Siguldas domē tiek meklēts veids, kā atstāt domes sastāvā notiesātu deputātu
Pietiek lasītājs01.04.2023.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Šā gada 21. martā ir stājies spēkā notiesājošs spriedums Siguldas domes deputātam Ivo Bernatam krimināllietā Nr.113550003217 par tīšu vidēji smagu miesas bojājumu izdarīšanu. Neraugoties uz to Siguldas dome, it sevišķi tās jurists, meklē iemeslu atstāt I.Bernatu domes sastāvā.
Ir pilnīgi nesaprotami, kā var traktēt Domes deputāta statusa likuma 3.panta 2.daļu tā, kā to traktē Siguldā! Sanāk, ka, piemēram, Jūrmalas mēram Gatim Truksnim nebija jānoliek mandāts.
Lūk, Siguldas domes juristes pašreizējie blēdīgie skaidrojumi:
„Norādām, ka Pašvaldību likuma 16. panta otrā daļa noteic, ka ikvienam domes deputātam ir tiesības tikt ievēlētam domes institūcijās un amatos, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi vai kriminālprocesā nav piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis (drošības līdzeklis) — noteiktas nodarbošanās aizliegums, kas liedz pildīt attiecīgā amata pienākumus.
Siguldas novada pašvaldībā līdz šim nav saņemta informācija no tiesībsargājošām institūcijām par spriedumu norādītajā krimināllietā un aizliegumu minētajai personai pildīt amata pienākumus.
Sazinoties ar Rīgas rajona tiesas kanceleju, noskaidrots, ka tiesas pašvaldībām nosūta informāciju par tādiem spēkā stājušies tiesas spriedumiem krimināllietās, kur notiesātā persona ir pašvaldības domes deputāts, ja ar spriedumu nospriests papildus pamatsodam piemērot arī Krimināllikuma 36.panta otrās daļas 6.punktā norādīto papildsodu - tiesību ierobežošana. Rīgas apgabaltiesas spriedumā minētais papildsods nav piemērots.
Saskaņā ar Pašvaldības domes deputāta statusa likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktu deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums. Ņemot vērā minēto, esam lūguši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai steidzamības kārtībā sniegt skaidrojumu, vai šajā gadījumā deputāts uz likuma pamata ir zaudējis Siguldas novada pašvaldības domes deputāta statusu.”
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
