Siguldas domē tiek meklēts veids, kā atstāt domes sastāvā notiesātu deputātu
Pietiek lasītājs01.04.2023.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Šā gada 21. martā ir stājies spēkā notiesājošs spriedums Siguldas domes deputātam Ivo Bernatam krimināllietā Nr.113550003217 par tīšu vidēji smagu miesas bojājumu izdarīšanu. Neraugoties uz to Siguldas dome, it sevišķi tās jurists, meklē iemeslu atstāt I.Bernatu domes sastāvā.
Ir pilnīgi nesaprotami, kā var traktēt Domes deputāta statusa likuma 3.panta 2.daļu tā, kā to traktē Siguldā! Sanāk, ka, piemēram, Jūrmalas mēram Gatim Truksnim nebija jānoliek mandāts.
Lūk, Siguldas domes juristes pašreizējie blēdīgie skaidrojumi:
„Norādām, ka Pašvaldību likuma 16. panta otrā daļa noteic, ka ikvienam domes deputātam ir tiesības tikt ievēlētam domes institūcijās un amatos, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi vai kriminālprocesā nav piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis (drošības līdzeklis) — noteiktas nodarbošanās aizliegums, kas liedz pildīt attiecīgā amata pienākumus.
Siguldas novada pašvaldībā līdz šim nav saņemta informācija no tiesībsargājošām institūcijām par spriedumu norādītajā krimināllietā un aizliegumu minētajai personai pildīt amata pienākumus.
Sazinoties ar Rīgas rajona tiesas kanceleju, noskaidrots, ka tiesas pašvaldībām nosūta informāciju par tādiem spēkā stājušies tiesas spriedumiem krimināllietās, kur notiesātā persona ir pašvaldības domes deputāts, ja ar spriedumu nospriests papildus pamatsodam piemērot arī Krimināllikuma 36.panta otrās daļas 6.punktā norādīto papildsodu - tiesību ierobežošana. Rīgas apgabaltiesas spriedumā minētais papildsods nav piemērots.
Saskaņā ar Pašvaldības domes deputāta statusa likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktu deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums. Ņemot vērā minēto, esam lūguši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai steidzamības kārtībā sniegt skaidrojumu, vai šajā gadījumā deputāts uz likuma pamata ir zaudējis Siguldas novada pašvaldības domes deputāta statusu.”
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
