NATO lomas un klātbūtnes mazināšana bija centrālais elements Krievijas izteiktajā ultimātā ASV un Rietumvalstīm 2021. gada decembrī, kad Krievija jau bija uzsākusi plašu karaspēka izvietošanu pie Ukrainas robežām. Kopš iebrukuma sākuma pret NATO vērsti izteikumi ir kļuvuši par Krievijas amatpersonu ikdienas retorikas sastāvdaļu. Daļa no izteikumiem arī ietver tiešu draudu izteikšanu NATO aliansei un tās dalībvalstīm.

To, kā Krievija veidos tālākās attiecības ar NATO, var iespaidot vairāku faktoru kopums - Krievijas spējas atjaunot savus militāros spēkus un militāro industriju; Krievijas ekonomiskā situācija un politiskie apsvērumi. Tik pat svarīga ir NATO aizsardzības un atturēšanas spēju tālāka attīstīšana.

Krievijas militārās spējas un to iespējamās izmaiņas

Krievijas iebrukumā Ukrainā 2022. gada 24. februārī piedalījās aptuveni 360 000 karavīru. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, kopš iebrukuma sākuma Krievija ir zaudējusi vairāk kā 315 000 karavīru (mirušie un ievainotie). Ukrainas avoti uzrāda vēl augstākus Krievijas zaudējumus, tiem pārsniedzot 400 000 militārpersonu.

Par Krievijas armijas ievērojamajiem zaudējumiem liecina nepieciešamība veikt mobilizāciju. Armijas kaujas spēju uzturēšanai jau 2022. gada septembrī Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par daļējas mobilizācijas izsludināšanu. Karotājus piesaistīja arī Ukrainā karojošo “privāto” militāro kompāniju pārstāvji, piemēram, “Vagner grupai“ karotāju piesaisti veicot Krievijas ieslodzījuma vietās.

Mobilizācija Krievijā turpinās slēptā veidā, jo tikai šādi ir iespējams kompensēt dzīvā spēka zaudējumus Ukrainā. Jaunu karavīru piesaistei tiek izmantoti lielākoties finansiāli stimuli, piemēram, atalgojums, kas ir augstāks par Krievijas vidējo. Īpašas aktivitātes, tai skaitā iesaistot tiesībsargājošās iestādes, tiek veiktas, lai bruņotajos spēkos iesaistītu Krievijā mītošos migrantus no Centrālāzijas valstīm, kuri nesen ieguvuši Krievijas pilsonību. Atsevišķas brīvprātīgos piesaistes kampaņas ir novērotas arī ārpus Krievijas tādās valstīs kā Sīrija, Indija, Kuba un Nepāla. Turpinoties karam un Krievijas zaudējumiem, nav izslēgta arī atkārtota “atklāta” mobilizācija. Tās izsludināšanā Krievijas vadošā elite vadīsies no situācijas frontē un kopīgā noskaņojuma sabiedrībā.

Līdz ar karavīru zaudējumiem, kopš kara sākuma Ukrainas spēkiem ir izdevies iznīcināt ievērojamu daudzumu – līdz pat 9000 Krievijas bruņu tehnikas, tai skaitā tankus, kājnieku kaujas mašīnas un citas tehnikas vienības, kā arī lidaparātus un kuģus. Lielākie karavīru un tehnikas zaudējumi novērojami tieši sauszemes spēkos, Krievijas flotei un gaisa spēkiem saglabājot salīdzinoši augstas kaujas spējas.

Krievijas iebrukumam Ukrainā ieilgstot, pieaug militāri industriālā kompleksa nozīme Krievijas spēku kaujas spēju uzturēšanā. Krievija ir spējusi īstermiņā pielāgot tās ražošanu kara vajadzībām - nodrošināt bojātās tehnikas remontu, rezerves tehnikas vienību modernizāciju un pielāgošanu, kā arī dažāda veida munīcijas, tai skaitā artilērijas lādiņu un raķešu, ražošanu. Turpinoties karadarbībai Ukrainā, sagaidāms, ka Krievijas spējas atjaunot un papildināt tās arsenālu samazināsies. Jau pašlaik sankcijas apgrūtina piekļuvi Rietumos ražotām komponentēm. Ieroču ražošanā nākas izmantot dārgākas komponentes, kas ievestas Krievijā caur trešajām valstīm, apejot sankcijas, vai paļauties uz Ķīnā vai citās valstīs ražotām alternatīvam, kas var būt mazāk kvalitatīvas vai prasa papildus pielāgošanu.

