Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sīka, neievērojama ziņa par lūgumu bijušā ekonomikas ministra un Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara firmai samazināt bibliotēkas nama īres maksu Tukumā negaidīti izvērtusies netīrā kampaņā ar aizskarošiem telefonzvaniem, draudēšanu ar pazīšanos vietējā policijā un naudas pieprasījumiem.

Neliels reģionālais portāliņš Tukumabalss.lv, kurš dibināts 2016. gadā un darbojas kā bezpeļnas biedrība ar oficiāli piešķirtu sabiedriskā labuma statusu un kurā saturu veido brīvprātīgie, 22. aprīlī publicēja gluži nevainīgu, pat neinteresantu ziņu:

“Tukuma novada pašvaldība nosūtījusi vēstuli SIA Ronis īpašniekam Artim Kamparam ar lūgumu Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā izskatīt iespēju samazināt nomas maksu par [bibliotēkas] telpām Šēseles ielā 3, Tukumā, kuras nomā kopš 2008. gada. Nomas maksa mēnesī sastāda 10 999,48 EUR, bet gadā ap 132 000 EUR. Dome šajā laika periodā nekad nav kavējusi nomas maksu un komunālos maksājumus.

Šobrīd ārkārtējās situācijas laikā bibliotēka ir slēgta apmeklētājiem, tādēļ ir ierobežota iespēja izmantot telpas pakalpojuma nodrošināšanai iedzīvotājiem. Šajā visiem tik sarežģītajā laikā arī no vietējiem uzņēmējiem pašvaldība sagaida solidaritāti un vietējā patriotismā balstītu rīcību,” ziņā citēta pašvaldības nostāja.

Pēc tam, kad komentāros kāds Edgars piezīmējis: “12 gadu laikā tā summa ir aptuveni 1 600 000 eiro!!! Varēja divas tādas ēkas uzbūvēt!”, šis rakstiņš dažu dienu laikā kļuva par aprīlī lasītāko konkrētajā reģionālajā portālā.

Pāris dienas vēlāk — no brīža, kad informācija aizgāja tautā, - sākās vēl nepieredzēta tiranizēšanas kampaņa pret tiem, kuri bija iedrošinājušies lūgt Vienotības A. Kampara firmai kaut tikai apdomāt nomas maksas samazināšanas iespēju, kā arī šo informāciju savā naivumā padarījuši sabiedrībai izlasāmu.

Tā kā portālā ievietotā ziņa bija pietiekami īsa un maza, turklāt veidota no pašvaldības sniegtās oficiālās informācijas, tai — kā jau interneta medijos tas tradicionāli tiek darīts — nebija pieminēts tās ievietotājs vai autors. Iznākumā vairāki kultūras nozares darbinieki, kuri mīl vienlaikus gatavot publikācijas medijiem, kā arī vismaz vēl viena persona Jaunpilī 29. un 30. aprīlī saņēma atkārtotus zvanus no nezināmiem numuriem, kuros viņiem tika draudēts ar “vēršanos policijā”.

Visos gadījumos zvanītāji/-as, priekšā nestādoties, lamājās par publikāciju Tukuma Balsī un izteica pārmetumus, bet nevienā brīdī nespēja nosaukt neko konkrētu, kas tieši būtu kritizējams, t.i., nespēja minēt konkrētus faktus, kas portālā būtu nepareizi.

Tā vietā anonīmie zvanītāji centās izprasīt personiska rakstura informāciju par fiziskām personām, “kas stāvot aiz Tukuma Balss” — nelīdzēja acīmredzamā norāde uz sabiedriskā labuma un labdarības organizācijas statusu.

Tāpat zvanītāji atkārtoti atsacījās nosūtīt informāciju (vai kaut jautājumus) reģionālajam portālam rakstveidā, lai uz to būtu iespējams kaut cik argumentēti atbildēt. Vismaz vienā gadījumā anonīmie zvanītāji sāka pieprasīt naudu no sazvanītā kultūras darbinieka, pat nepainteresējoties, vai viņam vispār ir kāda saistība ar konkrēto publikāciju.

Visi zvanītāju numuri un zvanu laiki tika piefiksēti, kā arī tas, ka zvanītāji atkārtoti draudējuši sazvanītajām personām ar “policiju” un “kriminālvajāšanu”. Interesanti, ka sazvanītie cilvēki, kas tiešām kaut kad pirms gada vai diviem bija iedevuši kādu informāciju publicēšanai Tukuma Balsī, bet šajā portālā nestrādā un nav iepriekš strādājuši (jo tas nav komerciāls medijs ar pastāvīgu darbinieku štatu — tieši otrādi, bezpeļņas sabiedriskā organizācija), tikai no mistiskajiem zvanītājiem uzzināja, ka šāda publikācija vispār tur ievietota, jo nevienam no šiem kultūras darbiniekiem (kuru visu uzvārdi ir zināmi) nekad nav piederējušas tiesības kaut ko tur ievietot vai izdzēst.

