Siliņas valdības koferi bez roktura - Briškens, Abu Meri un Čakša

Šajā reizē pievērsīsimies pašiem kolorītākajiem un arī skandalozākajiem ministriem, kuri valsts naudā dzīvojuši un šeptējušies ar to jau gadiem, - Kasparam Briškenam, Andai Čakšai un Hosamam Abu Meri. Trijotni raksturo divas kopīgas īpašības – spēja zibenstempā visu “sačakarēt” un tajā maksimāli skaļi vainot visus citus un savus priekšgājējus, kā arī izcelties ar pilnīgu un bezjēdzīgu tukšmuldēšanu. Ir vēl arī ceturtais „talants” – Andris Sprūds, par kuru roka neceļas rakstīt – Latvijas Republikas aizsardzības ministrs, bet cerams, ka mājiens ar draudzīgo dronu beidzot liks Evikai Siliņai pieprasīt viņa nomaiņu uz profesionāli.     

“Baltiku” piesedzējs Briškens

Atskatoties un vienlaikus lasītājiem atgādinot par Evikas Siliņas valdības lielākajiem daiļmuldētājiem, būtu kauna un negoda lieta, ja mēs nesāktu ar pēdējās nedēļās visplašāk publiskajā telpā figurējošo Briškena kungu. Tiem, kuri nezina, – Briškens no “Progesīvajiem” ir satiksmes ministrs. Pēc slavenās frāzes “krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā” mums šķita, ka sliktāku satiksmes ministru atrast būs grūti, taču nesenā pagātne rāda, ka teju visām iepriekšējām valdībām tas ir izdevies. Un arī Evika Siliņa nav izņēmums, satiksmes ministra amatā jau gadu turot no sliedēm nogājušo mēslu vedēju Briškenu.

It kā labu izglītību ieguvušais Briškens ir iemanījies “sačakarēt” visu, ko vien varēja, – “airBaltic” un “Rail Baltica” noteikti ir pašlaik skaļākie gadījumi. Tas, ka nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” ir bēdu ieleja, kurā tiek gremdēti simti miljonu nodokļu maksātāju naudas, nevienam vairs nav noslēpums. Taču pēdējais piliens, kas nokaitināja pat formāli neitrālo valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, ir sāga ap valstij piederošā uzņēmuma zaudējumu norakstīšanu un pamatkapitāla samazināšanu.

Lai gan Briškenam formāli tiek pārmesta novēlota komunikācija, patiesībā jautājums ir daudz dziļāks un sāpīgāks, proti, kas vispār notiek šajā uzņēmumā? Tā vadība joprojām pelna fantastiskas algas, KNAB saka, ka viss ir kārtībā (par to gan pārsteigumu nav, zinot, cik šī iestāde ir politizēta), taču realitātē valda bardaks, un uzņēmuma īrētās lidmašīnas bieži vien ir tādas, ka pēc iekāpšanas tajās pat neticīgie sākt lūgties par veiksmīgu nonākšanu galapunktā.

Taču visvairāk jautājumu rada “norakstītie” 570 miljoni eiro no uzņēmuma pamatkapitāla. Cik daudz naudas valsts atgūs, kad lidsabiedrības akcijas nonāks publiskajā piedāvājumā? Vai visiem zināmais stratēģiskais investors savu “kumosiņu” nedabūs par sviestmaizi? Tie ir tikai divi, bet nebūt ne vienīgie jautājumi, uz kuriem mēs visi gribētu saņemt atbildes. Labākais, ka pats Briškens bijis arī “airBaltic” padomē, kas apstiprinājusi Gausa grandiozos lidmašīnu pirkšanas plānus, neskatoties uz to, ka kompānija jau gadiem strādājusi ar zaudējumiem.

Šajā sāgā gan vērts pieminēt vēl vienu faktu – tagadējais “airBaltic” padomes loceklis Andris Liepiņš ir dzīvesbiedrs arī finanšu ministra Arvila Ašeradena padomniecei Sandai Liepiņai. Tātad dzīvē viss kārtībā, un nepieciešamos Finanšu ministrijas atzinumus “airBaltic” sāgas turpinājumam arī var saņemt.

