SIA “Latvijas Televīzija” (LTV) pārvietojamo televīzijas staciju (PTS) un mediju tehnoloģiju (MAM) iepirkumi apdraud Latvijas kritisko infrastruktūru
Kalvis Baumanis23.05.2024.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Esmu Kalvis Baumanis, SIA “Hannu Pro” valdes priekšsēdētājs. Mūsu uzņēmums ir starp vadošajiem sistēmu integrēšanas pakalpojumu sniedzējiem Eiropā ar pārstāvniecībām vairākās valstīs un 30 gadu pieredzi televīzijas un radio programmu ražošanas un izplatīšanas tehnoloģisko risinājumu izveidē.
2023.gada beigās mēs vērsām sabiedrības uzmanību uz LTV organizēto PTS un MAM iepirkumu neprofesionalitāti, nesaimniecisku līdzekļu iztērēšanu un korupcijas riskiem. Toreiz mūsu aktivitātes izraisīja diskusijas profesionāļu aprindās un plašākā lokā, tostarp arī Saeimā un valdībā.
Neesmu naivs cilvēks, bet ticēju, ka ekspertīze un drosme atklāti paust LTV vadībai netīkamu viedokli, ļaus novērst vairāk nekā 10 miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu nesaimnieciskos iepirkumos.
Kopš tā laika pagājuši apmēram 6 mēneši. Pēc būtības LTV mainījies nav nekas. LTV joprojām vada tie paši cilvēki, kuru motivācija, diplomātiski sakot, ir rūpīgākas uzmanības vērta.
Lielai daļai Latvijas sabiedrības un arī valsts amatpersonām nav viegli izprast LTV iepirkumu sarežģītās tehniskās nianses. Šo situāciju LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede un tehniskais direktors Mārtiņš Porters prasmīgi izmanto savu mērķu īstenošanai.
Neskatoties uz iepriekš pausto kritiku, LTV vadība turpina virzīt skandalozos MAM un PTS iepirkumus, ignorējot acīmredzamās iepirkumu problēmas aizbildinoties ar to ka “piešķirto naudu nedrīkst zaudēt”!
Šī gada janvārī LTV darbu uzsāka jauns, par tehniskajiem jautājumiem atbildīgs valdes loceklis Gints Miķelsons. Diemžēl, kā liecina LTV darbinieku vidū cirkulējošā informācija, jaunais valdes loceklis nespēj pārvarēt Ivara Priedes un Mārtiņa Portera pretestību.
Jautājums par LTV vadītāja Ivara Priedes un tehniskā direktora Mārtiņa Portera stratēģiskajiem mērķiem ir aktuāls ne tikai mediju tehnoloģiju, bet arī ģeopolitisko izvēļu kontekstā.
Bez lieka trokšņa LTV ir pieņēmusi lēmumu par MAM iepirkuma uzvarētāju. Tas nozīmē, ka Latvijas sabiedrisko mediju kritiskajā infrastruktūrā iekļaus Francijā reģistrētā uzņēmuma “Dalet” programmrisinājumus.
Sadarbība ar kolēģiem no Eiropas būtu tikai apsveicama, bet tieši “Dalet” sakarā ir jāliek sarkana izsaukuma zīme!
LTV kā NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts sabiedriskais medijs, kas iekļauts nacionālai drošībai nozīmīgo tiesību subjektu sarakstā un nodrošina Latvijas kritiskās infrastruktūras objektus, pilnā nopietnībā ir nolēmis uzsākt sadarbību ar uzņēmumu, kas jau dekādēm ilgi un joprojām ir cieši saistīts ar Krievijas Federāciju.
“Dalet” ir pārstāvniecība Maskavā. Šis uzņēmums korporatīvajās interneta vietnēs publiski lepojas ar to, ka tehnoloģiski nodrošina un atbalsta tādu Kremļa propagandas ruporu kā, piemēram, Russia Today, VGTRK (Rossia 1, 24, RTR-Planeta), Pirmais Kanāls, MIR TV, kā arī citu Krievijas un Baltkrievijas mediju darbību… Lieki piebilst, ka tas iespējams vienīgi situācijā, kad Krievijas specdienesti un politiskā vadība ir pilnīgi droši par “Dalet” lojalitāti.
Tomēr publiski redzamā “Dalet” saistība ar Kremli nav bijusi šķērslis LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Priedem - LTV ir nolēmusi parakstīt sadarbības līgumu ar šo Krievijas sabiedroto un varbūt pat Krievijas specdienestu kontrolēto uzņēmumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 16.jūlija noteikumiem Nr.508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” 16.punktu LTV bija jāvēršas pie VDD, lai saņemtu viedokli par “Dalet” pārstāvjiem Latvijā kā potenciālā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja atbilstību kritiskās infrastruktūras drošības prasībām. Ivars Priede to nebija darījis, tādējādi par Latvijas nodokļu maksātāju naudu izritinot sarkano paklāju savdabīgam “tiltam starp Rietumiem un Austrumiem” Latvijas mediju kritiskās infrastruktūras ietvaros.
Vēl netīrāku šo situāciju padara fakts, ka “Dalet” pārstāvju piedāvājums ir dārgākais MAM iepirkuma konkursā, bet, pateicoties Ivara Priedes vadībā izstrādātās vērtēšanas punktu formulas īpatnībām, šo dārgāko piedāvājumu LTV konkursa komisija atzinusi kā “ekonomiski izdevīgāko”. Rezultātā Kremļa mediju kanālu partneriem LTV pārmaksās aptuveni 150 000 eiro.
Šobrīd Latvijas sabiedrisko mediju un Latvijas valsts drošība ir absolūta prioritāte. Tādēļ mēs aicinām SEPLP, IUB, VDD un citas kompetentas iestādes:
1) nekavējoties apturēt MAM iepirkuma līguma slēgšanu ar “Dalet” pārstāvjiem un veikt atkārtotu iepirkumu ņemot vērā norādītos riskus;
2) izvērtēt LTV vadības rīcību un motivāciju saistībā ar šiem iepirkumiem un to radītajiem materiālajiem zaudējumiem un drošības riskiem.
Vai tā ir amatpersonu bezrūpība un nolaidība vai arī darbība Latvijas valstij naidīgu spēku interesēs - par to jālemj Latvijas drošības dienestiem. Taču viens ir skaidrs - fakti ir kliedzoši.
Šeit aprakstītās MAM iepirkuma dīvainības, iespējams, izskaidro arī to, kādēļ LTV joprojām “stūrgalvīgi” neveic uzlabojums PTS iepirkumā, kura katastrofālajai kvalitātei eksperti pievērsa uzmanību 2023.gada beigās.
PTS iepirkuma konkursu nozares speciālisti aicināja pārstrādāt atvērtā formā, kas nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas industrijas profesionāļiem un ražotājiem. Tad visiem būtu iespēja piedāvāt oriģinālus, tehnoloģiju attīstības laika garam atbilstošus risinājumus. Diemžēl, imitējot darbību, LTV šai PTS iepirkumā veica vien “kosmētiskus” labojumus, pēc būtības visu atstājot, kā bija iecerēts jau sākumā - PTS iepirkums joprojām ir “slēgts”. Tā dokumentācija paredz būtiskas priekšrocības Sony un Ross Video tehnoloģijām.
Šī ir īpaša pretimnākšana arī finansiālā ziņā. Redzot, ka konkurenti de facto ir izslēgti no spēles, Sony un Ross Video piedāvās par 20%-30% augstāku cenu saviem pārstāvjiem, nekā tas būtu godīgas un atvērtas konkurences apstākļos starp vadošajiem televīzijas tehnoloģiju ražotājiem. Tas nozīmē, ka LTV pārmaksās ap 1 000 000 eiro!!!
Mēs jau pievērsām uzmanību faktam, ka prasība aprīkot PTS ar dārgajām 4K UHD un no aprites aizejošajām SDI tehnoloģijām, stratēģiski neatbilst TV apraides tehniskās attīstības tendencēm Eiropā. Piemēram, Eirovīzija un UEFA futbola čempionātu pārraižu organizētāji ir attiekušies no 4K UHD par labu 1080i50 PSF un 1080p50 HD HDR formātiem.
(Skat.: https://www.ibc.org/features/uefa-relegates-uhd-for-euro-2024-and-champions-league-final/10918.article un https://www.solo16.co.uk/post/eurovision-2024-behind-the-scenes.)
Vai tiešām LTV kā publiskajam medijam ir nepieciešams 4K UHD “rolsroiss”, kas izmaksā gandrīz divas reizes dārgāk, ja LTV nav neviena pasākuma, kurā jānodrošina 4K UHD pārraides standarts un iespēja skatītājiem novērtēt šo kvalitāti nepastāv?
PTS iepirkuma īstenošana patreizējā veidolā, faktiski nozīmē 10 miljonu eiro Latvijas nodokļu maksātāju naudas iztērēšanu, ekskluzīvi dārgos, bet tehnoloģiski novecojušos risinājumos.
Labākajās “Sūnu ciema” tradīcijās ieturētās metodes, ar kādām LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede vada mediju kritiskās infrastruktūras attīstības projektus, ir vismaz tikpat liela Latvijas interešu sabotāža, kā, piemēram, gadiem ilgi novilcinātā žoga izbūve uz valsts Austrumu robežas vai savulaik īstenotā Latvijas uzsēdināšana uz Gazprom gāzes “adatas”.
MAM un PTS iepirkumi rada bažas par korupcijas riskiem un Latvijas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu Latvijas sabiedriskajā medijā. Aicinām atbildīgās iestādes rīkoties un novērst šīs problēmas, kamēr vēl tas ir iespējams.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
