Šī valdība demonstrē pilnīgu visatļautību un atrautību no realitātes
Ivars Zariņš11.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
6.novembrī notika Saeimas Pieprasījumu komisijas sēde, kurā tika izskatīts deputātu pieprasījums K.Kariņam par valdības nespēju sniegt tiesisko pamatojumu valdības rīcībai saistībā ar mediķu atalgojumu.
Šoreiz uz pieprasījuma izskatīšanu bija ieradies ne tikai K.Kariņš, bet arī finanšu ministes J.Reirs un veselības ministre I.Viņķele. Taču, kā izrādās, ne jau lai sniegtu paskaidrojumus, bet gan, lai uztaisītu cirka izrādi – jo bija paredzēts, ka koalīcijas deputāti uz sēdi neieradīsies (un tie arī neviens “pēkšņi” nebija ieradušies), tādējādi „noraujot” kvorumu, lai valdības pārstāvjiem atbildes nebūtu jāsniedz.
Tomēr cirka izrāde nesanāca, kā iecerēts, – tieši pretēji! Izrādes organizētāji nebija ņēmuši vērā, ka šis ir sēdes turpinājums (nevis jauna sēde) – šī sēde tika sasaukta, kad tai bija kvorums, un tagad tā vienkārši tika turpināta. Un, lai kā to nevēlējās valdības ministri, – tiem nācās sniegt savus paskaidrojumus par savu rīcību.
Kā jau tas bija sagaidāms, neskatoties uz to, ka valdības pārstāvji bija ieradušies uz sēdi krietnā pulciņā, tie nespēja sniegt nekādu tiesisko pamatojumu savai rīcībai.
Tā vietā tika izteikti pārmetumi Saeimai par neizpildāmu, prettiesisku lēmumu pieņemšanu. Taču, kad valdības pārstāvjiem argumentēti, ar faktiem (atšķirībā no valdības paustā) tika pierādīts, ka šādi valdības apgalvojumi, delikāti izsakoties – ir vismaz maldinoši un nekādīgi neatbilst patiesībai (FM atzinums, kurš balstīts uz nepatiesām fiskālās telpas prognozēm, ko apliecina jau 2019.gadā pieņemtais budžets un 2020.gada prognozētais - kuros fiskālā telpa ir pozitīva, nevis negatīva, un pietiekama, lai izpildītu Saeimas lemto!).
Atbildot uz to tika pausts viedoklis, ka nekāds tiesiskais pamatojums šādai valdības rīcībai nemaz nav vajadzīgs, jo valdība neko nav pārkāpusi! Pilnīgi nopietni – tā ir valdības pozīcija. Tas ir oficiāli dokumentēts sēdes materiālos.
Nepieņemams un absolūti neatbilstošs tiesiskai un demokrātiskai valstij ir valdības paustais, ka šāda valdības rīcība ir pamatota, jo, redziet, tāds ir varas partiju politiskā darījuma rezultāts – un kāds nu tas ir sanācis, ar tādu arī Latvijai ir jāsamierinās! Ja būtu bijis mazāk partiju – būtu sanācis cits rezultāts. Pilnīgi nopietni!...
Šī valdība demonstrē pilnīgu visatļautību un atrautību no realitātes un tiem tiesību principiem, kuri būtu valdībai jāievēro tiesiskā un demokrātiskā valstī. Tas savukārt norāda, ka valdošā koalīcija ar savu rīcību ir pārvērtusi Latviju par “politmafiozu valsti”, kurā visai valstij un sabiedrībai svarīgi lēmumi tiek pieņemti, nevis ievērojot likumu un Satversmē noteiktos principus, bet gan politiskajām partijām savstarpēji apmierinot savas intereses. Un, ja tām ir izdevies savstarpēji apmierināties, tad viss pārējais ir mazsvarīgi – ne tikai likumos, bet arī Satversmē noteiktais.
Notiekošais uzskatāmi apliecina, ka koalīcija ir gatava turēties pie varas, kaut vai pretlikumīgā veidā. Tiesiskā un demokrātiskā valstī tas nebūtu iespējams...
Pirms gadsimta ar pašaizliedzību un asinīm tika izcīnītas tiesības būt Latvijai kā neatkarīgai un demokrātiskai valstij - nu atkal ir pienācis laiks to nosargāt un līdzīgi kā pirms gadsimta sabiedrībai saliedēties kopējai cīņai par to – jo tagad tā vairs nav tikai cīņa par mediķu atalgojumu, tā ir cīņa, lai nosargātu Latviju kā tiesisku un demokrātisku valsti ar tām vērtībām, kuras ir ierakstītas mūsu Satversmē.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
