Silenieks, vēl nebūdams amatā, raksta viņam izveidotā brīvostas departamenta nolikumu
PIETIEK10.09.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apstiprinās aizdomas, ka Rīgas brīvostas jaunizveidotais Vides un attīstības departaments ticis radīts īpaši zaļzemniekam Viesturam Sileniekam, kuru martā atbrīvoja no politiskā amata brīvostas valdē. No jaunizveidotā departamenta nolikuma projekta, kas nonācis Pietiek rīcībā, redzams, ka to vēl pirms formālas apstiprināšanas amatā rakstījis Silenieks – tieši viņš, iespējams, neuzmanības dēļ atstāts kā nolikuma autors, kas atrodams dokumenta tehniskajos parametros. Neoficiāli vajadzība pēc Silenieka iekārtošanas jaunajā amatā tiek skaidrota ar Aivara Lemberga, Aināra Šlesera un Andra Šķēles interesēm vērienīgajā Krievu salas projektā.
Jaunais brīvostas Vides un attīstības departaments tika izveidots 16. augustā, un, lai gan pārvaldnieks Leonīds Loginovs uz brīvostas valdes sēdi nebija sagatavojis informāciju, ar ko jaunā struktūra nodarbosies, vairākums no valdes locekļiem to akceptēja. Tikai valdes lēmumā tika ietverts nosacījums, ka Loginovam uz nākamo valdes sēdi jāsagatavo precizēta informācija par jaunā departamenta funkcijām.
Tagad izrādījies, ka funkciju aprakstu departamentam, kura vadībā viņš vēl nav apstiprināts, rakstījis pats Silenieks. Iepriekš viņš ar zaļo zemnieku un to faktiskā līdera, Ventspils mēra Aivara Lemberga politisko svētību ieņēma brīvostas valdes locekļa amatu, bet martā ar valdības lēmumu no tā tika atcelts.
Pietiek rīcībā nonācis saskaņošanai izsūtītais brīvostas jaunā Vides un attīstības departamenta nolikums, kura autors, pēc visa spriežot, ir Silenieks. Dokumenta tehniskajos parametros jeb “properties” ailītē, kur norādīts tā izveidotājs, redzams “Viesturs Silenieks”. Pats politiķis Pietiek uzsvēra, ka, pretēji publiski izskanējušajam, jaunajā amatā “neraujas”, un pieļāva, ka nemaz netikšot apstiprināts par jaunā departament vadītāju.
To, ka būtu autors brīvostas Vides un attīstības departamenta nolikumam, Silenieks noliedza. Faktu, ka tieši viņa vārds norādīts dokumenta parametros kā tā radītājs, Silenieks centās skaidrot ar apstākli, ka savulaik, būdams brīvostas valdes loceklis, strādājis pie Vides departamenta nolikuma. “Tātad tas ir ņemts par pamatu [Vides un attīstības departamenta nolikumam],” pieļāva Silenieks.
Lai gan 14. jūnijā stājās spēkā valdībā nesen apstiprinātais jaunais Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums, kurā brīvostas pārvaldes struktūras un personālsastāva apstiprināšana noteikta starp valdes kompetencēm, pateicoties pretrunīgajām interpretācijas iespējām, šī norma tikusi apieta, un par Silenieka apstiprināšanu amatā lems brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, nevis valde. Jaunais brīvostas pārvaldes nolikums noteic, ka valde atbilstoši kompetencei arī “apstiprina brīvostas pārvaldes struktūru un personālsastāvu”.
Rīgas brīvostas valdes vairākums piekritis Loginova traktējumam, ka ar personālsastāvu valdība domājusi darbinieku skaitu noteiktā struktūrvienībā, nevis konkrētas personālijas. Tādēļ valde šīs tiesības 16. augusta sēdē realizējusi, apstiprinot jaunveidojamā Vides un attīstības departamenta skaitlisko personālsastāvu, lēmumus par konkrētu personāliju apstiprināšanu amatos atstājot Loginova ziņā.
Silenieks neslēpj, ka ir informēts: Rīgas brīvostas pārvaldes juristi “īsti nevarēja saprast, kā interpretēt” valdības apstiprināto brīvostas nolikumu jautājumā par personālsastāva apstiprināšanu, un saprātīgāk šķitis, ka valde lemj par personālsastāvu kā skaitlisku vienību, bet pārvaldnieks jau par konkrētām personālijām. Piemēram, normatīvie akti attiecībā uz bruņoto spēku personālsastāvu arī netiekot tulkoti kā lēmuma pieņemšana par katru konkrētu karavīru, analoģiju piesauc Silenieks. “Pēc valstiskās uzbūves tas būtu stulbi,” viņš spriež.
Pietiek jau rakstījis, ka Silenieks ir pretrunīgi vērtēta persona, kas tiek saistīta ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi. Pērn vasarā Silenieka vārds izskanēja saistībā ar tā saukto oligarhu lietu. Proti, saskaņā ar KNAB 25.maijā Saeimai adresēto vēstuli saistībā ar lūgumu lemt par atļauju veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā tas, lai nodrošinātu paša vadītās partijas biedra Amerika iecelšanu Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, vērsies pie Lemberga pēc atbalsta no ZZS pārstāvja Rīgas brīvostas valdē Silenieka. KNAB skatījumā 2010.gada oktobra sākumā tikusi panākta vienošanās, ka pēc tam, kad Šlesers būs atkāpies no Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amata (pērn oktobrī Šleseru ievēlēja 10.Saeimā, un viņš bija spiests nolikt Rīgas domes deputāta mandātu, kā arī atkāpties no Rīgas vicemēra un Rīgas brīvostas valdes priekšsēža amata), Silenieks valdes sēdē balsos par Amerika iecelšanu šajā amatā.
Par to pretī Šleseram bijis jānodrošina, lai Rīgas brīvosta noslēgtu līgumu ar Lemberga ietekmi saistīto SIA Mediju nams par brīvostas reklāmas izvietošanu Mediju nams piederošajos preses izdevumos (Neatkarīgā Rīta Avīze, Vakara Ziņas, Sporta Avīze). Gan Šlesers, gan Lembergs jebkādu saistību ar šādām darbībām kategoriski nolieguši. Savukārt KNAB ziņo, ka aizvien turpina oligarhu lietas izmeklēšanu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
