„Sieviešu dzimtes” kapi un „dzimumu ir ne diži vairāk kā trīs”

Vairāk nekā desmit gadus es biju strādājusi nacionālkonservatīvā izdevumā, rakstot tam slejas, izpētes un lielās numura sarunas. Līdz kādu dienu redaktore Dace Terzena atteicās publicēt interviju "Patlaban durts tiek cilvēcības sirdī". Iemesls – mēs ar Juri Rudevski tur pieminam dženderismu. Ka mans sarunu biedrs būs Juris un ka mēs runāsim par valodu, mākslu un cenzūru, bija iepriekš saskaņots. Ka nav iespējams runāt par valodu, izvairoties pieminēt "naida runu" un "aizliegto vārdu sarakstu", bija iepriekš paredzams.

Noraidīto sarunu pārsūtīju portāla LA galvenajam redaktoram Aināram Saukam, kurš to nekavējoties publicēja. Divas dienas šīs teksts bija starp portāla visvairāk lasītajiem. Bet es uzrakstīju atlūgumu, jo sapratu, ka nu jau arī Latvijā sāk nostiprināties jaunlaiku cenzūra jeb "politkorektuma gulags", kā pravietiski to bija nosaucis disidents Vladimirs Bukovskis.

Kas tad tik ļoti bija satraucis redaktori? Mēs ar Juri runājām par kreisā liberālisma radīto realitāti. Ka politkorektuma aizsegā soli pa solim tiek ierobežota vārda brīvība. Ka cilvēki tiek atlaisti no darba par "nepareizā viedokļa" paušanu, piemēram, ja kāds atļaujas pateikt, ka dzimumi ir divi un ka to nosaka mūsu gēni. Ka dekonstruējot valodu un pārdefinējot jēdzienus, vara tiecas padarīt cilvēkus par perfektiem vergiem. Un ka Orvels to visu ir paredzējis.

Juris brīdinot teica: "Viduslaikos bija īpašs duncis ar garu šauru asmeni, ar ko varēja iedurt pretiniekam starp bruņu plātnēm kādā no dzīvībai svarīgiem centriem. Patlaban durts tiek cilvēcības sirdī." Uz ko es atbildēju: "Par šo dūrienu vēl briesmīgāks ir Rietumu sabiedrības gļēvums – neuzdrīkstēšanās saukt lietas īstajos vārdos, aizstāvēt sevi un savus bērnus."

https://www.la.lv/patlaban-durts-tiek-cilvecibas-sirdi...

Tas, par ko 2020. gada rudenī mēs brīdinājām, atsaucoties uz Amerikas, Kanādas un Rietumeiropas pieredzi, tagad pilnā sparā notiek arī Latvijā. Par to liecina arī minētās diskusijas. Divas no tām rosināja Agita Lūse, antropoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētāja.

Pirmā diskusija notika Viestura Rudzīša lapā zem mana raksta "Kāpēc es neatbalstu bēdīgi slaveno konvenciju". Ja kādam ir laiks un interese, te saite. Tikai noteikti uzreiz ir jāizvēlas ALL COMMENTS, citādi algoritms lielāko sarakstes daļu nerādīs.

https://www.facebook.com/viesturs.rudzitis.1/posts/pfbid033cFKS4wNgDQnYPGJ6nyzcqcXLMoYPxDfBPWTpXUdHXugyHWPsqiSmm2FhBdc9eGol

Diskusija sākās ar komentāru, kurā doc. Lūse bija iezīmējusi manu vārdu: "Kā gan kādam vispār varētu ienākt prātā, ka ir iespējams bioloģiskā dzimuma jēdzienu SEX "noārdīt", mēģinot to aizstāt - juridiski vai kā citādi - ar, Vija Beinerte vārdiem, "sociālās izvēles terminu" GENDER?!? Šie divi jēdzieni apzīmē divas parādības, kas viena bez otras NAV IEDOMĀJAMAS!! (Ja vien kāds/kāda nekāro sev "iesist" politisku kapitālu, tos maldīgi tēlojot kā savstarpēji izslēdzošus)."

Atbildēju: "Dānijas pilsētā Orhūsā kopš 1982. gadā bija darbojies Sievietes muzejs. 2021. gadā to pārdēvēja par "Gender" muzeju un novietoja tur 3,5 metrus augstu skulptūru, kur kails bārdains vīrietis ar krūti baro zīdainīti. Tēlnieks Aske Kreilgārds šādi redzot vīrieša un sievietes "krustojumu". Vai to Jūs bijāt domājusi ar "diviem jēdzieniem" un "divām parādībām, kas viena bez otras nav iedomājamas"?"

Agita Lūse: "Jūsuprāt, minētā skulptūra muzeja apmeklētājiem radīs vēlmi mainīt dzimumu?! Dažādu kultūras areālu vizuālajā mākslā, kā arī mitoloģijā, kā īstenībā droši vien pati labi zināt, ir ļoti daudz piemēru, kuros robežas starp sievišķo un vīrišķo ir visai izplūdušas. Piem., tādi tēli kā Hermafrodīts, androgīnie tēli hinduisma panteonā, skitu Enarī, "divu garu cilvēki" Ziemeļamerikas pirmiedzīvotāju priekšstatos u.c. Varbūt varat izskaidrot, kā tieši šādi tēli apdraud to vai citu sabiedrību?"

Vija Beinerte: "Tēli neapdraud, bet ideoloģija gan. Konvencija jau neattiecas uz izdomātiem pagānu personāžiem, bet uz reāliem latviešu bērniem. Valsts Izglītības centra sagatavotajos materiālos tiek apgalvots, ka dzimumi ir nevis divi, bet trīs un vairāk. Ka dzimums ir nevis bioloģiski determinēts, bet izvēles jautājums, un ka ir iespējams piedzimt "nepareizā ķermenī". Un tas nu ir pagalam interesanti. Visi šie eksperti taču ir evolucionējuši no pērtiķa, nepazīst ne Dieva, ne dvēseles, ne gara. Bet apgalvojums par piedzimšanu "nepareizā ķermenī" nozīmē, ka tad jau ir jābūt kaut kam, kas ir pirmāks par ķermeni un var tajā piedzimt. Un te nu darvinisti nonāk pretrunā ne tikai ar savu teoriju, bet arī paši ar sevi. Un es esmu pret to, ka ar šādiem murgiem tiek mulsināti mazi bērni."

Agita Lūse: "Varu palūgt citātus no minētajiem materiāliem vai saiti uz dokumentu?"

Vija: "Jūs pati labi zināt, ka šie materiāli bija pārsteidzīgi noplūdināti un tad atkal rūpīgi noglabāti. Un arī "Pētergaiļa" grāmatiņa par meitenēm ar peņiem un zēniem ar vulvām vairs neesot pieejama. Taču maziem bērniņiem domātā filmiņa par Dūpiju, kas nav ne puika, ne meitene, ne zvērs, ne cilvēks un pat ne rotaļlieta, joprojām ir skatāma

https://www.youtube.com/watch?v=qGI1bzaIjbg

Jums kā zinātniecei uz jautājumu par dzimumu skaitu vislabāk varētu atbildēt Dr. Mirjama Grosmena, sertificēta bērnu un pieaugušo psihiatre ar 45 gadu darba pieredzi. Jau aizpērn ASV Pārstāvju palātas komitejas sēdē viņa argumentēti atspēkoja LGBT aktīvistu idejas par "nepareizajiem ķermeņiem" un "sociālo lomu stereotipiem", uzsverot, ka pierādīti riski no pubertātes bloķētājiem un hormonu terapijas tiem, kas nav sasnieguši pilngadību, pārsniedz joprojām nepierādītos ieguvumus. Bērniem ir vajadzīgi nevis pubertātes bloķētāji, bet psihoterapija.