Taču “airBaltic” sāga noteikti nobāl “Rail Baltica” nedienu un izpļekarēto miljardu priekšā. Ministrs gan taisnojas, ka visas problēmas esot radušās pirms viņa, taču jautājums, ko cienījamais Briškena kungs gadiem darīja kā augsta līmeņa “Rail Baltica” darbinieks? Augusta izskaņā valdība piešķīra 61 miljonu eiro projekta turpināšanai, jo, kāds pārsteigums, naudas atkal pietrūkst. Tur visu laiku trūkst. Kur tā palikusi, un kurš atbildīgs par aprēķiniem? Neviens, protams, nezina. Tāpat nav īsti skaidrs, kad projektu izdosies pabeigt un cik daudz naudas tas vēl prasīs. Turklāt tagad lepni paziņots, ka vilciens nemaz Rīgā nepiestās un tuvākā pietura būšot vien Salaspilī.

Nu, ko lai saka, vēl viens izcils Briškena veidojums. Var jau beigt smalkas skolas kā Rīgas Ekonomikas augstskola, bet ar debatēšanu un daiļrunāšanu jēdzīgam ministram ir par maz. Beidzis viņš arī Rīgas valsts 1. ģimnāziju, kuras absolventu salidojums gaidāms jau pēc nedēļas, un tā lielākā intriga ir, vai Briškenu piekaus pirms pusnakts vai pēc. Principā “Rail Baltica” projekts ir kārtējais milzu “bardaks” par kosmisku naudu, kur gadiem esošais satiksmes ministrs bijis klātesošs un attiecīgi par visu to miskasti arī atbildīgs. Skaidrs, ka šajā situācijā kāds būvnieks un “Rail Baltica” vietējais darbonis atkal paliks bagāts, bet maksāsim par to mēs visi ar savu nodokļu naudu.

Pašapmierinātais Hosams

Diemžēl Kaspars nav vienīgais ministrs, kurā daiļ*iršana Latvijai izmaksā miljonus, ja ne miljardus. Vēl viens tāds pats ir meklējams arī Veselības ministrijā. Atšķirībā no Briškena šim pagaidām ir vēl Evikas un pils Edgara muguras, aiz kurām paslēpties. Taču patiesībā, kā to pierāda arī pēdējie gadījumi ar onkoloģijas pacientiem, veselības aprūpes sistēmā joprojām valda pilnīgs bardaks. Un ne jau Hosams to var, spēj un grib atrisināt. Diemžēl šo kungu vairāk interesējušas Lindas, Ineses un citas izskatīgas latvju blondīnes.

Ja parakājamies vēsturē, tad cienījamais ārsts un politiķis savu popularitāti veidojis ne jau ar paveiktajiem darbiem, bet gan tieši dzeltenās preses ziņām par laulībām, draudzenēm, meitām un nu jau arī lieko svaru un stresu, mocekļa statusā pildot veselības ministra pienākumus, kur visi slikti un nejēgas, izņemot viņu pašu.

Augusta beigās veselības ministrs Hosams Abu Meri viesojās Delfi.lv studijā. Uz žurnālistes jautājumu, kā nākas, ka kvotas pie speciālistiem slimnīcās ir jau beigušās, ministrs paštaisni un lepni atbildēja, ka pie tā ir vainīgi ārsti, kuri pavasarī esot pārāk daudz pacientu pieņēmuši. Sapratāt? Vainīgi ārsti, kuri pieņem pacientus, nevis liek gaidīt vēl garākās rindās! Tas ļoti spilgti raksturo šī kunga paštaisno attieksmi un autoritatīvo vadības stilu. Pie tā, ka viss ir slikti, vainīgi ir citi – iepriekšējie ministri, ārsti, kuri par daudz pieņem pacientus, nozare, kura to vien darot, kā nabaga ministru sparingo un lielais stress, kāpēc viņam tagad jācīnās ar lieko svaru. Par to, cik grūti iet ministram, cik maz laika sportam un atpūtai, protams, jāpastāsta dzeltenajā presē, lai izspiestu žēlsirdības kapeikas. 

Protams, ir jāpaslavē ministra publiskā tēla “slīpētaji”, kuru vidū, kā tautā mēļo, ir arī SIFFA lobisti un drošības eksperti Mārtiņš Daugulis un Mārtiņš Vargulis. Hosams runā to, ko sabiedrība grib dzirdēt, ir ārsts, naturalizēts ārzemnieks, kurš gandrīz iemācījies latviski, turklāt vienmēr sapucēts un smaidīgs. Ir daudz skanīgu frāžu, taču, ja paanalizējam darbus, tad skaidrs, ka tālāk par politiskiem lozungiem viņš nav ticis. Nezinu, vai Hosams latviešu valodas stundām apguva arī sakāmvārdus, taču dubults neplīst, un kāda no Lindām varētu viņam izskaidrot, ka „tukša muca tālu skan” nav akurāt domāts par mucu, bet par cilvēkiem kā viņš, kas nekā nedara, bet daudz runā ne par ko. 

Pavasarī ministrs iekūlās arī skandāliņā ar kādu dāmu, kurai darba sanāksmes laikā un pilnā telpā sācis virsū bļaut, sist ar dūrēm pa galdu un draudēt. Kā šis stāsts beidzās, nav gan zināms, bet izskatās, ka ministram izdevās kārtējo reizi veiksmīgi izslīdēt cauri un par vainīgo pataisīt kādu citu. Taču, parokoties drusku vēsturē, izrādās, ka vardarbīgas dusmu lēkmes arī publiski nav ministram svešas. Vēl 2012.gadā Neatkarīgā rakstījusi par kādu skandalozu situāciju Rīgas lidostā, kur mūsu nu jau tagad ietekmīgais veselības ministrs uzrīkoja pamatīgu jandāliņu, kārtīgi izvicinoties un izbļaustoties uz lidostas darbiniecēm, jo negribējis gaidīt rindā kā pilsoņi parasti. Viņš tomēr ieradies uz lidmašīnu ar bijušo iekšlietu ministri, tolaik svaigi apprecēto Lindu Mūrnieci, kura vēlāk intervijās par viņu teikusi, ka viņas bijušais vīrs ir apaļš nulle. Lindai gribas ticēt vairāk nekā Hosamam. Taču arī publiskās vardarbības epizodē lidostā Hosams vainoja “rasistiski noskaņotās” darbinieces, kuras policijai kā identifikatoru neadekvātajam tipam norādījušas Hosama melno jaku.

Šitā irst ir jāmāk. Un šim tipam tas arī izdodas. Taču, atgriežoties pie tā, ko šis ministrs 365 dienās amatā ir paveicis, neizdodas atrast neko. Jaunā ideja veidot jaunu ziedojumu fondu, no kura varēs pirkt zāles vēža pacientiem. Jā, paldies, ministra kungs! Tiešām inovatīvs un ilgtspējīgs risinājums vēža pacientu ārstēšanai. Noteikti lūgsim Gabrielam, lai vēl pāris gadus uzgaida un cenšas nenomirt, kamēr jaunu ziedojumu fondu izveidos.

Lai gan ministrs māk skaisti un vēlētāju ausīm tīkami runāt medijos un pusmūža žurnālistes no “sabiedriskajiem” un “ne-sabiedriskajiem” medijiem tiešus jautājumus kungam neuzdod, pat ar nozari nesaistītam cilvēkam ir skaidrs, ka veselības aprūpē ir bardaks un Hosama Abu Meri darbošanās TV ekrānos neko nemaina.

Ja cilvēkam nav naudas privātajai veselības aprūpei, pašlaik viņam ir pieejama tikpat efektīva veselības aprūpe kā mūsu priekštečiem viduslaikos (un tas ir – paļaušanās uz sava organisma spēju izdzīvot un aizlūgt zemes māti). Konsultācijas pie speciālistiem ir jāgaida mēnešiem, operācijas – gadiem. Vēža, sirds slimību un citu akūtu slimību gadījumā bieži vien tas nozīmē nāvi vai labākajā gadījumā – invaliditāti. Bet Hosams tik smaida, jo viņam ir pilnīgi vienalga par kaut kādiem Latvijas slimniekiem. Izņēmums, protams, ir sievietes ar vārdu Linda. Kā nekā – pēc cipariņa divi vienmēr seko cipariņš trīs. Un ministrs vēl ir pietiekami sprigans, lai atrastu jaunāku, garāku un blondāku nākamo Lindu. Žēl tikai, ka izglītības un zinātnes ministre ir Anda, bet tieslietu - Inese.

Amfībija Anda

Esmu pietiekami vecs, lai atcerētos slaveno padomju filmu varoni Šuriku, kurš bija gatavs pieteikties uz visiem darbiņiem. Šī personāža mūsdienu prototips ir izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Viņa ir īsta darbaholiķe, kas ir gatava mainīt partijas un ministrijas, lai tikai varētu rosīties Latvijas iedzīvotāju labā un par to saņemt brangu naudiņu. Nu īsta amfībija.

Bet mūsu valsts ļautiņi nenovērtē Andas pūles. Pašlaik skolotāji ir galvenie sliktie, jo viņi pat atļaujas streikot divas reizes nepilna gada laikā un prasīt to, kas rakstīts likumā. Labi, ka Andai talkā nāk premjere, kura atļaujas uzbļaut streikotājiem, ka viņi nākot tikai strīdēties. Jā, Evika, kurš gan negrib mācīt bērnus, par to saņemot teju minimālo algu? Kā patīkams “bonusiņš” tam klāt vēl nāk sistēmas radītā birokrātija un nebeidzamās izmaiņas, kas skolotāja darbu padara vēl grūtāku. Jaunākā ideja, ka arī šogad skolotāju algu pielikuma nebūs, jo budžetā visam naudiņas nepietiek.

Skolotājiem vienkārši ir jāatceras, ka “solīts makā nekrīt”, un ir jābūt pieticīgākiem. Nu nevar visi valsts darbā nopelnīt 111 tūkstošus eiro gadā kā Anda. Privilēģijas tikt pie labas aldziņas ir tikai ministresizredzētiem “ekspertiem”, piemēram, viņas īpašajam padomniekam Raivim Bergam. Viņš gan sabiedrības spiediena dēļ “barotni” Izglītības un zinātnes ministrijā bija spiests pamest. Taču nepilna gada laikā paspēja izdarīt daudz –“sačakarēt” sportam paredzēto finansējuma sistēmu, piešķirot naudu tikai lojālajiem un izrēķinoties ar tiem, kuri kaut kam nepiekrīt. Ministre savu apšaubāmo padoto aizstāvēja līdz pēdējam brīdim, jo viņa līdzīgi kā partijas biedrs Hosams ir pietiekami paštaisna, lai uzskatītu, ka vienmēr zina visu labāk. Tas nekas, ka nozarē ir bardaks, liela daļa skolu ir aizslēgtas un skolotāji biežāk domā par streikiem vai citu darbu nekā jaunās paaudzes mācīšanu. Raivis gan turpina katru dienu nākt uz ministriju, it kā nekas nebūtu mainījies. Pēdējās dienās gan pie "Monterosso" galdiņiem Raivis visiem platās, ka viņa "Xanaxā" nogrimušais cukura tētuks cenšoties viņu iekārtot kādā citā barotnē.

Anda, Kaspars un Hosams noteikti ir lielākie, bet nebūt nedz vienīgie esošās valdības razbainieki. Taču labā ziņa ir tāda, ka mūsu vēlētāju atmiņas ilgums ir tikpat garš kā sliekai un kritiskā spriestspēja ir pielīdzināma nullei. Tādēļ šo personāžu politiskā karjera noteikti turpināsies ar uzviju. Kā nekā – nekas jau nenotiks, ja skolās nebūs skolotāju, kuri māca jauno paaudzi. “Rail Baltica” vēl gadiem var turpināt plicināt jau tā nabadzīgo valsts budžetu. Un galu galā – daļa Latvijas iedzīvotāju vienkārši var nomirt pirms tikšanas pie ārsta. Un, pārfrazējot žanra klasiķi Levitu, – mirušie nekādi nevarēs nobalsot pret "Jauno Vienotību" vai "Progresīvajiem".

Novērtē šo rakstu: