Iesaki rakstu: 
NATO samits Madridē ir noslēdzies. Nepārspīlējot var teikt, ka tas bija viens no būtiskākajiem pasākumiem Alianses pēdējo desmitgažu un arī Latvijas vēsturē.
Pirms 20 gadiem Prāgas samitā Latvija un vēl sešas valstis saņēma ielūgumu pievienoties NATO, 2016. gadā tika lemts par bataljona kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā.
Madrides samits ir būtisks, jo:
1) apstiprināja jauno Stratēģisko koncepciju, definējot Krieviju kā draudu mieram, drošībai un stabilitātei,
2) uzaicināja Somiju un Zviedriju pievienoties NATO, līdz ar to būtiski nostiprinot arī Latvijas drošību,
3) izveidoja NATO Inovāciju fondu, veicinot militārās industrijas un pētniecības attīstību, Latvija ir viens no dibinātājiem,
4) palielināts kopējais NATO finansējums, tas nodrošinās kopējo aizsardzības spēju attīstību, arī Latvija no tā iegūs,
5) visbūtiskākais lēmums – pastiprināt militāro klātbūtni Austrumu flangā, arī Latvijā.
Latvijā tas izpaudīsies:
A. Brigādes līmeņa komandvadības, atbalsta elementu un nepieciešamā bruņojuma un munīcijas izveidē Latvijā, lai sagatavotu priekšnoteikumus sabiedroto brigādes izvietošanai Latvijā. To paredz valsts prezidenta un Kanādas premjera klātbūtnē abu valstu aizsardzības ministru parakstītais dokuments. Papildus tam tiks piesaistīti NATO ātrās reaģēšanas spēki, lai nevienam neienāk prātā sagādāt pārsteigumu.
B. ASV prezidents Baidens paziņoja par papildu ASV spēku izvietošanu Eiropā, gaisa, jūras un sauszemes vienību nosūtīšanu uz Baltiju rotācijas kārtībā, lai nodrošinātu reģiona aizsardzību un mācības.
Šie lēmumi ir labs pamats, lai tālāk strādātu ne tikai pie to izpildes, bet arī nepieciešamajiem plāniem. Starptautiskā situācija nemitīgi mainās – kas bija labi vakar, neder šodien, adekvātie šī brīža lēmumi ir nepietiekami jau rīt. Tādēļ šodien nekas nebeidzas, rūpes par mūsu drošību un aizsardzību turpinās. Par mājas darbiem jau rakstīju iepriekš.
Visbeidzot, ļoti būtiski ir tas, ka sabiedrotie apliecina apņēmību aizsargāt katru dalībvalsti, tās cilvēkus un teritoriju. Ne pašreizējos, ne arī jaunajos dokumentos nevienu neļauj un neļaus arī mūs okupēt un tad atbrīvot, taču atcerēsimies, ka valsts aizsardzības sākas ar mums pašiem, spēju sev noticēt un par sevi pastāvēt, mums ir sabiedrotie, kas mūs atbalsta, un par to viņiem paldies!
Šis bija labs samits.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