Tobrīd bija septiņas valstis – Somija, Zviedrija, Norvēģija, Francija, Apvienotā Karaliste, Jaunzēlande un Austrālija –, kur ir stingri ierobežota medikamentoza un ķirurģiska iejaukšanās pusaudžu attīstības procesā. Somija bija pirmā, tai sekoja Zviedrija – pēc tam, kad četrpadsmitgadīgai meitenei pubertātes bloķētāju ietekmē sākās osteoporoze un mugurkaula problēmas. Dati liecina, ka nevienā no šīm valstīm nav sācies spējš pusaudžu pašnāvību vilnis, ar ko LGBT aktīvisti mēdz biedēt sabiedrību. Toties pieaug pašnāvību skaits starp tiem pieaugušajiem, kam pusaudža vecumā ir veikta dzimuma maiņa.

Piebildīšu, ka tagad arī ASV ir aizliegta bērnu un nepilngadīgu jauniešu dzimumorgānu kropļošana, un LGBT ideoloģija tiek izskausta no pirmsskolas un skolas izglītības programmām. Amerikā jau atkal ir tikai divi dzimumi. Un vīrieši sporta sacensībās vairs nestartē sieviešu konkurencē un nedrīkst apmeklēt meiteņu ģērbtuves, dušas un tualetes."

https://www.youtube.com/watch?v=abTMFKoytMo

Agita Lūse: "DZIMUMU var ĻOTI dažādi PERFORMĒT, proti ļoti dažādi veidot DZIMTES (gender) ATTIECĪBAS. Tas gan noteikti nenozīmē, ka cilvēku spēkos ir revidēt dzimumu SKAITU!! Dzimumu nevar būt diži vairāk kā 3 - ja līdzās vīrišķajam un sievišķajam skaita arī to dzimuma l kategoriju, ko veido indivīdi ar bioloģiski iedzimtām anomālijām (angļu termini ir intersex). Vidēji populācijā gan šādu indivīdu piedzimst ļoti maz: aplēses dažādas, bet runa noteikti nav par vairāk kā 1,7%."

Vija: "Diži vairāk nekā 3"? Jebkurā vecmāte Jums pateiks, ka dzimumi ir divi: piedzimst vai nu puika, vai meitene. Dr. med. Valdis Pīrāgs, jautāts par dzimumu skaitu, atbild: "Mūsu gēni nosaka to, ka esam divdzimumu būtnes. Dzimumu definē pēc sekundārām dzimumpazīmēm. Medicīnā – es runāšu kā medicīnas profesors endokrinologs – dzimumpazīmes nosaka hormoni: vīriešiem tas ir testosterons, sievietes ir sarežģītākas būtnes, sievietēm ir estrogēni, nevis viens, bet vairāki, un progesterons. Bioloģiskais dzimums ietekmē uzvedību un reakcijas, piemēram, sievietēm ir raksturīgas cikliskas garastāvokļa maiņas." Un vēl viņš saka: "Dzimumu dziļākā jēga ir radīt un uzaudzināt pēcnācējus. Protams, var būt gadījumi, kad indivīds apzināti to nevēlas, vai arī gadījumi, kad tas nav iespējams ģenētiski, piemēram, ja ir Tērnera sindroms. Es kā endokrinologs strādāju ar pacientiem, kam ir ļoti retas slimības vai, teiksim, dzimumdiferenciācijas īpatnības, kad ir zaudēta klasiskā piederība vienam vai otram dzimumam. Taču tie ir ļoti reti gadījumi, kad indivīds dažādu regulācijas mehānismu maiņas rezultātā neatbilst savam bioloģiskajam dzimumam."

Tātad: ir divi dzimumi. Un ir reti sastopamas anomālijas."

Agita Lūse: "Interesanti: ko īsti vēlaties paust, citējot Pīrāga apgalvojumu, ka "bioloģiskais dzimums ietekmē uzvedību un reakcijas"?

Vija Beinerte: "Konkrēts piemērs. Skaidrojot "dzimumu lomu stereotipu" ietekmi uz bērna psihi, psihiatrs Bezborodovs (pārrunājot minētos Valsts Izglītības satura centra materiālus) uzsver un vairākkārt atkārto (41:50 līdz 43:07), ka zēnu un meiteņu smadzenes ir vienādas. Un intervētājs pat nepajautā, kāpēc tad, piemēram, šaha turnīri tiek dalīti vīriešu un sieviešu konkurencē.

https://www.youtube.com/live/QVEs3v3-sdM?si=98

Bet tā taču nav slepena informācija, ka vīriešu un sieviešu smadzenes ir nedaudz, bet būtiski atšķirīgas. Turklāt dzimumam raksturīgās atšķirības smadzeņu darbībā parādās jau uzreiz pēc dzimšanas. Pētījumi liecina, ka zīdaiņu meitenītes vairāk reaģē uz sejām un agrāk sāk runāt; zēni vairāk reaģē uz eksperimentāli izraisītām atšķirībām vizuālajā vidē. Pieaugušā vecumā sievietes joprojām vairāk orientējas uz sejām, vīrieši uz lietām. Par to var izlasīt, piemēram, "Standford Medicine Magazine" pētījumā "Divējādi prāti. Kognitīvās atšķirības starp vīriešiem un sievietēm".

https://stanmed.stanford.edu/how-mens-and-womens-brains.../

Tas, protams, nenozīmē, ka vīrieši būtu pārāki par sievietēm vai otrādi. Runa ir tikai par to, ka mēs esam atšķirīgi. Zviedrijā, kur sabiedrība jau sen ir atbrīvojusies no "lomu stereotipiem", sievietes brīvi, pēc savas gribas, izvēlas nevis mūrnieka, kalnrača vai mašīnista, bet medicīnas māsas un sociālās darbinieces profesiju, kurā sievietes pārliecinoši dominē (vecmātes profesijā tie ir visi simts procenti)."

Agita Lūse.: "Žēl, ka neuztverat ironiju izteicienā "diži vairāk". Tāpat kā Pīrāgs, runāju par gadījumiem, kad piedzimst cilvēks ar anomālijām. Sīkāk skat. attēlā! Ja ne citādi, tad varbūt no Noras Ikstenas romāna "Mātes piens" un/vai tā ekranizācijas tas lasošajai latviešu sabiedrības daļai būtu tā kā jāzina."

VB: "Kāds anomālijām ir sakars ar apspriežamo konvenciju? Vai šī būtu anomāliju konvencija?"

A.L.: "Protams, ka SK nav par anomālijām. Taču sakars te tāds, ka, lai vispār varētu apspriest kaut ko, ir jāvienojas par dažiem pamatjēdzieniem. Šajā gadījumā - ko saprotam ar jēdzienu "dzimums" un ko mums kā sabiedrībai domāt par jēdzienu "dzimte" jeb "dzimumsocialitāte" (gender). Un kā pamanīties nesajaukt šos divus jēdzienus."

V.B.: "Un tam ir vajadzīga konvencija? Ja kādam tas šķiet neskaidrs, lai izslauc bulli!"

Agita Lūse: "Ā, sapratu. Jums svarīgi nevis sarunāties, bet gan sludināt. Bēdīgi. Tiešām biju sagaidījusi no Jums ko vairāk nekā no sludinātājiem, kā Mārcis Jencītis vai Ainārs Šlesers."

Vija Beinerte: "Varu vien minēt, kura daļa no mana pavisam īsā komentāra izraisīja šādu vispārinājumu. Diskusijas jēga ir noskaidrot patiesību. Vai vismaz skaidri formulēt viedokli par apspriežamo tematu. Mūsu gadījumā – noskaidrot to, kam ir un kam nav vajadzīga šī konvencija. Es savu viedokli esmu pamatojusi ar argumentiem, kas ir balstīti uz faktiem un apstiprināti ar atsaucēm. Esmu atbildējusi uz visiem Jūsu jautājumiem, arī uz to, kā bioloģiskais dzimums ietekmē uzvedību un reakcijas. Domāju, ka uz šī pozitīvās nots varam pielikt mūsu sarakstei punktu. Paldies par rosināto diskusiju un tai atvēlēto laiku!"

Te sarunā iesaistījās Viesturs Rudzītis, sirsnīgi iesakot man netērēt laiku. Pateicos un atjokoju, ka brīžiem ir pat jautri. Un tad vēl naivi piebildu, ka mūsu sarakstei jau ir veiksmīgi pielikts punkts. Taču docente Lūse tā vis nedomāja.

Agita Lūse: "Nezinu, ko Jūs saucat par atsaucēm. Īpaši daudz atsauču kaut kā nemanīju vis. Un vēl mazāk - "faktu". Atsauci uz Jūsu minētajiem "Valsts izglītības centra materiāliem" tā arī nesagaidīju. Par Jūsu argumentiem - mani tie diemžēl nepārliecināja. Ja kāds no maniem bakalaura studentiem mēģinātu "izbraukt" ar tādiem, apmierinošu vērtējumu diemžēl nesaņemtu. Bet skaidrs, Jūs esat pilnīgi citā "burbulī" un acīmredzot jūtaties tur ļoti labi. Jā, kādēļ gan kāpt ārā no savas komforta zonas? Gan jau savām prozelītismam atradīsiet dzirdīgākas ausis par manējām. Ar emocionāli mērķētiem saukļiem tak iespējams sapulcēt ap sevi daudz lielāku sekotāju skaitu nekā ar izsvērtu sokratisku dialogu."

Vija Beinerte: "Dialogs sākas ar prasmi klausīties. Ja Jūs būtu izlasījusi manu atbildi uz Jūsu jautājumu par to, kā bioloģiskais dzimums ietekmē uzvedību un reakcijas, Jūs būtu tur atradusi arī atsauci uz Valsts Izglītības satura centra materiāliem (Tomsons un Bezborodovs tos apspriež veselas 50 minūtes). Un izrādās, ka esat palaidusi garām arī to komentāru, kur atgādinu Jums, ka vētraino diskusiju dēļ Valsts Izglītības satura centrs šos materiālus steigšus paslēpa. Dīvaini, ka gan komentārs, gan pats notikums Jums ir paslīdējis garām.

Tas, ka mani argumenti Jūs nepārliecina, mani neizbrīnī. Bet tas, ka Jūs nevis izvirzāt pretargumentus, bet sākat apspriest "burbuļus" un "komforta zonas", izbrīnī gan. Ar to tad arī liksim šai Jūsu rosinātajai sarakstei punktu. Paldies!"

Taču doc. Lūse joprojām nevēlējās pielikt sarakstei punktu. Lai saprastu, kāpēc "šī domu apmaiņa galu galā atdūrās strupceļā" viņa ieteica uz to "paskatīties caur Zigmunda Baumana jēdzienu prizmu" un komentāram pievienoja attēlu ar citātu no Baumaņa grāmatas "Legislators and Interpreters: On Modernity, Post-Modernity and Intellectuals". Piebilstot, ka "protams, nebūtu korekti viennozīmīgi nomarķēt te vienu no mums kā "likumdevēju" un otru kā "interpretatori", taču akcenti uz vienu vai otru tomēr iezīmējas".

Komentāram pievienotajā attēlā bija lasāms: "Likumdevēji – intelektuāļi ar modernisma domāšana. Autoritāri spriedumi, ticība pareizajam un obligātajam, tiesības vērtēt morāli. Interpretatori – intelektuāļi ar postmodernisma domāšanu. Ir kā starpnieki dažādām sabiedrības grupām, nodrošina komunikāciju."

Nācās atbildēt: "Ja pareizi esmu sapratusi Jūsu ierosinājumu paskatīties caur Baumaņa izgudroto visai tendenciozo "jēdzienu prizmu", tad es laikam būtu domāta drīzāk tā "likumdevēja". Nāksies Jūs apbēdināt. Es likumus nevis dodu, bet cenšos tos izzināt, izprast un ievērot. Es nevis izsaku autoritatīvus spriedumus, bet cenšos lietu dabā un pozitīvi produktīvā tūkstošgadu tradīcijā balstītus sabiedrības pamatprincipus aizstāvēt pret patvaļīgām un nācijas pastāvēšanai bīstamām "interpretatoru" manipulācijām. Es nevis vērtēju morāli, bet gan pati cenšos morāli rīkoties un sagaidu to arī no citiem. Vienīgais, kas Baumaņa "likumdevēja" aprakstā ir par mani – ticība pareizajam un obligātajam. Un es no visas sirds nesaprotu, vai tas būtu jāuzskata par ko sliktu, ja vien tas tiek darīts saskaņā ar sirdsapziņu, nevis pret to.

Vārdu sakot, manas domas ir tās, ka tālabad, lai turpmāk pastāvētu latviešu tauta un Latvijas valsts, ir jābūt sievietēm, kas laiž pasaulē latviešu tautības bērnus, un vīriešiem, kas spēj un grib aizstāvēt Latvijas valsti. Nu, kā lai es pasaku vēl saprotamāk? Ja te pie teikšanas nāks krievi vai musulmaņi, diez vai viņi uz lietām raudzīsies caur Zigmunta Baumaņa jēdzienu prizmu."

Un te diskusijā iesaistījās Latvijas antropologu biedrība: "Šāda atbilde sniedz kaut kādu nojausmu par to, kā izprotat jēdzienu "bioloģiskais dzimums". Taču, atšķirības starp vīriešiem un sievietēm reducējot uz atšķirībām starp zīdītāju sugu tēviņiem un mātītēm, tā pilnīgi apiet izpratni par dzimumu kā parādību CILVĒKU sabiedrībā, proti, to, kā cilvēku pieredzi savu dzimumu veido KULTŪRA. Tiešām uzskatāt, ka tas, kā attiecības veido puiši un meitenes, necik neatšķiras no pārošanās citu zīdītāju sugu īpatņu starpā?"

Vija Beinerte: "Jā, protams, protams, tieši tā es domāju! Un, tā domādama, es vēl esmu krietni progresīvāka par mūsu senčiem, kas par vīriešiem un sievietēm sprieda pat ne kā par zīdītājiem, bet kā par augiem: "puiši kā ozoli un meitas kā liepas".

Mēs jau te varam vingrināties viens otru paķert aiz vārda. Bet problēma ir cita. Jūs piesaucat KULTŪRU. Bet lai kultūra pastāvētu, pirmkārt ir jābūt bioloģiskām sievietēm, kas grib laist pasaulē bērnus, un bioloģiskiem vīriešiem, kas grib aizstāvēt savu ģimeni un valsti. Kad tā vairs nav, tad kultūra aiziet bojā pavisam banālu ārēju faktoru rezultātā."

Un te Latvijas Antropologu biedrība piespēlēja man īpaši vērtīgu informāciju: "Ja reiz kā atskaites punkts tiek piesaukti "pozitīvi produktīvā tūkstošgadu tradīcijā balstīti sabiedrības pamatprincipi", būtu labi zināt, par tieši kuru sabiedrību/kurām sabiedrībām to sakāt. Kā arī - precizēt, kas tieši te domāts ar jēdzienu "tūkstošgadu tradīcija". Ja gadījumā domātas, piem., ciltis, kas pirms 1100 - 1400 gadiem dzīvoja ap Baltijas jūru, vietā būtu jautājums - cik labi zinām, kāds tad bija to tradicionālais skatījums uz sieviešu, vīriešu, kā arī bērnu statusu un attiecībām tā laika sabiedrībā? Samērā negaidītus datus šajā sakarā min arheologs, LU Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks Guntis Gerhards, piem., 2021.g. publicētajā rakstā "Dzimte un statuss seno latgaļu sabiedrībā dzelzs laikmetā". Gerhards atzīmē: parādoties iespējām noteikt seno iedzīvotāju DNS, apbedījumos, kas pēc to novietojuma attiecībā pret debespusēm un pēc kapu piedevām (ieročiem, rotām, apģērba) tradicionāli tikuši uzskatīti par vīriešu apbedījumiem, atsevišķos gadījumos atrasts sieviešu skeleta materiāls. Arheologiem nekas cits neatlika kā precizēt terminus: tagad runā par "vīriešu dzimtes apbedījumiem" un "sieviešu dzimtes apbedījumiem", jo apbedītā cilvēka bioloģiskais dzimums (par ko liecina DNS) var nesakrist ar viņa/viņas dzimti (dzimumsociālo statusu)."

Vija Beinerte: "Paldies par interesanto vēsturisko ekskursu! Zīmīgi, ka arheologi atrod vai nu VĪRIEŠU vai SIEVIEŠU mirstīgās atliekas. Jā, mēdz būt sievietes, kas zināmos vēsturiskos apstākļos kara laukā cīnās līdzās ar vīriem. Taču, kā to atzīst arī arheologi, ne jau karotāja loma nosaka dzimumu, bet DNS.

Tomēr ir vēl kāds aspekts. Savu vēsturi mēs puslīdz labi zinām, sākot no tā laika, kad esam kļuvuši par kristīgās Rietumu civilizācijas daļu. Un es runāju tieši par Rietumu kristīgajā tradīcijā balstītiem sabiedrības pamatprincipiem. Es ceru, ka ar šo paskaidrojumu pietiek ikvienam, kas apzinās, kādi apstākļi tuvākajā perspektīvā apdraud Rietumu civilizācijas pastāvēšanu.

Kādi augļi ienākas no dženderisma ideju mācīšanas bērniem (kā to prasa Stambulas konvencijas 14. pants), mums liecina ASV bēdīgā pieredze: milzīgs skaits dzimuma maiņas operāciju. Bet no tiem, kas bērnībā veikuši dzimuma maiņu, pieaugušā vecumā daudzi to nožēlo un daudzi pat ir izdarījuši vai mēģinājuši izdarīt pašnāvību. Manas domas ir tās, ka Latvijā mums šāda pieredze nav vajadzīga."

Latvijas Antropologu biedrība: "Karotāja loma nenosaka dzimumu, toties tā nosaka dzimti, dzimtes statusu."

Vija Beinerte: "Bet kāpēc gan sieviete zināmos vēsturiskos apstākļos nevarētu būt karotāja? Kas tas par briesmīgu "dzimuma lomu" stereotipu?"

Šis jautājums palika neatbildēts. Ar to pirmā diskusija laimīgā kārtā izsīka. Lieki teikt, ka oponenti viens otram roku nepaspieda.

*

Otra diskusija notika doc. Lūses lapā. Arī te, ja kāds grib izlasīt visu saraksti, ir jāizvēlas ALL COMMENTS, citādi algoritms lielāko daļu komentāru noslēps.

https://www.facebook.com/agita.luse.7/posts/pfbid02vxC4xaWUFNKbqvgPaECuvafLXV6A7sMeJYG3Q8ocsXwd2NyWghX5qhtx8ExQBx2yl

Agita Lūse: "Pretēji Vija Beinerte apgalvotajam, jēdziens "gender" nebūt nenoliedz, ka cilvēka dzimums ir bioloģiski determinēts. Ko šis jēdziens (vai mēs to tulkotu kā "dzimte" vai kā "sociālais dzimums") uzsver: cilvēku sabiedrībā - atšķirībā no dzīvnieku populācijām - to, kā indivīdi piedzīvo savu dzimumu, nosaka ne tikai bioloģiskie dotumi. Lai saprastu dzimumu CILVĒKU SABIEDRĪBĀ, ar bioloģijas ieskatiem par reproduktīvajām sistēmam, hromosomām, hormoniem u.tml. diemžēl būs par maz - talkā jāņem arī antropoloģijas ieskati par kultūras normām, sociālajām lomām, darba dalīšanu, jā, arī īpašuma attiecībām. Par to šonedēļ drusku parunājām ar kolēģi Klāvu Sedlenieku."

Ierakstam kā ilustrācija bija pievienots ekrānšāviņš ar divām rindkopām no mana raksta "Kāpēc es neatbalstu bēdīgi slaveno konvenciju" un bildīte ar RSU logo un citātu: "Jāapzinās, ka cilvēks kā sociāla būtne pats veido tās kategorijas, kurās dzīvo. Nav kategoriju, kas būtu pilnīgi dabas dotas un nemainīgas. Gan dzimums, gan dzimte, gan sociālais dzimums ir cilvēku radītas sociālās konstrukcijas." (Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs, RSU asociētais profesors)

Tā kā autore publikācijā bija iezīmējusi manu vārdu, nācās atbildēt.

Vija Beinerte: "Cik interesanti! Jūs rakstāt, ka pretēji manam apgalvojumam "jēdziens 'gender' nebūt nenoliedz, ka cilvēka dzimums ir bioloģiski determinēts". Tātad Jūs atzīstat, ka dzimums IR bioloģiski determinēts, vai ne?

Un klāt Jūs pieliekat sava kollēgas Sedlenieka citātu: "Nav kategoriju, kas būtu pilnīgi dabas dotas un nemainīgas. Gan dzimums, gan dzimte, gan sociālais dzimums ir cilvēku radītas sociālās konstrukcijas." – Tātad, kā nepārprotami pasaka Sedlenieks, dzimums NAV bioloģiski determinēta jeb dabas dota kategorija, bet gan "cilvēku radīta sociāla konstrukcija".

Ja jūs ar kollēgu Sedlenieku paši netiekat skaidrībā un par vienu un to pašu lietu sludināt diametrāli pretējas lietas, kāpēc tad jūs tur jaucat iekšā mani? Es jūsu rotaļās piedalīties negribu."

Un te nu slūžas bija palaistas vaļā. No nebeidzamajiem vārdu plūdiem mēģināšu izcelt svarīgāko.

Agita Lūse: "Paldies par komentāru! Pirmkārt, ja Sedlenieks saka, ka "nav kategoriju, kas būtu PILNĪGI dabas dotas" (mans izcēlums , AL), tas nenozīmē noliegt, ka daba un bioloģiskas likumsakarības sniedz saturu šīm kategorijām. Vārdam "determinēt" ir vairākas nozīmes (skat. attēlu). Atzīt, ka dzimums ir ARĪ bioloģiski determinēts nenozīmē atzīt *bioloģisko determinismu* jeb uzskatu, ka tikai un vienīgi bioloģiskās atšķirības starp vīriešiem un sievietēm nosaka viņu sociālās lomas, uzvedību, spējas, intereses utt. Bioloģija, protams, spēlē lomu — cilvēkiem ir dzimumam atbilstošas pazīmes - hormonālas un anatomiskas variācijas (ko visbiežāk saucam par primārajām un sekundārajām dzimumpazīmēm), un tās var ietekmēt viņu pieredzi un dzīvi sabiedrībā. Taču šī ietekme viennozīmīgi nenosaka to, par ko indivīds kļūs vai ko savā dzīvē darīs. (pielikumā bildīte ar “determined”, “detemining” nozīmes skaidrojumu no kāda nenosaukta interneta avota)"

Agita Lūse: "Un, otrkārt, mēs neko nesludinām, bet gan aicinām veidot spriedumus rūpīgi un nepārsteigties ar secinājumiem. Tostarp - diskusiju veidot, nevis tikai komentējot oponenta tēzes un/vai virsrakstus, bet gan izsverot viņa/viņas argumentus. Nekas diemžēl neliecina, ka Jūsu būtu šos argumentus noklausījusies, iekams, komentējāt manu šodienas ierakstu."

Vija Beinerte: "Jūs mudināt "izsvērt viņa/viņas argumentus". Mūsu iepriekšējā sarakstē es piedāvāju Jums kā zinātniecei ieklausīties Dr. Mirjamas Grosmenas teiktajā. Diemžēl nekas neliecina, ka Jūs būtu turējusi par vajadzīgu noklausīties doktores tik vien kā 5 minūšu ziņojum, lai "izsvērtu viņas argumentus" un "veidotu spriedumus rūpīgi". Bet tad, kad es esmu atklājusi nepārprotamu pretrunu starp Jūsu ierakstā teikto un to, ko ierakstam pievienotajā citātā saka Jūsu kollēga Sedlenieks, Jūs paužat nožēlu, ka es neesmu noklausījusies jūsu abu stundu un astoņas minūtes garo sarunu. Šādās rotaļās es nudien piedalīties negribu."

Agita Lūse: "Tā sanācis, ka pēdējās pāris nedēļas esmu daudz uzmanības veltījusi dzimtes jeb sociālā dzimuma (gender) jēdzienam. Ir samērā interesanti vērot, kā līdzpilsoņi to "loka" dažādos locījumos. Daži skaļi politiķi savā retorikā pamanās šajā jēdzienā samest visu, kas viņiem šķiet pretdabisks. Bet arī citās aprindās šo jēdzienu mēdz maksimāli sašaurināt un attiecināt uz tā saturu gandrīz tikai tās parādības, kas saistās ar t.s. dzimumsociālajām minoritātēm (gender minorities), kuras aptver termins LGBTQ+. Vai nav tā, ka latviešiem ļoti patīk izkārtot un skatīt lietas savstarpēji izslēdzošās kategorijās? Piem., "ir dzimums, un tas ir bioloģisks fakts; ja kāds te runā par sociālu dzimumu, tas noliedz bioloģiju un iestājas pret dabu"."

Vija Beinerte: "Lai kā Jūs censtos aprādīt, ka Jums ar Sedlenieku abiem ir taisnība pat tad, kad jūs runājat gluži pretējas lietas, tam te nav nekādas nozīmes. Es vienkārši neesmu ar Sedlenieku vienisprātis, ka dzimums ir cilvēku radīta sociālā konstrukcija. Nē, dzimums IR pilnīgi dabas dota kategorija, jo dzimums piemīt arī dzīvniekiem un savā veidā arī augiem. Un tas, ka es tā domāju, nekādā gadījumā nenozīmē, ka man tāpēc būtu jādomā arī tās muļķības, kuras Jūs man netieši piedēvējat, proti, ka "tikai un vienīgi bioloģiskās atšķirības starp vīriešiem un sievietēm nosaka viņu sociālās lomas, uzvedību, spējas, intereses utt." To es neesmu ne teikusi, ne domājusi. Kāpēc tādas blēņas vispār būtu jāapspriež? Cilvēks ir ne tikai animāla, bet arī garīga būtne, un cilvēka dzīvē ir jomas un līmeņi, kam nav nekāda sakara ar viņa dzimumu, tāpēc ka garam dzimuma nav (tas gan laikam jau ir apgalvojums no teoloģijas jomas). Nu, tieši tāpat kā tas, vai cilvēks ir vegāns, parasti ir atkarīgs no viņa uzskatiem, nevis no viņa gremošanas orgānu uzbūves.

Un par to sludināšanu. Redziet, kad jūs ar Sedlenieku savas intelektuālās konstrukcijas mācāt studentiem, jūs, iespējams, varbūt arī veidojat diskusijas un uzklausāt pretargumentus (ja vien tādus kāds izsaka). To es nezinu. Bet Stambulas konvencija paredz, ka dženderisma idejas tiek mācītas arī bērnudārzā un pamatskolā, kur nekādas diskusijas nav iespējamas un argumenti nav vajadzīgi. Tur šai jomā ir iespējama tikai sludināšana jeb vistīrākā indoktrinācija.

Protams, var teikt, ka arī tradicionāla jeb kristīga audzināšana ir indoktrinācija. Jā, bet mēs zinām, kādi ir šādas audzināšanas rezultāti. Kādi ir dženderisma indoktrinācijas rezultāti starp bērniem, mēs arī zinām no ASV pieredzes: milzīgs skaits dzimuma maiņas operāciju. No tiem, kas bērnībā veikuši dzimuma maiņu, pieaugušā vecumā daudzi to nožēlo un daudzi ir izdarījuši vai mēģinājuši izdarīt pašnāvību. Kādas tad īsti ir Jūsu domas: vai mēs Latvijā varam šo eksperimentu atļauties? Un vai Jums nemaz nav žēl mūsu bērnu?"

Agita Lūse: "Šis Jūsu komentārs vedina domāt, ka raidierakstu tā arī neesat noklausījusies un turpināt oponēt tikai virsrakstu un no konteksta izrautu (vēl ļaunāk - sagrozītu) citātu līmenī. Diemžēl - vai vēl laimi - to, ka "dzimums ir cilvēku radīta sociāla konstrukcija" Sedlenieks nekad nav teicis."

Vija Beinerte: "Ja viņš tā nav teicis, tad kāpēc Jūs maldināt savus sekotājus un arī mani, publicējot sava ieraksta ilustrācijai bildīti, uz kuras lasāma RSU asoc. prof. Klāva Sedlenieka atziņa: "Gan dzimums, gan dzimte, gan sociālais dzimums ir cilvēku radītas sociālās konstrukcijas." – ?"

Agita Lūse: "Jūs ABSOLŪTI izraujat citātu no konteksta, ieliekat pēdiņas un tagad vēlaties skaldīt matus? KO JUMS TAS DOD?! Vai tiešām svarīgāka nav kopējā argumentācija, jēdzienu vēsture, lietojuma konteksti, empīriski dati, ko Sedlenieks raidierakstā ieskicē? Varbūt runāsim tomēr par lietas būtību - tā vietā, lai nez cik ilgi preparētu 1 teikumu?"

Vija Beinerte: "Apbrīnojama "loģika". Jūs publicējat nevis saiti uz manu rakstu, bet ekrānšaviņu ar virsrakstu un divām rindkopām. Tam līdzās Jūs publicējat bildīti ar Sedlenieka domu graudiem un RSU logo. To darot, Jūs acīmredzot nejūtaties ne manus, ne Sedlenieka vārdus izrāvusi no konteksta. Taču tad, kad es konfrontēju Jūsu teikto ar to, ko Jūsu pašas pievienotajā citātā saka Sedlenieks, Jūs apsūdzat mani ne vien Sedlenieka vārdu izraušanā no konteksta, bet pat to sagrozīšanā!

Un tad es norādu Jums, ka disputanta ētika paredz: ja Sedlenieks tā ir teicis, tad Jums ir jāatvainojas man par to, ka esat mani apvainojusi citāta sagrozīšanā, bet, ja viņš tā nav teicis, tad Jums ir jāatvainojas Sedleniekam par to, ka esat viņam piedēvējusi to, ko viņš nav sacījis. – Bet Jūs apsūdzat mani citāta izraušanā no konteksta un matu skaldīšanā.

Savā pirmajā komentārā es PĒC BŪTĪBAS iztirzāju tieši to jautājumu, par kuru šīs savas publikācijas ievadā visai plaši esat izteikusies Jūs pati. Sakiet, lūdzu, – kāpēc tad, kad par to runājat Jūs, tā ir "argumentācija", bet tad, kad par to pašu runāju es, tā ir "matu skaldīšana"?

Valstī patlaban tiek apspriesta Stambulas konvencija un tas, kāpēc šī konvencija Latvijai ir postīga. Bet postīga šī konvencija ir tāpēc, ka tā balstās uz nepatiesas premisas, ka vīrietis ir varmāka tādēļ, ka viņš ir vīrietis, un tāpēc vīrietim ir jāpārstāj uzvesties kā vīrietim. Taču vardarbībai NAV dzimuma. Vardarbīgas mēdz būt arī sievietes un pat bērni. Vardarbība izriet nevis no "sociālo lomu stereotipiem", bet no amorālas izvēles. Ja kāds sit vājāko, viņš to dara nevis tāpēc, ka ir vīrietis, sieviete vai klases biedrus pāraudzis otrgadnieks, bet tāpēc, ka ir amorāls draņķis.

Stambulas konvencija nedarbojas. Nedarbojas tādēļ, ka tās autori nevis atklāj vardarbības cēloņus, bet piedāvā imagināru risinājumu – liek atteikties no "dzimuma lomu stereotipiem", nevis rūpēties par to, lai zēns izaugtu par uzticamu un uzticīgu vīru, kas cienī un mīl sievieti, ir gādīgs tēvs, godprātīgs un krietns sava darba darītājs, izlēmīgs savas zemes saimnieks un aizstāvis.

Lai cik dažādas būtu vīriešu un sieviešu attieksmes dažādās kultūrās, tas nespēj grozīt realitāti: ir divi dzimumi, un ir pavisam niecīgs procents anomāliju. Ja Stambulas konvencija anomāliju grib padarīt par normu, tā nevis aizsargā, bet izposta. Jo likuma priekšā visiem ir jābūt vienādiem – neatkarīgi no dzimuma, rases vai seksuālās orientācijas. Ja ideoloģija kādu cilvēku grupu padara vienlīdzīgāku par citiem, sākas Orvels. Un beidzas diskusija."

Agita Lūse: "Sedlenieks runā par kategorijām, caur kādām skatām un piedzīvojam pasauli. Arī tādi pretstatu pāri kā "puika/meitene", "sievietes/vīrieši" u.tml. ir kategorijas, caur kurām uztveram gan citus, gan paši sevi - gan savus un citu ķermeņus, gan psihiskās izpausmes, gan sociālās lomas. Bērnībā tiekam socializēti šajās kategorijās - tās iedēsta un nostiprina mūsos izpratni par lietu kārtību un mūsu vietu tajā. Konkrētā grupā, kopienā, sabiedrībā, pasaules reģionā valdošie priekšstati par lietu kārtību (bet tos var saukt arī par stereotipiem) ir savveida konvencija, kas iezīmē tādus kā "spēles noteikumus". Tie "konstruē" - bet saprotamāk būtu teikt "interpretē" - bioloģisko realitāti vienā konkrētā veidā, šajā gadījumā binārajās opozīcijās. Taču antropologi zina stāstīt par sabiedrībām, kurās citādas kategorijas citādi "konstruē" cilvēku ķermeniskos un psihiskos dotumus. Piem., Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji tūkstošiem gadu ir sadzīvojuši ar kategoriju "divu garu cilvēki" (Two-spirit people). Savukārt Āfrikā ir valodas, kurās līdz kontaktiem ar eiropiešiem vispār nebija jēdziena "sievietes". Antropologiem tādu piemēru par kultūrspecifiskām kategorijām, kuras raksturo domāšanu par dzimumu, ir bezgala daudz."

Vija Beinerte: "Paldies par skaidrojumu, bet Sedlenieks ir pateicis tieši to, ko viņš ir pateicis. Viņš apgalvo, ka "nav kategoriju, kas būtu pilnīgi dabas dotas", bet es turpretim domāju, ka ir gan, un viena no tādām kategorijām ir dzimums. Pie tam es nebūt nenoliedzu, ka cilvēku sabiedrībā seksualitāte izpaužas citādi nekā dzīvnieku valstī. Savu domu es jau tiku izvērsusi, paskaidrojusi un argumentējusi vienā no iepriekšējiem komentāriem. Manus argumentus Jūs neesat ne atspēkojusi, ne komentējusi (izņemot to, ka esat tos nosaukusi par "matu skaldīšanu") un tagad sākat pa jaunam lāgam no tās pašas vietas. Neņemiet ļaunā, bet piedalīties tādā diskusijā man vienkārši fiziski vairs nav laika un es tam nesaskatu arī nekādas īpašas jēgas.

Ka antropologiem ir "bezgala daudz" tādu piemēru, kad dzimums kā bioloģiska realitāte tiek interpretēts ārpus bināras opozīcijas paradigmas, to man atliek Jums tikai noticēt. (Vai arī nenoticēt.) Bet divi Jūsu minētie piemēri mani itin nemaz nepārliecina. Tieši termins "divgaru cilvēki" spilgtāk par spilgtu apstiprina binārās opozīcijas paradigmu. Binārās opozīcijas paradigma atspoguļojas jau pašā terminā, un tādējādi šie "divgaru cilvēki" nav nekas cits kā izņēmums, kas apstiprina normu. Savukārt tas, ka dažām Āfrikas ciltīm valodā agrāk trūka sievietes jēdziena, nebūt nenozīmē, ka šais ciltīs nebija sieviešu. Ja jau šīs ciltis ir nodzīvojušas līdz saskarei ar eiropiešiem, tad gan jau jādomā, ka kaut kādā veidā šinīs ciltīs arī līdz tam laikam ir dzimuši bērni. Vārdu sakot, fakts, ka valodā trūkst sievietes jēdziena, pats par sevi vēl neliecina, ka domāšanā nepastāv binārās opozīcijas paradigma.

