Siliņas valdība atbalsta Eiropas pārvēršanu par digitālu koncentrācijas nometni

Par ko ir runa

Oficiāli deklarētais regulas mērķis ir cēls: cīņa pret materiālu ar bērnu seksuālu izmantošanu (CSAM) izplatību. Un, protams, publiski neviens nerunā par totālas digitālās izsekošanas ieviešanu. Taču eksperti ir tieši: tehniski šī regula ir līdzvērtīga masveida skenēšanai.

Neviens nestrīdas – ar bērnu pornogrāfiju ir jācīnās visiem pieejamiem līdzekļiem. Jautājumi ir par metodēm. Piedāvātais risinājums apdraud visu ES pilsoņu brīvības un tiesības. Par šo priekšlikumu ir jāuzdod divi jautājumi: pirmkārt, vai tas patiešām aizsargās bērnus, un, otrkārt, vai to var izdarīt droši. Un atbilde uz abiem ir – nē. Vēl vairāk, šis priekšlikums ir tiešā pretrunā ar ES Pamattiesību hartas 7. pantu, ko ir apstiprinājusi gan ES Tiesa, gan pašas ES Padomes Juridiskais dienests.

Kas apdraud ES iedzīvotājus

1. Totāla izsekošana: Jūsu sarakstē WhatsApp vai Signal tiks skenēts pilnīgi viss — personiskās ziņas, fotogrāfijas, video un faili. Tā ir fundamentāla atkāpšanās no tiesībām uz privātumu, kas garantētas Eiropas pamatlikumos.

2. Šifrēšanas iznīcināšana: uzņēmumiem liks savās lietotnēs iebūvēt "sētas durvis", kas salauzīs privātumu un padarīs mūsu saziņu neaizsargātu.

3. Augsts kļūdu risks: mākslīgā intelekta sistēmas nav perfektas. Kā brīdina eksperti, tā kā eiropieši katru dienu apmainās ar miljardiem ziņojumu, tas nozīmē, ka desmitiem miljoniem cilvēku, iespējams, katru dienu tiks nepatiesi apsūdzēti. Pat, ja viņi ir nevainīgi, viņu datus apstrādās un uzglabās drošības iestādes.

4. Drošības apdraudējums: "sētas durvis" kļūs par mērķi hakeriem un ārvalstu izlūkdienestiem. Tās varētu izmantot arī pašu valsts specdienesti.

5. Globāls precedents: ja ES pieņems šādu regulu, mēs radīsim bīstamu piemēru visai pasaulei.

Kas to izdomāja

Iniciatīva nāca no Eiropas Komisijas. Pirms nākt klajā ar šo iniciatīvu, Komisija konsultējās ar ES dalībvalstu valdībām. Un valdības vairumā šo iniciatīvu sākotnēji atbalstīja.

Bet, protams, visi – tieši vai netieši – primāri runā par slikto Briseli.

Tā ir klasiska shēma. Atbildība par pašu pieņemtiem sliktiem lēmumiem vienmēr ir jāpārceļ uz "bezpersonisko un briesmīgo" Briseli.

Tādēļ taisnīguma labad – „Chat Control” šobrīd virza ES Padome. Un ES Padome sastāv no ES dalībvalstu premjerministriem vai ministriem.

Spēku samērs ES Padomē

Šobrīd ļoti aptuvenais spēku samērs ES Padomē izskatās šādi, lai gan valstu pozīcijas pastāvīgi tiek koriģētas.

Valstis, kas sliecas atbalstīt "Chat Control": Dānija, Francija, Beļģija, Zviedrija, Ungārija, Spānija, Itālija, Horvātija, Slovākija, Čehija, Rumānija, Portugāle, Polija, Igaunija, Lietuva, Bulgārija, Grieķija, Somija un, man par lielu nožēlu, Latvija. (Grupa no ~19 valstīm).

Valstis, kas kritizē vai iestājas pret "Chat Control": Vācija, Luksemburga, Austrija, Nīderlande, Īrija, Slovēnija, Kipra, Malta. (Grupa no ~8 valstīm).

Tomēr jāņem vērā, ka valstu pozīcijas nepārtraukti mainās.

Eiropas Parlamenta pozīcija un loma

Eiropas Parlaments, kas tieši arī ir šī "sliktā Brisele", kategoriski iestājas "pret" „Chat Control”. Šī ir Eiropas Parlamenta vairākuma stingra nostāja, kuras veidošanā izšķiroša loma bija manai politiskajai grupai – Sociālistiem un Demokrātiem, un mēs esam par tās pareizību dziļi pārliecināti. 2023. gada 14. novembrī LIBE komitejas līmenī EP deputāti pieņēma šādu pozīciju:

1. Pilnīgas (end-to-end) šifrēšanas aizsardzība: tiešs aizliegums vājināt šifrēšanu.

2. Nekādas masveida izsekošanas: tikai mērķtiecīga novērošana pret konkrētām aizdomās turētām personām ar tiesas lēmumu.

3. Tikai ar tiesneša orderi: jebkādai iejaukšanās pilsoņa privātajā saziņā ir jābūt apstiprinātai no neatkarīgas tiesu varas puses.

4. Anonimitātes saglabāšana: EP ir pret obligātu personas identitātes verifikāciju, lai izmantotu komunikācijas rīkus.

5. Drošība pēc noklusējuma: uzlikt platformām par pienākumu ieviest efektīvus aizsardzības rīkus, nevis skenēt visus lietotājus.

6. Fokuss uz prevenciju un atbalstu cietušajiem: tā vietā, lai pārkāptu visu pilsoņu tiesības, ir jāiegulda resursi prevencijas programmās, sabiedrības izglītošanā un efektīvas atbalsta sistēmas izveidē cietušajiem.

Kas notiks tālāk

Lēmuma pieņemšanai ES Padomē saskaņā ar procedūru ir nepieciešams "kvalificēts vairākums" – vismaz 15 valstis, kuras pārstāv vismaz 65% no ES iedzīvotāju kopskaita. Šis ir īpašs mehānisms, kam jāaizsargā mazo valstu un/vai mazākuma intereses.

Pēc tam, kad 2023. gadā EP komiteja nobalsoja "pret", „Chat Control” pretiniekiem ES Padomē izdevās izveidot "bloķējošo mazākumu". 2024. gada 12. decembrī notika balsojums, taču kontroles atbalstītājiem izdevās savākt tikai 63,7% no nepieciešamajiem 65%.

Tagad Dānija, kas prezidē ES Padomē, vēlas šo jautājumu atkal iekļaut balsošanai. Tas varētu notikt 2025. gada 14. oktobrī, bet oficiālas dienas kārtības vēl nav.

Tieši Dānijas pozīciju skaidro tās radikālā pieeja tiešsaistes drošībai un valsts politiskās ambīcijas.

Ar visu cieņu pret dāņu ambīcijām, Eiropu nedrīkst pārvērst par digitālu diktatūru.

Būtībā šīs regulas nākotne šobrīd ir atkarīga no Vācijas pozīcijas.

Ja ES Padome nobalsos "par" kontroles ieviešanu, sāksies sarežģītas sarunas – tā dēvētie trialogi, kur EP un ES Padome meklēs kompromisu. Ja kompromisu izdosies saskaņot un to atbalstīs gan Padomes, gan EP balsojumā, kontrole tādā vai citādā formā tiks ieviesta. Ja kompromisu neizdosies atrast un EP neatbalstīs tekstu — regula spēkā nestāsies.

Prognoze

Jau tagad var droši teikt, ka gan EP vairākums, ieskaitot manu Sociālistu un Demokrātu politisko grupu, gan es personīgi balsošu "pret" kontroli. Un man ir grūti iedomāties, kā iespējams atrast kompromisu starp pašreizējo Padomes variantu un EP pozīciju. Čata kontrole nedrīkst aizskart mūsu visu privātumu.

Visticamāk, nekāda kontrole ieviesta netiks. Tā būs laba ziņa visiem ES pilsoņiem. Savukārt Eiropas Komisijai un ES Padomei nāksies meklēt citus ceļus, kā, no vienas puses, apturēt bērnu pornogrāfijas vilni, bet tajā pašā laikā nepārvērst ES par digitālu koncentrācijas nometni.

Novērtē šo rakstu: