Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidents Egils Levits plāno parlamentam iesniegt piedāvājumu grozījumiem likumā par partiju finansēšanu no valsts budžeta. Vēl Levits Saeimai piedāvās arī grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā.

Ko īsti piedāvā valsts prezidents? Vai valsts prezidents piedāvā tādas izmaiņas likumos, kas būtu balstītas uz labas valsts pārvaldības principiem, uz demokrātijas pamatvērtībām un tiesiskuma kanoniem?

Partiju finansēšanas likumā viņš piedāvā tādus grozījumus, lai tiktu samazināts valsts finansējums Saeimas līmenī izjukušajām partijām.

Citiem vārdiem sakot, tas būs likums “Par KPV.LV (“Kam pieder Latvija.lv”)”, jo šī partija ir izjukusi, pat pārsaukusies citā vārdā - “Par cilvēcīgu Latviju” (PCL). Taču juridiski tā joprojām sanāk KPV.LV mantiniece. Lai gan Saeimā to pārstāv tikai četri deputāti, tā var turpināt tērēt tai piešķirto valsts budžeta finansējumu, kas ir diezgan laba nauda - 643 000 eiro.

Dabiski, ka citām partijām skauž. Skauž arī no KPV.LV izmestajiem vai aizgājušajiem, no kuriem dažs sābris un kaimiņš ir koalīcijai pielaizīgs. Valsts prezidents ies palīgā. Šim partijas pārpalikumam nekāda lielā atbalsta masās nav, un viņus var “močīt”.

Levits rosinās veikt grozījumus, lai noteiktu - ja kādas partijas Saeimas frakcija ir beigusi pastāvēt vai tās locekļu skaits ir samazinājies divas reizes, partija zaudēs finansējuma daļu, ko tā ieguvusi par balsīm Saeimas vēlēšanās.

Prezidenta iecere paredz, ka vienlaikus tiktu saglabātas citas finansējuma komponentes, piemēram, bāzes finansējums, jo partija, iespējams, varētu vēl atkopties.

Levits uzskata, ka šādas izmaiņas nepieciešamas, jo parlamentā izšķīdušas partijas savu uzdevumu vairs nevar pildīt. Vēlētājs par politisko spēku balsojis, lai tas ar savu frakciju spētu ietekmēt valsts politiku, bet izirusi frakcija to vairs nespējot. “Ja tā to nav spējīga darīt, tad partija nav pelnījusi finansējumu par šīm balsīm,” izteicās Valsts prezidents.

KPV.LV ir šī “izšķīdusī”. Kurš gan par to raudās?

Taču vai ir korekti mainīt spēles noteikumus spēles laikā? Velk pat uz to, ka finansējuma atņemšana šai partijai varbūt notiks ar īpaša likuma grozījuma pieņemšanu, kas tiks piemērots ar atpakaļejošu spēku.

Latvijas Republikas Satversmes burtā un garā visa suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura ievēlē savus priekšstāvjus. Satversmes burts un gars nav par partijām un frakcijām, kuras tas gan arī neaizliedz.

Diemžēl partiju finansēšanas likums ir par partijām. Tagad tajā vēl tiks iebāzts arī Saeimas frakciju jēdziens kā jauns kritērijs budžeta finansējuma saņemšanai un tērēšanai. Atkal viens sīks likums sīkai viendienas vajadzībai, jo acu priekšā ir vēlme atņemt naudu KPV.LV.

Likumus tā neraksta! Likumiem vajadzētu būt vispārīgam un ilglaicīgam raksturam, un tos nevajadzētu attiecināt uz kādu vienu gadījumu, vienu cilvēku vai vienu partiju.

Ar tādiem pašiem panākumiem Saeimas valdošā koalīcija varētu pieņemt likuma grozījumus, ka valsts budžeta finansējums nav piešķirams partijām, kuras sākas ar burtu S vai Z.

Vispār jau partiju finansēšanas likumā ir punkts, kas ir vērsts tieši pret “Saskaņu”. Jo šai partijai pienāktos no valsts budžeta apmēram 1,2 miljonus eiro. Tas par treknu. Tāpēc likumā tika ierakstīti partiju finansējuma “griesti” - 800 tūkstoši eiro.

Runājot par savām iecerēm, Egils Levits pauda viedokli, ka valsts budžeta finansējuma būtiskā palielināšana partijām bijis pareizs un politiski nepieciešams solis, jo “sabiedrībai ir lētāk maksāt par valsts finansētām politiskajām partijām nekā korumpētām partijām”.

Lai nu tā būtu, taču te ir nianses. Partiju finansējums mēdz nākt no dažādiem avotiem - no partiju biedru naudām, no sponsoriem, kuriem tagad ir noteikti visādi stingri ierobežojumi, un no valsts budžeta, lai partijas var īrēt birojus un pirkt kancelejas saspraudītes.

Kas ir korumpētāk? Vai tas, ka partijas ņem naudu no sponsora, vai tas, ka partijas ir paņēmušas naudu no nodokļu maksātājiem un iedevušas pašas sev, tautai nemaz neprasot atļauju? No katra vēlētāja partiju kabatās ir pārslidināti 4,5 eiro.

Neviena pašreizējās koalīcijas partija ne ar pušplēstu vārdu neteica un nesolīja: “Palielināsim savu finansējumu sešas reizes!” Ja šis seškārtīgais finansējums tiktu attiecināts uz nākamo, 14. Saeimu, tad tas būtu puslīdz korekti - partijas zinātu, ka tām būs lielāks finansējums, zinātu, ka ir par ko pacīnīties. Taču šādā veidā kā tagad partijas ir visblēdīgākajā veidā piešķīrušas sev naudu, un šis veids pat ir daudz sliktāks nekā politiķu lobēšana, korumpēšana vai kā to vēl saukt, un tas notiek neatkarīgi no tā, cik liels ir budžeta finansējums.

Ar tādu uzstādījumu, kādu pauž Egils Levits, viņš pārbīda akcentus un jau apriori sadala partijas “labajās”, kuras saņem budžeta finansējumu, un “sliktajās” jeb “korumpētajās”.

Partijas, kas pašlaik rodas no jauna un ir opozīcijā valdībai, budžeta finansējumu līdz vēlēšanām nesaņems - tātad ir “korumpētas”.

Ja Valsts prezidents piedāvātu grozījumus, kuros būtu tādi kritēriji kā partijas biedru skaits, nevis tikai vēlēšanās nobalsojušie, tad tas varbūt būtu kāds uzlabojums. Partijām tad būtu stimuls strādāt tā, lai piesaistītu sev vairāk biedru. Šie biedri tad pozitīvi ietekmētu pašas partijas un to bonzas, iesaistoties diskusijās un piedāvājot savu, varbūt labāku profesionālu piedāvājumu, labākas idejas. Tas celtu partiju prestižu, kas pašlaik ir ļoti zems.

Latvijas tautas iesaiste partiju darbā ir nožēlojami maza, ja salīdzina ar citām valstīm. Latvijā partijās iesaistās labi, ja 1% iedzīvotāju, kamēr vidēji Eiropas Savienībā ir piecas reizes vairāk. Taču Levits tikai pa maliņu, par sīkām vajadzībiņām, par to, kas svarīgs tikai valdošajiem spēkiem.

Levits Saeimai piedāvās arī grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā. Viņaprāt, ir virkne jomu, kurās šis dinamiskais laiks pieprasa dažādu ministriju un pārvaldes iestāžu kopdarbu, tāpēc viņš piedāvās noteikt šādai pārnozaru sadarbībai nepieciešamos instrumentus.

Prezidenta piedāvājums paredzēs iespēju nākamajai Saeimai un valdībai iecelt politiski atbildīgu amatpersonu - valsts ministru - uz konkrētu uzdevumu izpildes laiku noteiktā pārnozaru politikas jomā.

Tas jau pašā saknē skan absurdi - “politiski atbildīga persona - valsts ministrs specifiskām jomām, kas nav nosegtas ar politiku”. Kas tad būs tās “nenosegtās” jomas? Jebkura joma ir politika, ja tajā valdība iejaucas.

Jauna valsts ministra krēsla izveidošana nozīmēs, ka šim ministram vajadzēs kabinetu, krēslu un darbiniekus. Tas maksās naudu.

Parasti ir tā, ka valdībā vai pašvaldībās tiek izdomāti kādi jauni amati (Ministru prezidenta biedrs, vicemērs), ja partijas nekādi nevar sadalīt krēslus. Ir jau bijuši gadījumi, kad šāds Ministru prezidenta biedrs nevar atrast sev pielietojumu un sašļūk.

