SIF padomes lēmums par „Ru:Baltika” kāroto naudu no nodokļu maksātāju kabatas robežojas ar politisko korupciju
Nacionālā apvienība10.12.2024.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Nacionālā apvienība (NA), reaģējot uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomes lēmumu atcelt žurnālistikas centram “Re:Baltica” noteiktās sankcijas par krievu valodas lietošanu seriālā “Šķelšanās”, norāda uz nekonsekvenci un politisku iejaukšanos, kas robežojas ar politisko korupciju.
SIF padome 4. decembrī atcēlusi SIF sekretariāta lēmumu – žurnālistikas centram “Re:Baltica” nebūs jāatmaksā valstij teju 36 tūkstoši eiro, kas tika iztērēti neatbilstoši, proti, seriālā “Šķelšanās” vairāk nekā trešā daļa satura bija dzirdama krievu valodā. NA ieskatā ir notikusi politiska iejaukšanās, mainot lēmumu, pret kuru iepriekš SIF padomei nebija nekādu iebildumu.
NA norāda, ka SIF padome bija iesaistīta lēmuma pieņemšanā par “Re:Baltica” projektu un tai bija pieejama visa informācija. Padome, kurā strādā vairāki koalīcijas ministri, uzskatīja sekretariāta lēmumu par atbilstošu, kā to apliecina publiski pieejamie padomes sēžu protokoli. SIF padomes 4. decembra lēmumā paustie argumenti ir pretrunā ar SIF konkursa nolikumu, kā arī pretrunā ar SIF padomes priekšsēdētājas Karinas Plokas (Jaunā Vienotība), Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres, iepriekš padomes sēdēs pausto. Sēžu ieraksti un protokoli liecina, ka priekšsēdētāja vēl vasaras sākumā pauda, ka “Re:Baltica” īstenotais projekts neatbilst konkursa nolikumam, kā arī ierosināja konsultēties ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP).
Pirms lēmuma pieņemšanas SIF konsultējās ar vairākām valsts institūcijām, tostarp vērsās NEPLP, kas skaidri norādīja: ja raidījums ir svešvalodā un tulkojums latviešu valodā tiek nodrošināts ar subtitru palīdzību, par raidījuma valodu tiek uzskatīta svešvaloda, nevis latviešu valoda – saturs tiek vērtēts pēc tajā dzirdamā audio.
NA norāda, ka rodas jautājums, kādēļ tika lūgts NEPLP kā uzraugošās iestādes viedoklis, ja tagad padome šo viedokli nav ņēmusi vērā, un kurā brīdī viedoklis mainījās par labu “Re:Baltica”, ja gan NEPLP, gan arī SIF padome sākotnēji bija vienisprātis. NA vērš uzmanību, ka arī SIF konkursā, kas sniedz finansējumu novadu ziņu veidošanai, to, vai saturs ir latviešu valodā, vērtē pēc audio, un SIF būtu jāievēro konsekvence. NA norāda, ka valodas prasības jāievēro kā medijiem, kas veido saturu, tā arī producentiem, kāda šajā gadījumā ir “Re:Baltica”.
NA atgādina, ka 2023. gadā SIF izsludināja projektu konkursu, kurā medijiem bija iespēja saņemt finansējumu “sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā”. Finansējumam pieteicās un to saņēma žurnālistikas centrs “Re:Baltica”, kas izveidoja seriālu “Šķelšanās” par krieviem Daugavpilī. Seriāls bija skatāms televīzijas kanāla TV3 ēterā, kā arī ir pieejams internetā.
Konkursa nolikumā nepārprotami noteikti konkursa mērķi, tostarp stiprināt nacionālo kultūrtelpu latviešu valodā, atbalstot tādas žurnālistikas radīšanu, kas stiprinātu Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu un veicinātu sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata.
Vienlaikus “Re:Baltica” seriālā saziņa ar Latvijas iedzīvotājiem, kā pieaugušajiem, tā bērniem, notika nevis uz latviešu, bet krievu valodas pamata – klajā pretrunā ar konkursa mērķi. Ciniski ignorējot konkursa prasību stiprināt latvisko kultūrtelpu uz latviešu valodas pamata, seriāla varoņi izteicās krieviski, un saturs netika ieskaņots latviski, bet gan iztulkots un parādīts subtitros. Krieviski nesaprotošie Latvijas iedzīvotāji bija spiesti ar saturu iepazīties, lasot subtitrus latviski, piemēram, seriāla pirmajā sērijā krievu valoda skanēja 70% laika.
Rezultātā SIF sekretariāts pieņēma lēmumu, ka ir veikts pārkāpums – projekts neatbilst nolikumam un saturs daļēji veidots svešvalodā. SIF sekretariāts lika “Re:Baltica” atmaksāt valstij konkursa mērķiem neatbilstoši iztērēto naudu – 35 757,05 eiro. Kopumā seriālam tika piešķirti vairāk nekā 90 tūkstoši eiro, un atmaksājamā summa tika aprēķināta, ņemot vērā proporciju, kas seriālā izskanējusi krievu valodā – kopumā vairāk nekā trešā daļa seriāla.
“Re:Baltica” SIF sekretariāta lēmumu pārsūdzēja SIF padomei, kas 4. decembrī lēmusi atcelt sankcijas, un žurnālistikas centram nebūs jāatmaksā valstij teju 36 tūkstoši eiro.
SIF padomē strādā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), ministru prezidenta pārstāve Karina Ploka (JV), kultūras ministre Agnese Lāce (PRO), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī četri nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