Manas domas ir tādas, ka informācija par "divgaru cilvēkiem" un tamlīdzīgām anomālijām Latvijas bērnudārzu un pamatskolu audzēkņiem nav nepieciešama, bet Stambulas konvencijā paredzētā visu līmeņu mācību programmās iekļaujamā viela par "dzimumu sociālajām lomām, kas nav padarītas par stereotipiem" var izvērsties par bīstamu praksi ar katastrofālām sekām – kā manā iepriekš minētajā piemērā no ASV un kā piemēros no Latvijas, kas ietverti manā rakstā "Kāpēc es neatbalstu bēdīgi slaveno konvenciju"."

Agita Lūse: "Ir samērā liela atšķirība starp apgalvojumu "dzimums ir cilvēku radīta sociāla konstrukcija" un apgalvojumu "Gan dzimums, gan dzimte, gan sociālais dzimums ir cilvēku radītas sociālas konstrukcijas", JA ŅEM VĒRĀ, ka otro apgalvojumu ievada teikums "cilvēks kā sociāla būtne pats veido tās kategorijas, kurās dzīvo". Tātad Sedlenieks konkrētajā tēzē runā par dzimumu kā domāšanas kategoriju. Taču teikt, ka kaut kas ir sociāla konstrukcija vai domāšana kategorija, nozīmē, ka KAUT KAS tiek konstruēts/interpretēts, par KAUT KO tiek domāts. Proti, ka KAUT KAS pastāv, pirms vēl mēs to interpretējam, klasificējam u.t.t. Šī konkrētā pavediena gadījumā - protams, pastāv tāda vai citāda bioloģiska realitāte, par ko cilvēki dažādās kultūrās un laikmetos ir domājuši, veidojot tādas kategorijas kā "ķēve vs ērzelis", "tele vs bullis", "grūsna vs. ālava", "zēns vs meitene", "jaunava vs jauneklis", "vīrietis vs. divu garu (Two-spirit) cilvēks/hidžra", "meita vs sieva", "puika vs vīrs", "jaunava vs vecmeita" u.t.t., u.t.jpr."

Vija Beinerte: "Vai tiešām man to raksta cilvēks, kas manus iepriekšējos komentārus nosauca par "matu skaldīšanu"?

Redziet, ja mēs ar Jums apspriestu kaut ko tādu, ko ir teicis Mozus, Zālamans vai, nu, kaut Žaks Deridā, tad es vēl varētu turpināt šo sarunu. Bet veltījot tik daudz laika un intelektuālu pūļu viena Sedlenieka izteikuma hermeneitikai, es nu jau vairs nevaru atkauties no domas, ka šo laiku es varētu pavadīt jēdzīgāk. Ja profesors ir pateicis to, ko viņš nav domājis, tad šī problēma ir jārisina viņam un tiem, kas viņa izteikumus pārpublicē, bet padarīt to par savu problēmu es nevēlos.

Neatkarīgi no tā, ko Sedlenieks ir vai nav gribējis sacīt, savu viedokli es PĒC BŪTĪBAS jau iepriekš esmu izklāstījusi. Ja Jums par to nekas nav sakāms, tad paliksim katra pie savām domām! Paldies par sarunai veltīto laiku!"

Agita Lūse: "Kā vēlaties. Skumji, protams, ik reizi, kad nākas konstatēt: laikabiedrs izvēlas dzīvot savā mītā (kā Aivita Putnina savā 2024.g. "Līdere" runā to formulēja), tā vietā, lai mēģinātu iepazīt pasauli visā tās sarežģītībā. Bet vispār jau es Jūs īpaši neaicināju komentēt šo manu konkrēto ierakstu. Mans nolūks ir pētīt DISKURSU par dzimti/gender Latvijā. Es vienkārši te, FB, publiski atzīmēju tekstus, kuru autori ceļ morālo paniku, izplatot sagrozītus priekštatus par to, kāda ir mūsdienu rietumu pasaules (atšķirībā no sabiedrībām, kas atrodas Krievijas ietekmes sfērā) LASOŠĀ meinstrīma izpratne par jēdzieniem "dzimte" (gender) un "dzimums"(sex)."

Vija Beinerte: "Vēlreiz paldies! Es justos tīri vai pagodināta, ka esmu varējusi noderēt Jums par publiski nopeļamu atbaidīgu piemēru – panikas cēlēju un sagrozītu priekšstatu izplatītāju. Labas lietas dēļ es būtu ar mieru šo uzdevumu uzņemties arī vēl turpmāk. Bet es nudien neredzu neviena laba nolūka, kāpēc Jūs esat iesākusi šo diskusiju, iezīmējot savā publikācijā manu vārdu. Kad es – kā panikas cēlāja – norādīju uz briesmīgām sekām, kādas no dženderisma ideju mācīšanas bērniem ir cēlušās ASV, un – kā sagrozītu priekšstatu izplatītāja – pamatoju to ar konkrētiem datiem, Jūs to nekomentējāt ne ar pušplēstu vārdu. Es Jums devu iespēju publiski atspēkot manas muļķīgās, tumsonīgās un nepamatotās bažas par to, ka tas var piemeklēt arī Latvijas bērnus un pusaudžus. Jūs šo iespēju neizmantojāt. Tātad vai nu Jums nav uz to ko atbildēt un šis temats ir vienaldzīgs, vai arī Jūsu darbības īstais nolūks ir tieši panākt, lai tas piemeklētu arī Latvijas bērnus un pusaudžus. Ko citu tad lai es secinu?

Nu, tad dzīvojiet arī Jūs laimīga savā mītā un šinī "sarežģītajā" pasaulē, kur ikviens, kas nepūš Jūsu stabulē un muti atplētis neklausās Sedlenieka gudrībās, atrodas Krievijas ietekmes sfērā!"

Vai ar to mūsu sarakste beidzās? Nebūt ne! Doc. Lūse uzrakstīja vēl astoņus komentārus, uz kuriem man tomēr nācās uzrakstīt tieši tik pat daudz atbilžu. Nocitēšu trīs svarīgākās.

Vija: "PIRMKĀRT, Jūsu ieraksts sākas ar vārdiem: "Pretēji Vija Beinerte apgalvotajam, jēdziens "gender" nebūt nenoliedz, ka cilvēka dzimums ir bioloģiski determinēts." Un tad Jūs sākat klāstīt, ko šis jēdziens nozīmē Jūsuprāt. Taču rakstā, no kura esat izrāvusi citātu, es runāju nevis par to, ko es, doc. Lūse vai asoc. prof. Sedlenieks domā par jēdzienu "gender", bet to, kā šo jēdzienu definē apspriežamās konvencijas autori.

Es rakstu: "Vienīgais, kā mūsu likumos nav, bet kas konvencijā ir, – "gender" jeb sociālās dzimtes jēdziens, kas lietots termina "sex" vietā un dzimumu traktē nevis kā bioloģiski determinētu, bet kā sociālu izvēli."

Pirmais starptautiskais līgums, kur vārda "sex" vietā tiek lietots "postmoderno interpretatoru" uztieptais vārds "gender", ir Romas starptautiskās krimināltiesas statūti (Roman Statute), kas pieņemti 1998. gada 17. jūnijā, Latvijā ir spēkā no 2002. gada 28. jūnija. Šo statūtu 7. panta 3. daļā ir iekļauta džendera definīcija, kas autentiskajā tekstā skan šādi: "For the purpose of this Statute, it is understood that the term 'gender' refers to the two sexes, male and female, within the context of society. The term 'gender' does not indicate any meaning different from above." Šā panta tulkojums ir šāds: "Šo statūtu nolūkam ar terminu "dzimte" ir domāti divi dzimumi, vīriešu un sieviešu, sabiedrības kontekstā. Termins "dzimte" nenorāda ne uz kādu citu nozīmi, kā vien iepriekš minēto."