Valsts ministra radību mokas radīs jaunu, vēl lielāku birokrātiju jau tāpat samudžinātajā un birokratizētajā valsts pārvaldē.

Ir Pārresoru koordinācijas centrs, kam ir savi uzdevumi, kurus tas pilda. Kas tad būs šis valsts ministrs? Vai viņš būs ministrs Pārresoru koordinācijas centram vai arī dublēs tā funkcijas?

Jāteic gan, ka pašreizējai valdībai ar naudas nokopšanu, radot liekas struktūras, problēmu nav - Vakcinācijas projekta birojs ir šāds piemērs. Lai gan Veselības ministrijā ir lieli bari ierēdņu, ministrs Daniels Pavļuts izgudroja radīt jaunu biroju, kas gan nekādi nav tuvinājis cēlo mērķi - piepildīt “vakcinācijas aptveri”.

Līdzīgā veidā tad uzveidos arī valsts ministru, kuram varbūt būs arī “politiskās atbildības uzņemšanās” ministra funkcija. Valdība varēs savas neizdarības uzkraut kaklā šīm ministram kā “zicpriekšniekam”. Bet premjers un pārējie ministri turpinās rullēt.

Apbrīnojami tukšas ir valsts prezidenta jaunās ierosmes - tā ir vētrainas un sviedrainas darbošanās imitācija bez kāda satura. Tas neko neuzlabos ne partiju finansēšanā, ne valsts iekārtā. Iespējams, pat kaitēs.

Valsts prezidents atkal uzstājas kā 101. deputāts no valdošās koalīcijas, nevis kā visas tautas prezidents. Sīki un mazjēdzīgi ierosinājumiņi, lai valdošajai koalīcijai tiek vairāk maza prieciņa.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

47
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai valstij vajadzīgs sabiedriskais medijs krievu valodā?

FotoKatrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Lasīt visu...

21

Jaunlatvijas cietais Rieksts

FotoSabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Lasīt visu...

21

Ne viss ir zelts, kas spīd

FotoKārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Lasīt visu...

3

Stāsts par lielo Latvijas aptieku skaitu, aptieku un vairumtirgotāju uzcenojumiem lielākoties ir no pirksta izzīsts

FotoKatrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Lasīt visu...

6

Jautājumi Pirmajam slēgtajam pensiju fondam

FotoSaņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Lasīt visu...

21

Ja Ogres novadā top kaut kas vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus par šīm iecerēm

FotoKā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
Lasīt visu...

21

Slovēņiem kompensēs pretkovida štrāpes

FotoNo 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Latvijas Bankas prezidentam

Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā...

Foto

Krievijas cars Pēteris I ir visu latviešu tēvs

Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus,...

Foto

Iebraucējiem nospļauties par kārtību Latvijā. Cik ilgi to piecietīsim?

Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi,...

Foto

"Maskavas nams" Rīgā – simbols ģeopolitiskā kursa maiņai?

Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu...

Foto

Vai pienācis laiks izvēlēties amatpersonas ar loterijas palīdzību?

Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram...

Foto

Pateikt, ka šī būs katastrofāla valdība, var tikai kāds, kuram galvā ir atdzisusi putra, un arī okupācijas varas kolaborants Kūtris būs lielisks Saeimas priekšsēdētājs

Pagājušajā piektdienā,...

Foto

Tas, ka Kūtris ir komunistu okupācijas varas kolaborants, „Delnai” ir pieņemami, bet tas, ka viņš atļaujas izteikt savu viedokli un ievēro nevainīguma prezumpciju, ir nosodāmi

Godātie...

Foto

Tikai nesmejieties, bet mums ir atnākusi atziņa: ir jābūt drošiem, ka ikvienā jomā – iekšlietu, veselības, izglītības, reģionālās politikas vai citā – esam izdarījuši visu, lai cilvēki varētu izjustu augstu lojalitāti pret savu valsti

Rietumu pasaulē ārpolitika ir kļuvusi par drošības politiku, jo Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pasauli ir ievirzījis "kara laikmetā" –...

Foto

Par melīgo spriņģu, jembergu un visu pārējo Kremļa stabulnieku “līdzjūtības vaimanām”

Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar...

Foto

Šajā valdībā nenotiks visādas nevajadzīgas, muļķīgas debates!

Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva....

Foto

Es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu – un tāda arī būs manas valdības darbība

Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam: fakti skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no „Swedbank” puses

Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es,...