Iesaki rakstu: 
Vēlos no sirds apsveikt mūsu valdības vadītāju Eviku Siliņu Ziemassvētkos, kuros viņa mums dāvājusi tik daudz jauku dāvanu ar iespēju nākamgad par katru zāļu recepti maksāt puskukuli maizes, izdevību arī par nespējas iegādāties degvielu dēļ garāžā stāvošu mašīnu piķot ceļa nodokli, nodrošinājusi dāsni apmaksātu smadzeņu skalošanu no tā dēvētajiem sabiedriskajiem medijiem, ļaujot vēl saujiņai ļaužu tāpat kā valsts prezidentam no nodokļu maksātāju naudas kļūt par miljonāriem, tiesu izpildītāju kampienus ar trīs reizes lielākiem rēķiniem par mums nezināmiem sodiem, iespēju lepoties, ka ikkatrs Latvijas iedzīvotājs, sākot no vakar dzimušā līdz paliatīvās aprūpes saņēmējiem, ir varējis uzdāvināt neGausim 2500 eiro, lai viņam tiktu ne mazāk kā pusmiljards. Šo Ziemassvētku un jau pirmssvētku dāvanu sarakstu varētu turpināt un turpināt.
Taču vēl lielāks paldies par Jūsu pārpasaulīgo empātiju un aktīvo rīcību, vēršoties pie likumdevēja ar iniciatīvu sniegt valsts atbalstu labi trenētiem, veselīgiem miljonāriem, kad viņi, harizmātiskas vīriešu pavedinātājas valgos ir zaudējuši galvu un, izkāpuši no saviem bentlijiem, tērpušies Pradas jaunākās kolekcijas tērpos, par tūkstošiem iegādātās narkotikas pamanās aprīt pārāk strauji. Ar to, ka viņiem palīdzīgu roku bija un ir gatavi sniegt Kristapi Porziņģi un citi pašmāju un ārvalstu miljonāri, noteikti ir krietni par maz, ja salīdzina ar tām mammām, kuras dāsni ikdienā tiek apbērtas ar finanšu un citiem palīdzības līdzekļiem, rūpējoties par autisma, bērnu cerebrālās triekas, leikēmijas un visu citu ārkārtīgi smago slimību skartajiem bērniem.
Mūsu superturīgajā un pārbagātajā valstī taču nav nevienas sievietes, kuru pēc vēža saēstas krūts noņemšanas vīrs aizvieto ar jaunāka izlaiduma modeli ar abiem piena dziedzeriem, paziņojot, ka viņam nestāv uz vienpupu Mariju, un ļaujot viņai trīs ķīmijterapijas kursus trijos gados izbaudīt kopā ar trīs pubertantu audzināšanu vienai, pamanoties oficiāli saņemt minimālo algu, lai atvases nevarētu pretendēt uz lielākiem uzturlīdzekļiem kā minimālie (kā nekā jaunajai divpupu Mariannai taču vajag uz Maldivām, Ferrari un katru gadu jaunus fillerus uz sejas, dibena un kur nu vēl).
Mūsu superturīgajā un pārbagātajā valstī visi tie divi tūkstoši augstas raudzes un šauras specializācijas dzelzceļa darbinieki, kurus Latvijas dzelzceļš ir bijis spiests atlaist valdības ārkārtīgi tālredzīgās ekonomikas attīstības stratēģijas dēļ, ir atraduši dāsni apmaksātus darbus lielveikalu kasēs, loģistikas noliktavās, līmējot akcīzes uzlīmes, izberžot ministru s...dus no podiem Ministru kabinetā un rindojot šprotes bundžās. Kāda gan viņiem izdegšana?! Kādi gan viņiem karjeras kūleņi?! Droši vien, ka arī viņi tāpat kā LTV safilmētie bērneļi vēlas ne tikai Rīgas pils kaķīšu un kāmīšu selfiju meistaram dāvināt šajos Ziemassvētkos tūkstošus un Audi, bet kādu ne mazāk vērtīgu dāvanu palikt zem Jūsu eglītes.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
