Šis "progresīvais" Šuvajevs taču pat nav morāls kroplis, viņš ir vienkārši parasts nelietis
Alvis Hermanis04.11.2023.
Komentāri (183)
Iesaki rakstu: 
Paskatījos "progresīvo" frakcijas vadītāja Andra Šuvajeva interviju 1:1 LTV. Es saprotu, ka latviešu kultūras un mākslas darbinieki kopš Raiņa un Aspazijas laikiem tradicionāli pārsvarā vienmēr bijuši kreisi, maigi izsakoties. Bet ja viņi gadījumā arī šoreiz ir balsojuši par "progresīvajiem", tad iesaku viņiem noskatīties to interviju. Jo tas cilvēks taču pat nav morāls kroplis. Viņš ir vienkārši parasts nelietis.
Savukārt "progresīvajiem" jauniešiem piedāvāju paskatīties portālu https://www.october7.org/?fbclid=IwAR3iN2DmywX_MDxPI5CwNF0guGzlPZYquDXOPPRZOTtTbi1aVJM0T0MpU-E, kur mēģināts sakopot 7.oktobra izdzīvojušo stāstus. Es atkārtoju - tikai izdzīvojušo. Pārsvarā tie ir viņu vecuma cilvēki.
Marija Linarte un Jānis Joņevs šeit noteikti iebildīs, ka, lūk, sliktie ebreji nupat sabumboja bēgļu nometni Gazas pilsētā. Atgādinu viņiem, ka IDF jau trīs nedēļas katru dienu apziņo Gazas iedzīvotājus, lai viņi nekavējoties atstāj sektora ziemeļus un Gazas pilsētu, un pārvietojas vismaz uz sektora dienvidiem.
Tātad tie, kuri izvēlējās palikt un līdz ar to piesegt pazemes tuneļos noslēpušos Hamas karotājus, ir vienkārši viņu līdzdalībnieki. Kad sabiedrotie bumboja Berlīni 1945.gadā, tos, kuri teica "viss nav tik viennozīmīgi, jo ir nianses", uzskatīja par Hitlera atbalstītājiem.
Izskatās, ka sapinušies meistarībā ir ne tikai mūsu "gaišie spēki", bet vispirms viņu galvenais režisors Edgars Rinkēvičs, kurš izdomāja dot šiem cilvēkiem vadīt mūsu Latviju.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