Krievijas militāri industriālais komplekss turpina saskarties ar darbaspēka - īpaši augstāk kvalificēta darbaspēka - problēmām, kā arī ar izaicinājumiem motivēt darbiniekus turpināt darbu augstas intensitātes apstākļos. Ražošanas jaudas var negatīvi ietekmēt ražošanā izmantotās infrastruktūras nolietojums un ierobežotās iespējas piekļūt infrastruktūras darbības atjaunošanai nepieciešamajām komponentēm. Militāri industriālā kompleksa resursu novirzīšana Krievijas armijas kaujas spēju uzturēšanai Ukrainā vēl vairāk ierobežo jaunu militāro tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kas vidējā termiņā var palielināt Krievijā ražotā bruņojuma tehnoloģisko atpalicību no Rietumu vai Ķīnas ražotā bruņojuma.

Karš Ukrainā un tā izraisītās ģeopolitiskās izmaiņas Eiropā ir radījis nepieciešamību Krievijai izvērtēt esošā bruņoto spēku modeļa piemērotību. Jau 2022. gadā nogalē Krievijas Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu nāca klajā ar paziņojumu par Krievijas bruņoto spēku reformu, kas virzīta uz militāro spēku komandvadības uzlabošanu un bruņoto spēku vienību skaita un personāla palielināšanu līdz 1,5 miljoniem 2026. gadā. Rietumu virzienā reformas ietvaros 2024. gada 26. februārī atjaunoti Maskavas un Ļeningradas militārie apgabali, kas kopš 2010. gada bija apvienoti Rietumu militārajā apglabā.

Ņemot vērā karadarbību Ukrainā un Krievijas karavīru un tehnikas zaudējumus, ar augstu ticamību var paredzēt, ka Krievija saskarsies ar sarežģījumiem līdz 2026. gadam veikt faktiskās izmaiņas tās bruņotajos spēkos un pilnībā noformēt un apbruņot jau esošās, kā arī no jauna veidotās vienības. Tomēr tas neliegs Krievijai publiskajos izteikumos veidot priekšstatu par bruņoto spēku reformas progresu. Reformu process ļaus Krievijai uzturēt agresīvu pozīciju attiecībā pret NATO dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju.

Krievijas augstākās amatpersonas regulāri nāk klajā ar draudiem pielietot kodolieročus, tai skaitā tos saistot ar karadarbības gaitu Ukrainā un Rietumvalstu sniegto atbalstu. Kodolieroču pielietošanas draudus Krievijas amatpersonas intensīvāk izmanto gadījumos, kad Ukrainas armijai ir izdevies gūt panākumus frontē, vai kad aktivizējas politiskā diskusija Rietumvalstīs par jauna atbalsta sniegšanu Ukrainai. SAB vērtējumā kodoldraudi uzskatāmi par Krievijas mēģinājumiem atturēt Rietumvalstis no tālāka atbalsta sniegšanas Ukrainai, kā arī aktīvākiem lēmumiem NATO stiprināšanai, jo īpaši sabiedroto klātbūtnes pastiprināšanai Alianses austrumos. Ar agresīvas kodolretorikas palīdzību Krievija arī tiecas kāpināt trauksmes līmeni Rietumu valstu sabiedrībās. Kopumā Krievijas gatavība pielietot kodolieročus īsā un vidējā termiņā ir maz ticama. Kodolieroču izmantošana noteikti izraisītu negatīvu starptautisko reakciju arī no valstīm, kas pašlaik ir neitrālas vai pret Krieviju draudzīgas, piemēram, Ķīnas. Kodolieroču pielietošana arī vēl vairāk konsolidētu Rietumvalstis, kā arī varētu atvieglot jauna veida ieroču sistēmu piegādi Ukrainai.