Tātad Romas statūtos mēs redzam džendera kā bioloģiskā dzimuma koncepciju. Ar šo definīcija ir slēgta un tajā nevar tikt iekļauts nekas cits. Līdzīgi Romas statūtiem Stambulas konvencija pēc juridiskas dabas ir starptautisks līgums. Tāpēc konvencijas autoriem tika ieteikts pārņemt Romas statūtos formulēto bioloģiskā džendera definīciju, par kuru starpvalstu līmenī jau bija panākts konsenss. Taču autori šo priekšlikumu noraidīja, ierakstot konvencijas 3. panta c punktā džendera definīciju, kas nav saistīta tikai ar diviem bioloģiskajiem dzimumiem, bet traktē dzimti kā sociālas izvēles jautājumu.

Vija: "SESTKĀRT, konvencijas 14. pantā atslēgas vārdi ir "gender roles", ko latviski pagaidām tulko kā "dzimumu lomas", kas neatbilst konvencijas autentiskajam tekstam angļu un franču valodā. Jo oriģinālā tiek runāts par "dzimšu lomām", lai cik kropli tas skanētu. Jūs pati notikti zināt, ka vārds "gender" līdz pagājušā gs. 70. gadiem bija termins, kas apzīmēja nomenu gramatisko dzimti. Taču ir sākusies bīstama nobīde. Bīstama tādēļ, ka valoda ir ne vien saziņas līdzeklis, bet arī apziņas instruments, jo valoda man ir vajadzīga arī vienatnē – lai domātu. Ja kāds politisks spēks vai režīms grib kontrolēt cilvēka valodu, tas grib kontrolēt un pakļaut arī viņa domāšanu. Kā, piemēram, "speciālā militārā operācija" vārda "karš" vieta. Orvels to lieliski parāda romānā "1984".

Un, re! Latvijas Antropologu biedrība ir piespēlējusi man šādu liecību: "Arheologiem nekas cits neatlika kā precizēt terminus: tagad runā par "vīriešu dzimtes apbedījumiem" un "sieviešu dzimtes apbedījumiem", jo apbedītā cilvēka bioloģiskais dzimums (par ko liecina DNS) var nesakrist ar viņa/viņas dzimti (dzimumsociālo statusu)." (Guntis Gerhards, "Dzimte un statuss seno latgaļu sabiedrībā dzelzs laikmetā")

Tātad arheologi atrod vai nu VĪRIEŠU, vai SIEVIEŠU mirstīgās atliekas, kas taču nepārprotami apliecina, ka cilvēks ir divdzimumu būtne, ko nosaka mūsu gēni. Neņemos spriest, vai Gerhards nejauši vai apzināti ignorē faktu, ka mēdz būt sievietes, kas zināmos vēsturiskos apstākļos kara laukā cīnās līdzās vīriem. Taču sieviete tādēļ nemitējas būt sieviete. Žanna d'Arka, pazīstama arī kā Orleānas jaunava, paņemot rokā zobenu, nekļūst par Žani, sauktu par Orleānas vecpuisi. Jo ne jau karotāja loma nosaka dzimumu. Taču šis "zinātniskais" teksts precīzi ilustrē to, par ko esmu brīdinājusi kopš 2018. gadā – "postmodernie interpretatori" grib dekonstruēt valodu. Tā rodas "vīriešu dzimtes apbedījumi" un "sieviešu dzimtes apbedījumi", kā arī "vecāks numur viens" un "vecāks numur divi" vārdu "tēvs" un "māte" vietā."

Vija: "ASTOTKĀRT un GALVENOKĀRT, diskusija – tā nav nebeidzama apmaiņa ar komentāriem. Diskusijas jēga ir noskaidrot patiesību. Prieks, ka ar prof. Baibu Belu mums izdevās vienoties vismaz par vienu punktu, kur esam vienisprātis: pasludināt heteroseksuālu balto vīrieti par visa ļaunuma sakni ir labākajā gadījumā tuvredzīgi. Ar Jums tā nav. Mēs pārstāvam radikāli atšķirīgu pasaules redzējumu, tāpēc vienīgais kopīgais punkts, par ko mēs varētu vienoties, ir beidzot pielikt šai sarakstei punktu.

Diskusiju kultūra paredz, ka nobeigumā oponenti pateicas un paspiež roku, lai apliecinātu, ka ir cīnījušies nevis viens pret otru, bet par to, lai apliecinātu patiesību. Vai vismaz, lai noskaidrotu viens otra pozīciju. To mēs esam noskaidrojušas. Paldies!"

Vai rokas beidzot tika paspiestas – vismaz virtuāli? Diemžēl ne.

Kopsavilkums. Kopš Ādama un Ievas laikiem visiem normāliem cilvēkiem ir bijis skaidrs, ka seksualitāte cilvēku sabiedrībā, kaut arī būdama bioloģiski determinēta, izpaužas citādi nekā dzīvnieku starpā. Vienīgi uz cilvēku sabiedrību attiecas tādi senseni jēdzieni kā netiklība, maucība, laulība un tās pārkāpšana. Visas diskusijas laikā doc. Lūsei tā arī neizdevās saprotami paskaidrot, kāpēc tieši tagad viņai šķiet svarīgi aktualizēt pirms pusgadsimta mākslīgi izveidoto džendera jeb "sociālās dzimtes" jēdzienu. Nekāds pierādāms labums no šīs dīvainās intelektuālās konstrukcijas vēl nav cēlies (atskaitot finansiālu labumu virknei nevalstisko organizāciju, visiem tiem docentiem un profesoriem, kas nodarbojas ar šīs mākslīgās kategorijas pētīšanu, un tiem mediķiem, kam "gender disphoria" ir kļuvusi par industriju). Bet ļaunums ir nodarīts un tiek nodarīts milzīgs.

*

P.S. Paldies visiem, kam pietika pacietības izlasīt līdz galam! Un, tā kā man reizēm patīk gredzena kompozīcija, – pašiem pacietīgākajiem vēl neliela pasāža no agrāk rakstītā:

Šekspīram politkorektuma pasaulē neklātos viegli. Par "Venēcijas tirgotāju" viņš tiktu apsūdzēts antisemītismā, par "Otello" – rasismā, bet par "Spītnieces savaldīšanu" – seksismā. Kāda "progresīva" britu skolotāja atteicās vest klasi uz "Romeo un Džuljetu", jo tā esot "pretīgi heteroseksuāla izrāde".

Bukovskis, redzot simptomus, paredzēja sekas un brīdināja: "Politkorektums ir ļaunāks par ļeņinismu, tā ir jauna, vēl niknāka barbarisma, tumsonības un naida diktatūras forma, vērsta pret visiem, kas domā atšķirīgi. Cilvēki, kas tic politkorektumam kā civilizācijas izpausmei, patiesībā rada apstākļus, lai barbari iznīcinātu šo civilizāciju. Šie tā dēvētie intelektuāļi paši rok bedri, kurā fanātiķi un provokatori viņus apglabās."

Latvijai vēl ir iespēja atjēgties un nenolemt sevi politkorektuma gulagam. Kamēr nav par vēlu.

*

Eseja izlasāma grāmatā "Mans konservatīvais kompass"

https://www.zvaigzne.lv/mans-konservativais-kompass.html

un šeit

https://www.la.lv/vija-beinerte-politkorektuma-gulags

Novērtē šo rakstu: