Sirds sadeg neparasti jeb Austrumu slimnīcas vadītāja ceļojuma noslēgums. Otrais cēliens
Pietiek lasītājs03.06.2025.
Komentāri (3)
Iesaki rakstu: 
Jāpiekrīt dr.Apiņa viedoklim, ka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) celtniecības un Staņēviča demisijas stāstā ir nepilnīga puzle. Viedoklis pausts rakstā “Pēteris Apinis: Nepilnīga puzle par PSKUS un RAKUS celtniecību un Staņēviča demisiju“.[1] Šķetināsim, kas tad notika, un mēģināsim izvairīties no vienpusējas interpretācijas, kaut objektīvi to ir grūti izdarīt, un tas ir pamatoti, jo arī raksta autors/-e pārstāv kādu pusi.
Paldies dr.Apinim par novērtējumu, ka raksts palīdzēja salikt redzējumu par notikušo, bet tiešām jāpiekrīt, ka spēlēšanās ar faktiem var būt vienas puses interesēs un tas nebūs vienkārši. Raksta “Sirds sadeg neparasti jeb Austrumu slimnīcas vadītāja ceļojuma noslēgums”[2] aicinājums bija paskatīties no otras puses, jo histēriskā glorifikācija, kas tiek izvērsta medijos, ir, šķiet, jaunums veselības aprūpē.
Runājam atkal par faktiem, lai izvairītos no liekas interpretācijas. Atsaukšos uz dr.Apiņa rakstu[3], lai vieglāk izsekot:
1. Citēju: “Atbilstoši “Vienotības” politpulciņa vadības principiem vadošos amatos jāceļ cilvēki, kas ņemti no svešām jomām”. Atgādinu - N. Staņēvičs amata pienākumus sāka pildīt laikā, kad veselības ministre bija L. Menģelsone, kura uz to brīdi pārstāvēja “Apvienoto sarakstu”. Kāda sakritība, ka sašutumu par vadītāja aiziešanu pauda iepriekšminētās partijas pārstāvji.
2. Ja reiz bijušais slimnīcas vadītājs bija tik izlēmīgs un ar mugurkaulu, tad kāpēc viņš pakļāvās ministrija idejai par centralizētu medikamentu iepirkumu? Te tomēr ir pretruna, jo intervijā pats bijušais slimnīcas vadītājs apgalvoja, ka centralizētā medikamentu iepirkšana ietaupītu līdzekļus.[4]
3. Amatu savienošana tiešām ir Valtam Ābolam, Edgaram Labsvīram un Jari Petaja.[5]. Tomēr – Valts Ābols un Jari Petaja pārstāv bērnu veselības aprūpi, kas tieši nekonkurē ar Austrumu slimnīcas pamatprofilu, un Jari Petaja ir Helsinku bērnu slimnīcas izpilddirektors. Nevaru iedomāties, kā Somijas slimnīca varētu tieši apdraudēt slimnīcas darbību Latvijā un pretendēt, piemēram, uz finansējumu no Nacionālā veselības dienesta. Jāatzīst, ka situācija ar Edgaru Labsvīru ir sarežģītāka, jo viņš ir valdes loceklis “Daugavpils Reģionālajā slimnīcā”, kas tieši konkurē par finansējumu ar Austrumu slimnīcu, bet tā ir ministrijas izvēle iecelt viņu šādā amatā.
Nedaudz jau no iepriekšējā slimnīcas vadītāja paustā:
4. “Mēs apzināmies riskus un uz tiem reaģējam. Nevienā brīdī slimnīca nav pazaudējusi finansējumu savas neizdarības vai kļūdu dēļ – šādi apgalvojumi neatbilst patiesībai. Visas izmaiņas finansējuma apjomā ir bijušas saistītas ar ārējiem apstākļiem, kas jau sākotnēji identificēti kā potenciālie riski. Tos lieliski apzinās arī Veselības ministrija un ministrs, izprotot izaicinājumus, ar kuriem saskaramies, un palīdzot ar vienotu redzējumu rast risinājumus, par ko sakām lielu paldies, jo tikai kopā varam sasniegt rezultātu.”[6]
Raksts publicēts 2025. gada 22. aprīlī, t.i. nesen. Tas gan ir pretrunā ar intervijā ar padomes priekšsēdētāju Edgaru Labsvīru pausto, ka “patiesībā tas stāsts ir diezgan vienkāršs. Ir bijis Atjaunošanas fonda finansējums, kas bija jāapgūst līdz 2026. gada vasarai, ir bijis konkurss Infektoloģijas centra būvniecībai, kas beidzās bez rezultāta, sekas tam ir zaudēti 44 miljoni eiro [..]”.[7]
Acīmredzot riski tomēr nebija pietiekami izvērtēti, vai bija paļaušanās uz veiksmi.
Atsevišķs ievērības cienīgs stāsts ir Austrumu slimnīcas darbinieku vēstule (nav zināms, kam tā patiesībā adresēta (sabiedrībai)), bet pieņemsim, ka tā tika adresēta veselības ministram. RE.tv nopublicējusi vēstuli ar darbinieku parakstiem slimnīcas bijušā vadītāja aizstāvībai[8]. Iespējams, ka skatījos neuzmanīgi, bet es neredzēju nevienu profesora parakstu, nevienu onkoloģijas centra darbinieka parakstu. Kas ir personas, kas parakstījušās, nav skaidrs.
Nevēlos teikt, ka cilvēki nav pauduši atbalstu. Ir, bet arī no vēstules sabiedrībai nav skaidrs, ko tad bijušais slimnīcas vadītājs ir paveicis, jo vēstulē primāri pausts viedoklis, ka nav finansējuma, un netiek teikts, ka iepriekšējam vadītājam bija jāsaglabā amats.
Nebija.
Turpinājums sekos. Iespējams.
[1] Pēteris Apinis: Nepilnīga puzle par PSKUS un RAKUS celtniecību un Staņēviča demisiju | LA.LV
[2] Pietiek :: Sirds sadeg neparasti jeb Austrumu slimnīcas vadītāja ceļojuma noslēgums
[3] Pēteris Apinis: Nepilnīga puzle par PSKUS un RAKUS celtniecību un Staņēviča demisiju | LA.LV
[4] RAKUS vadītājs: Pienācis laiks slimnīcām ļaut iepirkt zāles, apejot lieltirgotavas / Raksts
[5] Pēteris Apinis: Nepilnīga puzle par PSKUS un RAKUS celtniecību un Staņēviča demisiju | LA.LV
[6] Normunds Staņēvičs: Pretstats nepamatotai kritikai
[7] RAKUS padome: Esam neapmierināti ar bijušā Austrumu slimnīcas vadītāja Staņēviča darbu / Raksts
[8] RAKUS darbinieki prasa finansējumu un skaidrojumus - ReTV
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
