Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Šie ir koru dalībnieku gribēti Dziesmu svētki

Dziesmu svētku Manai Dzimtenei rīkotāji
27.01.2026.
Komentāri (125)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā nedēļā daži mūziķi atklātā vēstulē publiski pauda virkni apgalvojumu par to, ka Maestro nekad nav bijis informēts par šiem svētkiem un nav tiem piekritis. Šie apgalvojumi neatbilst patiesībai.

2024. gada novembrī notika topošās biedrības Manai Dzimtenei dibinātāju un padomes tikšanās ar Raimondu Paulu, kuras laikā tika pārrunāta pasākuma ideja. Šajā sarunā Maestro nebija iebildumu pret šāda koncerta ieceri. Tā paša gada decembrī koncerta mākslinieciskais vadītājs Jānis Ķirsis ar Maestro pārrunāja plānoto repertuāru un dziesmu aranžiju autorus. Vienlaikus aktīvu dalību pasākumā Maestro nebija solījis – līdzīgi kā daudzos citos viņam veltītajos koncertos 2026. gadā. Tieši tādēļ pasākuma publiskajā komunikācijā nekad nav ticis apgalvots, ka Maestro koncertā piedalīsies. Šo pozīciju esam konsekventi ievērojuši, vienlaikus kopā ar dziedātājiem un klausītājiem cerot, ka tas tomēr varētu notikt.

2025. gada 25. jūlijā Maestro tiesību pārstāvis izsniedza licenci, kas piešķīra tiesības Raimonda Paula darbu aranžēšanai, šo aranžējumu izdošanai drukātā nošu grāmatā Raimonda Paula dziesmu svētki Manai Dzimtenei, kā arī šīs nošu grāmatas izmantošanai bez ierobežojumiem, lai nodrošinātu publisku pasākumu 2026. gada jūlijā.

2025. gada novembrī tika noslēgti līgumi ar mūziķiem par piedalīšanos koncertā, tostarp ar Latvijas Radio bigbendu un Intaru Busuli. Kori saņēma repertuāru, un šis repertuārs tika iekļauts oficiālajā koru apritē. Visi diriģenti un solisti bija informēti par koncertu, un kori sāka apgūt repertuāru.

Pasākuma rīkotājiem ir pamats uzskatīt, ka atsevišķas personas ir apzināti sniegušas Maestro Raimondam Paulam maldinošu informāciju par pasākumu un tā rīkotājiem, kā rezultātā 2025. gada decembrī Maestro nāca klajā ar paziņojumu, ka Svētki būtu jāaizliedz. Vienlaikus portālā nra.lv tika uzsākta mērķtiecīga rakstu sērija, kas bija vērsta gan pret pasākuma organizatoriem, gan pašu pasākumu. Ir pārsteidzoši, ka Latvijas Radio bigbenda izpilddirektors Dāvis Jurka, kurš ir arī biedrības Manai Dzimtenei viens no dibinātājiem un bijis klātesošs pasākuma idejas attīstībā no pašiem pirmsākumiem, šobrīd izliekas, ka neko nezina par šo pasākumu.

Dziesmu svētki Manai Dzimtenei ir vērienīgākais šāda veida pasākums, kas top nevis ar kādas valsts institūcijas lēmumu un garantētu finansējumu, bet gan pilsoniskas iniciatīvas rezultātā. Iespējams, tas izraisa skaudību un nenovīdību, un, mūsuprāt, pēdējā laika publiskās aktivitātes un pseido “Maestro interešu aizstāvība” ir tieši ar to saistītas. Skumji, ka daži cilvēki savu personīgo ambīciju vārdā ir mēģina “norakt” tik vērienīgu pasākumu, kuram gatavojas 13 000 dziedātāju visā pasaulē un kurā 30 000 klausītāju būtu iespēja baudīt Maestro kora dziesmas. Nav arī skaidrs, kādā veidā šāds pasākums varētu negodināt Maestro un viņa radošo devumu.

Turklāt, ja koncerta pretinieku ieskatā nav pieņemami lietot Raimonda Paula vārdu pasākuma sakarā, kurā tiks atskaņota Maestro mūzika, bet kurā viņš pats nepiedalīsies, tad, sekojot šai loģikai, būtu jāaizliedz visi 2026. gadā plānotie koncerti, kas tiek pozicionēti kā veltījumi Raimonda Paula jubilejai vai daiļradei vai kuros tiks atskaņoti viņa skaņdarbi. Publiski pieejamā informācija nepārprotami rāda, ka absolūtajā vairākumā gadījumu Maestro šajos pasākumos nepiedalās personīgi kā izpildītājs un tas netiek uzskatīts ne par maldināšanu, ne par neētisku rīcību. Līdz ar to Dziesmu svētki Manai Dzimtenei šajā ziņā nav izņēmums, jo to publiskajā komunikācijā nekad nav ticis apgalvots, ka Maestro koncertā piedalīsies.

Tomēr, respektējot Maestro Raimonda Paula pausto viedokli, 2026. gada 19. janvārī tika mainīts pasākuma nosaukums no līdzšinējā „Raimonda Paula dziesmu svētki Manai Dzimtenei” uz „Dziesmu svētki Manai Dzimtenei”. Tas netika darīts slepeni, kā apgalvo vēstules autori, bet atklāti un publiski.

Gan portāls nra.lv, gan citas iesaistītās personas šobrīd aktīvi turpina nomelnot pasākumu un tā organizatorus, nerēķinoties ar to, ka tūkstošiem cilvēku visā pasaulē jau gandrīz gadu ar lielu atbildību un entuziasmu gatavojas šim nozīmīgajam notikumam. Mūsu ieskatā ir īpaši satraucoši, ka nepatiesi apgalvojumi tiek izmantoti, lai šķeltu koru kopienu un grautu pasākumu, kuram ar patiesu aizrautību gatavojas tūkstošiem cilvēku visā pasaulē.

Mēs ļoti labi redzam, ka daļa šo cilvēku rēķinās tikai ar sevi un savām savtīgajām interesēm interpretēt, ko drīkst dēvēt par dziesmu svētkiem un ko ne. Viņi pat nav vēlējušies noslēpt savu aroganci pret cilvēkiem, kuri ir dziesmu svētku kustības pamats. Lūk, piemērs: aicinājums pašvaldībām un Kultūras ministrijai izvērtēt, vai šie ir tie Dziesmu svētki, par kuriem paši uzdodas; vai šie ir tie Dziesmu svētki, uz kuriem sūtīt koristus, un vai tiešām šajos Dziesmu svētkos būtu jāiegulda publiskā nauda. Vēlamies jautāt – vai kori, vēstules autoru ieskatā, ir kādi mazāk saprātīgi dzimtcilvēki, kuru vietā daži vēlas izlemt, kur tos sūtīt un kur ne?

Dziesmu svētki Manai Dzimtenei ir radīti ar skaidru, labu un atklātu nodomu – godināt Raimonda Paula kormūzikas daiļradi, stiprināt latvisko garu un radīt kopības sajūtu, kas vieno Latvijā un pasaulē dzīvojošos latviešus. Vairāk nekā 13 000 dziedātāju ir pieteikušies dalībai un mēnešiem ilgi aktīvi gatavojas šim notikumam – apgūst repertuāru, piedalās mēģinājumos, organizē kopdziedāšanas un dalās ar šo procesu publiskajā telpā. Šie ir koristu gribēti Dziesmu svētki, un mēs nevaram un nedrīkstam pievilt šos dziedātājus, tāpat kā cilvēkus, kuri jau ir iegādājušies biļetes vai plāno apmeklēt šo koncertu.

Šo noskaņojumu spilgti raksturo kāda kora dalībnieka ieraksts sociālajos tīklos: “…pilnīgi nepieņemami, ka visā šajā burzmā ir piemirsts par parasto Latvijas patriotu-dziedātāju. Jā, mēs gribam dziedāt R. Paulu mūsu burvīgajā estrādē, atkal baudīt kopību un dziesmu. Mēs esam savas valsts patrioti, ne tikai barikādēs bet arī Sidraba birzī. Un mums neinteresē šī netīrā (varbūt tā nemaz nav) ņemšanās. Vienmēr būs, kas pelna, vai tie ir valsts mēroga Dziesmu svētki vai kādi citi mazāki. Ne viss ir jāiznes apspriešanai un cilvēku kacināšanai. Mēs esam savas valsts patrioti un gribam dziedāt sava Latvijas patriota un mūsu sirds varoņa, Raimonda Paula dziesmas. Ar ko esam izauguši, apauguši un bez kā nav iedomājama katra latvieša dzīve.”

Dziesmu svētki Manai Dzimtenei ir dzīvs, neatgriezenisks process, kurā jau šobrīd iesaistīti vairāk tūkstošiem dziedātāju Latvijā un visā pasaulē. Mēs neesam un nebūsim tie, kas atkāpjas, redzot, kā ar meliem un dezinformāciju tiek mēģināts graut labi iesāktu darbu Latvijas plašākas sabiedrības interesēs. Mēs neļausim dažādu iemeslu dēļ svētkiem nelabvēlīgi noskaņotu cilvēku izplatītajiem meliem sagraut mūsu tautas dziedošo garu, jo Dziesmu svētki nav projekts uz papīra – tie ir cilvēki, balsis, kopība un atbildība vienam pret otru. Šie ir koru dalībnieku gribēti Dziesmu svētki, un tie notiks nevis par spīti kādam, bet pateicoties tūkstošiem cilvēku, kuri tic Latvijas kora kultūrai, Maestro mūža devumam un tam, ka tieši šādos brīžos mums ir jāprot nosargāt to, kas mūs vieno.

Novērtē šo rakstu:

73
94

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Likumdošanas mirāža: starp sīkumainu kontroli un sistēmisku bezzobainību

FotoLatvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
Lasīt visu...

21

Vēršamies KNAB par iespējamu interešu konfliktu VARAM ministra rīcībā

Foto2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Lasīt visu...

3

Nu tik mēs rīkosimies...

FotoSavas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
Lasīt visu...

3

Es arī, es arī nesu baļķi kopā ar Iļjiču!

Foto35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
Lasīt visu...

21

Skaitīt... protam?

Foto20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Lasīt visu...

10

Vai izdosies ar birokrātijas īsināšanu?

FotoNesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Lasīt visu...

13

Es esmu PRET vēja parku būvniecību Latvijas laukos

FotoLatvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi