Iesaki rakstu: 
NATO samits Madridē ir noslēdzies. Nepārspīlējot var teikt, ka tas bija viens no būtiskākajiem pasākumiem Alianses pēdējo desmitgažu un arī Latvijas vēsturē.
Pirms 20 gadiem Prāgas samitā Latvija un vēl sešas valstis saņēma ielūgumu pievienoties NATO, 2016. gadā tika lemts par bataljona kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā.
Madrides samits ir būtisks, jo:
1) apstiprināja jauno Stratēģisko koncepciju, definējot Krieviju kā draudu mieram, drošībai un stabilitātei,
2) uzaicināja Somiju un Zviedriju pievienoties NATO, līdz ar to būtiski nostiprinot arī Latvijas drošību,
3) izveidoja NATO Inovāciju fondu, veicinot militārās industrijas un pētniecības attīstību, Latvija ir viens no dibinātājiem,
4) palielināts kopējais NATO finansējums, tas nodrošinās kopējo aizsardzības spēju attīstību, arī Latvija no tā iegūs,
5) visbūtiskākais lēmums – pastiprināt militāro klātbūtni Austrumu flangā, arī Latvijā.
Latvijā tas izpaudīsies:
A. Brigādes līmeņa komandvadības, atbalsta elementu un nepieciešamā bruņojuma un munīcijas izveidē Latvijā, lai sagatavotu priekšnoteikumus sabiedroto brigādes izvietošanai Latvijā. To paredz valsts prezidenta un Kanādas premjera klātbūtnē abu valstu aizsardzības ministru parakstītais dokuments. Papildus tam tiks piesaistīti NATO ātrās reaģēšanas spēki, lai nevienam neienāk prātā sagādāt pārsteigumu.
B. ASV prezidents Baidens paziņoja par papildu ASV spēku izvietošanu Eiropā, gaisa, jūras un sauszemes vienību nosūtīšanu uz Baltiju rotācijas kārtībā, lai nodrošinātu reģiona aizsardzību un mācības.
Šie lēmumi ir labs pamats, lai tālāk strādātu ne tikai pie to izpildes, bet arī nepieciešamajiem plāniem. Starptautiskā situācija nemitīgi mainās – kas bija labi vakar, neder šodien, adekvātie šī brīža lēmumi ir nepietiekami jau rīt. Tādēļ šodien nekas nebeidzas, rūpes par mūsu drošību un aizsardzību turpinās. Par mājas darbiem jau rakstīju iepriekš.
Visbeidzot, ļoti būtiski ir tas, ka sabiedrotie apliecina apņēmību aizsargāt katru dalībvalsti, tās cilvēkus un teritoriju. Ne pašreizējos, ne arī jaunajos dokumentos nevienu neļauj un neļaus arī mūs okupēt un tad atbrīvot, taču atcerēsimies, ka valsts aizsardzības sākas ar mums pašiem, spēju sev noticēt un par sevi pastāvēt, mums ir sabiedrotie, kas mūs atbalsta, un par to viņiem paldies!
Šis bija labs samits.
Seko mums 
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