Krievijas ekonomiskā situācija un politiskie apsvērumi attiecībās ar NATO

Krievijas karš Ukrainā un ar to saistītās sankcijas ir negatīvi ietekmējušas Krievijas ekonomiku un piekļuvi ārvalstu kapitālam. Vienlaikus Krievija turpina izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai sekmētu ekonomikas noturību. Pašlaik viens no Krievijas ekonomikas balstiem ir tās militāri industriālais komplekss, kā arī joprojām augstie ieņēmumi no ogļūdeņražu starptautiskās tirdzniecības, tai skaitā apejot sankcijas un tirdzniecības ierobežojumus. Turpinoties karam Ukrainā, Krievija turpinās pielāgot tās ekonomiku kara vajadzībām, kas no vienas puses ļaus uzturēt karadarbību un Krievijas armijas kaujas spējas, tomēr vidējā termiņā samazinās vai pat apturēs Krievijas ekonomikas izaugsmi. Plašāk par Krievijas ekonomikas situāciju, kopš iebrukuma Ukrainā, aprakstīts iepriekšējā SAB sagatavotajā materiālā.

Krievijas iebrukums Ukrainā bija plānots kā ātrs, uzvarošs karš, kur īsā laikā tiktu pārvarēta Ukrainas pretestība, nevis vairāk nekā divus gadus ilgstošs konflikts, kam Krievija nebija gatava ne militāri, nedz arī ekonomiski. Ņemot vērā kara gaitu, Krievijai nākas pārvērtēt potenciālo nākotnes konfliktu iespējamo gaitu un izvērtēt valsts spēju šādā konfliktā iesaistīties un uzvarēt.

Putina vadītā režīma primārā interese ir nostiprināt vai noturēt savas varas pozīcijas. Krievijas iekšpolitiskās un ārpolitiskās darbības tiek plānotas, vadoties no augstākminētās primārās intereses, attiecīgi, - padarot mazāk iespējamas darbības, kas tieši var apdraudēt režīma stabilitāti. Konflikta situāciju no vienas puses režīms var izmantot sabiedrības tālākai mobilizācijai, bet no otras puses, zaudējumu gadījumā palielinās riski režīmam saglabāt varu. Riski režīmam var pieaugt, neskatoties uz režīma rīcībā esošo plašo propagandas aparātu, kas jau Ukrainas kara laikā nespēj ierobežot sociāli aktīvas sabiedrības grupas, piemēram, karavīru mātes. Nesekmīgā kara gaita Ukrainā, tai skaitā Ukrainas spēja pretoties daudz lielākiem Krievijas spēkiem, rada nepieciešamību V. Putina režīmam pārvērtēt Krievijas spējas vadīt šāda rakstura sadursmes un panākt plānoto rezultātu. SAB vērtējumā īsā un vidējā termiņā Krievijas gatavība uzsākt atklātu konvenciālu militāru konfrontāciju ar spēcīgāku pretinieku, kā NATO, ir maz iespējama.

Ārējā apdraudējuma uzturēšana ir viens no izplatītākajiem sabiedrības mobilizācijas instrumentiem autoritārās valstīs, ko ilgstoši izmanto Krievijas politiskais režīms. Arī NATO Krievijā ilgstoši tiek raksturota kā pret Krieviju agresīvi noskaņota organizācija un vidējā termiņā Krievijai ir izdevīgāk uzturēt NATO kā agresora tēlu, šādi turpinot mobilizēt sabiedrības atbalstu ap politisko režīmu. Krievijas amatpersonas arī turpmāk publiskajā komunikācijā ar mainīgu intensitāti izplatīs vēstījumus par NATO kā Krievijas apdraudējumu un nepieciešamību turpināt konfrontējošu politiku no Krievijas puses.

Krievijas attiecības ar NATO un konfrontācijas iespējamību jāvērtē arī kontekstā ar citiem reģionālās un globālās politikas procesiem. Reģionāli Krievijas iebrukums Ukrainā ir samazinājis Krievijas ietekmi tai tuvējos reģionos, piemēram Dienvidkaukāzā vai Centrālāzijas valstīs. Sagaidāms, ka atklāta konfrontācija ar NATO vēl vairāk liks reģiona valstīm meklēt alternatīvus sadarbības virzienus, šādi samazinot Krievijas lomu reģionā. Krievijas iebrukums Ukrainā ir vairojis Krievijas atkarību no Ķīnas. Ķīna turpina nostiprināties kā Krievijas energoresursu tirgus un palielinās Ķīnas preču klātbūtne Krievijas tirgos. Turpinoties Ķīnas ekonomikas izaugsmei, situācijā, kad Krievijas ekonomika stagnē, pastāv augsta iespējamība, ka Krievijai nāksies lielāku stratēģisko uzmanību pievērst Ķīnai un tam, kā ierobežot no tās pieaugošo atkarību.

Iebrūkot Ukrainā, V. Putina režīms bija paļāvies uz vienotības trūkumu Rietumos un Rietumvalstu atšķirīgajām nostājām par attiecībām ar Krieviju. Tomēr karš ir veicinājis Rietumu vienotību un gatavību īstenot pasākumus, lai iegrožotu Krievijas agresiju. Papildus tam, Krievijas iebrukums ir sekmējis Rietumvalstu, īpaši Eiropas valstu aizsardzības politikas pārskatīšanu, lielākajai daļai valstu pieņemot lēmumus par aizsardzības spēju kāpināšanu tuvākajos gados. Viens no indikatoriem ir novirzītais valsts finansējums aizsardzībai, piemēram, 18 no 32 NATO dalībvalstīm 2024. gadā aizsardzībai novirzīs vismaz 2% no IKP. Saskaņā ar Starptautiskā stratēģisko studiju institūta datiem, 2023. gadā NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumi veidoja 57,8% no globālajiem izdevumiem, savukārt Krievijas izdevumi bija 4,8%.
Kopš iebrukuma sākuma, NATO ir veikta virkne nozīmīgu praktisku darbību atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanai, piemēram, jaunu reģionālo plānu izstrāde. Svarīgs notikums Alianses kopīgo spēju stiprināšanā, īpaši Baltijas jūras reģionā, ir Somijas un Zviedrijas pievienošanās aliansei.

Secinājumi

Krievijas iebrukuma Ukrainā gaita ir radījusi jautājumus par tālākajiem Krievijas rīcības scenārijiem, tai skaitā iespējamu atklātu konfrontāciju ar Rietumvalstīm, tostarp NATO dalībvalstīm. Paziņojumi par Krievijas bruņoto spēku reformām, kas vērstas uz militāras klātbūtnes stiprināšanu valsts rietumu reģionos, regulārie kodolieroču pielietošanas draudi, kas izskan no Krievijas amatpersonu puses, kā arī kopumā Krievijas uzturētais konfrontējošais tonis, rada iespaidu par atklātas militāras konfrontācijas neizbēgamību.

Krievijas faktiskās situācijas apskats savukārt liecina par vairākiem faktoriem, kas neapstiprina Krievijas retorikā pausto. Pirmkārt, Krievijas aizsardzības sektora primārais uzdevums ir karadarbība Ukrainā, tam novirzot lielāko daļu bruņoto spēku, militāri industriālā kompleksa resursu un līdzšinējos gados uzkrāto bruņojuma rezervju. Krievijai būs nepieciešams laiks, lai atjaunotu karā zaudēto tehniku, apmācītu karavīrus, kā arī atjaunotu rezerves. Šīs darbības būs jāveic apstākļos, kad Krievijas ekonomika turpinās saskarties ar izaicinājumiem un valstij nāksies izvērtēt, kurām no vajadzībām novirzīt ierobežotos resursus.

Lai gan V. Putina režīms saglabājas stabils, karš Ukrainā ir pastiprinājis spiedienu uz režīmu, tai skaitā radot jauna veida riskus, kā to parādīja ”Jevgeņija Prigožina dumpis” 2023. gada jūnijā. V. Putina režīma primārais mērķis ir saglabāt savu varu un, lai gan konfrontējoša politika ar Rietumiem veicina sabiedrības mobilizāciju un atbalstu režīmam, tomēr potenciāla eskalācija vai atklāts militārs konflikts var radīt tam neprognozējamas sekas. SAB vērtējumā īsā un vidējā termiņā V. Putina režīms turpinās uzturēt konfrontējošas attiecības ar Rietumvalstīm un NATO, tai skaitā pie nepieciešamības draudot ar konflikta eskalāciju, tostarp kodolieroču izmantošanu.

Visticamāk Krievija pret NATO dalībvalstīm turpinās izmantot dažāda rakstura hibrīdās metodes, tai skaitā informatīvās un ietekmes operācijas, kā arī kiberuzbrukumus. Tajā pat laikā atklātās konvencionālas militārās konfrontācijas iespējamība ar Krieviju saglabājas zema.

Novērtē šo rakstu:

10
66

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...