Dīvainajiem zvanītājiem, kad viņu darbības jau bija sākušas apnikt, tika paskaidrots: Krimināllikumā ir tāds 132.1. pants, kurš paredz atbildību par vajāšanu, kas likumā definēta kā vairākkārtēja vai ilgstoša citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana šai personai vai nevēlama saziņa ar šo personu.

Kad uzmācīgais spiediens nedeva rezultātus un publikācija no vietējā portāla izdzēsta netika, ceturtdienas pievakarē pie vietējā vicemēra Agra Zvaigzneskalna ģimenes adreses divas personas, piebraukušas ar samērā jaunu un dārgu automašīnu (attēlā), fotografēja nepabeigto mājeli, kuru ģimene savām rokām lēni ceļ jau kopš 2009. gada un nekādi nevar pabeigt, jo dzīvo no darba algas un nekādās “tumbočku” shēmās neiesaistās. Kā redzams, konkrētajā brīdī vicemērs pindzelējis sētu.

Fotografētājiem par nelaimi, sagadīšanās pēc pie nepabeigtās mājas tieši nedēļu iepriekš bija uzstādīta novērošanas kamera, kas tagad nejauši ierakstījusi divu personu vizīti un, kā paredzams, ļaus atpazīt šīs divas personas — viena sēdēja pie auto stūres, kamēr otra fotografēja attiecīgo ēku. 

Kāpēc jābrauc “izspiegot” vicemēra ģimeni pēc darbalaika beigām, ir pats saprotamākais šajā dīvainajā gadījumā: tieši domes priekšsēdētāja vietnieks ir tas, kam amata pienākumi liek sagatavot lūgumu A. Kampara firmai par atbalsta izrādīšanu Covid-19 krīzes laikā, uz laiku daļēji samazinot īres maksu.

Pietiek jau pagājušogad aprakstīja, kā Banku Augstskolu beigušais vietējais mazais uzņēmējs un Tukuma domes opozīcijas deputāts A. Zvaigzneskalns tika ievēlēts par vicemēru pēc tam, kad “par shēmu lobēšanu” no amata tika patriekts iepriekšējais vicemērs Aivars Volfs. Konkrētās shēmas saistījās ar pašvaldības zemes privatizāciju par septiņkārt mākslīgi samazinātu vērtību, turklāt par labu iepriekš sarunātiem “investoriem” ar saknēm Kipras ofšoros, kā arī vēja ģeneratoru parka būvniecību novada dienviddaļā 260 metru augstumā — par brīnumu, šīs shēmas izdevās apturēt.

Gadumijā no amata atkāpās arī iepriekšējais mērs Ēriks Lukmans, palicis bez A. Volfa atbalsta, pie kam abi nolika deputātu mandātus.

Ir aizdomas, ka spiegošana un lamāšanās no svešiem telefoniem tiek organizēta saziņā ar vietējās avīzes izdevējiem SIA Novadu Ziņas, kas gadu gaitā bijuši uzticami balsti Vienotības un vietējās partijas interešu ievērošanai. Piemēram, attiecībā uz A. Kamparu (kura vadītās partijas deputāti bija starp nomas līguma ieviesējiem) un SIA Ronis simttūkstošu saņemšanu no nodokļu maksātāju naudas www.ntz.lv arhīvā atrodams, ka rakstīts tikai dažas reizes un vienmēr pielaidīgā stilā, ļaujot atbildīgajām amatpersonām sīki izklāstīt, kāpēc darījumi tomēr esot labi un nesaturot korupcijas pazīmes, kamēr A. Kampara “tumbočka” un pārējie skandāli pieminēti vienīgi lasītāju komentāros, ne redakcijas materiālā. Zināms, ka naudas maksājumi iepriekšējos gados no pašvaldības gājuši arī uz Novadu Ziņu kontu laikā, kad Vienotības deputāti bija valdošajā domes koalīcijā. Turklāt šī reģionālā izdevniecība caur Uldi Salmiņu saistīta arī ar JKP sponsora Pētera A. Ragauša bēdīgi slavenajiem plāniem būvēt sašķidrinātās gāzes terminālu Saulkrastu novadā, vienlaikus prasot no valsts garantētu noietu caur to importētajai gāzei.

Kā liecina A. Kampara valsts amatpersonas deklarācijas, jau 2008. gadā firma Ronis piederējusi vienpersoniski A. Kamparam, kurš deklarējis kapitāldaļas 33880 latu vērtībā, kā arī parādus tuvu pie 300 tūkstošiem eiro. Nākamajā gadā nekas nav mainījies — ne parādu summa, ne fakts, ka no SIA Ronis nav saņemtas nekādas dividendes. Vēl gadu vēlāk saņemti 27 tūkstoši latu no sievas, kā arī “drošības nauda” par kapitāldaļu pārdošanu 35 tūkstošu latu vērtībā.

Šī dīvainā forma (“drošības nauda”) ļāvusi neuzrādīt un noslēpt, kas tad šo naudu iemaksājis: “Kapitāldaļu pārdevuma līgums Nr. 1/2010 noslēgts ar iepriekšējas pārbaudes tiesību. Pircējs veic due diligence un 2010. gadā nav paziņojis par vēlmi pirkt kapitāla daļas. No tā izrietoši, kapitāla daļas pircējam 2010. gadā nav nodotas un samaksa par kapitāla daļu pārdošanu nav saņemta. Uz minētā līguma pamata 2010. gadā tika saņemta drošības nauda Ls 35 000 apmērā.”

Nākamajā gadā, A. Kamparam beidzot pildīt ekonomikas ministra amatu, izrādās, notikusi fantastiski neloģiska situācija: Tukuma dome maksājusi firmai Ronis pie 90 tūkstošiem latu gadā (turklāt tā ir nomas maksa tikai par ēkas diviem augšējiem stāviem — pirmajā atrodas vēl arī bankas filiāle, kas dod papildus peļņu), taču mistiskais pircējs atteicies no firmas kapitāldaļu pirkšanas, lai arī firmai garantēts ienesīgs bizness daudzas desmitgades uz priekšu, un pieprasījis atdot iemaksāto 35 tūkstošu latu rokasnaudu.

Gada laikā kopš ekonomikas ministra amata pamešanas A. Kampars bija spējis no šī parāda nomaksāt nepilnus 5 tūkstošus, pie kam nebija no savas firmas Ronis guvis nekādas dividendes vai darba algu. Gadu vēlāk nomaksāta jau lielākā daļa, atlicis nomaksāt vienīgi 15 tūkstošus, taču A. Kamparam tas izdevies unikālā veidā: viņš divu gadu laikā kopš ekonomikas ministra amata zaudēšanas nebija nopelnījis nevienu pašu santīmu (ienākumi — precīzi nulle, tajā skaitā nekāda alga vai dividendes no Roņa telpu nomas īres līguma ar pašvaldību), tomēr A. Kampars spēja ne vien dzīvot un ģimeni uzturēt, bet arī parādus atmaksāt un bez samaksas pildīt Vienotības ģenerālsekretāra pienākumus!

Jāpiezīmē, ka A. Kampara firmai piederošā apjomīgā trīsstāvu ēka pašā izcilākajā Tukuma vietā (starp domi, tirgu un Raiņa ģimnāziju) bija uzbūvēta jau padomju gados kā kinoteātris, no deviņdesmito beigām pēc rekonstrukcijas tajā vakaros darbojās klubs Grands, bet pārējā laikā turpinājās kinoseansi. Līdz ar to A. Kamparam nebija jāinvestē miljoni, lai no nulles uzbūvētu jaunu ēku — atlika veikt vienīgi jau esoša objekta ātru pārbūvi.

Vēlākos gados A. Kamparam vairs nebija jāiesniedz deklarācijas, tālab nav zināms, vai viņam izdevies nomaksāt parādus, nestrādājot un nesaņemot nekādus ienākumus no biznesa, vai arī izbijušais ekonomikas ministrs tomēr spējis atrast jelkādu darbavietu, taču internetā atrodams, ka 2016. gadā Ronis izdevis nomā vēl 300 kvadrātmetrus tajā pašā ēkā, un atkal nevienam citam kā Tukuma novada domei. Šis līgums Ronim šobrīd ienes vēl papildus vairāk nekā 32 tūkstošus eiro gadā, ko tāpat maksā nodokļu maksātāji. Firmas vienīgais īpašnieks joprojām ir A. Kampars, vienīgais valdes loceklis — Ilvars Auseklis, kurš arī kandidējis uz Tukuma domi no Vienotības saraksta.

Šajos gados, kuros Ronis saņēmis naudu no pašvaldības, domi lielākoties vadījusi Vienotības un vietējās sīkpartijas Tukuma Pilsētai un Novadam koalīcija, pie kam Tukuma Pilsētai un Novadam līdz ar vairākām citām reģionālajām partijām tāpat ietilpst Jaunajā Vienotībā. Kādreizējais Tukuma mērs, ilggadējais komunists Juris Šulcs iepriekšējā Saeimā tika ievēlēts tieši no Vienotības saraksta un vēl tagad ir Jaunās Vienotības valdes loceklis. Situācija Tukuma politikā mainījās vienīgi pagājušogad, kad gada izskaņā amatu zaudēja J. Šulca partijas biedrs Ēriks Lukmans, bet vēl iepriekš “par shēmu lobēšanu” tika izbalsots vicemērs Aivars Volfs. Viņu vietā stājušies shēmu pretinieki Normunds Rečs un Agris Zvaigzneskalns.

Attēls no Facebook.

Novērtē šo rakstu:

182
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...