Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Piektdien, 28. maijā,  publicēts Satversmes tiesas spriedums  lietā Nr.202-43-0106, kurā viena no apstrīdētām normām attiecas uz Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas pievienošanu Rēzeknes novadam.

Gandrīz vienlaikus ar  spriedumu, ar kuru Satversmes tiesa paziņoja par attiecīgās normas neatbilstību Satversmei, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs informēja medijus, ka sagatavoti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā un likumprojekts "Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums". Jau pirmdien, 31.maijā, tie tiks steidzamības kārtībā izskatīti Saeimā.

Ir acīmredzami, ka Satversmes tiesas spriedums, ar kuru sabiedrība, tostarp Saeimas opozīcijas deputāti, tika iepazīstināti 28.maijā, citiem Saeimas deputātiem un pie varas esošās koalīcijas pārstāvjiem bija zināms jau iepriekš.

Satversmes tiesai ir īpašas pilnvaras un īpašs statuss, kas uzliek tai pienākumu būt absolūti objektīvai gan spriedumos, gan veidā, kā par tiem tiek informēta sabiedrība. Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā rodas pamatotas šaubas, vai šis princips ir ievērots. Ja valdošā koalīcija, salīdzinot ar pārējo sabiedrību, ir saņēmusi īpašu pretimnākšanu informācijā, vai varam būt pilnīgi pārliecināti, ka šāda attieksme nav ietverta arī pašā spriedumā?  Vai  Satversmes tiesa šajā jautājumā nav nostājusies sasteigtas un nepārdomātas administratīvi teritoriālās reformas iniciatoru pusē? 

Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāti norāda, ka veids, kā valdošā koalīcija vēlas risināt ar Satversmes tiesas spriedumu saistītos jautājumus, rada virkni citu demokrātijas un vienlīdzības principu pārkāpumu.

Vēršam uzmanību, ka 31.maijā, kad valdošā koalīcija plāno izskatīt likumprojektu par pašvaldību vēlēšanām Madonas un Rēzeknes novados, šīs vēlēšanas atbilstīgi spēkā esošajai Pašvaldības domes vēlēšanu likuma redakcijai ir jau sākušās – vēlētājiem ir tiesības izmantot iepriekšējas nobalsošanas iespēju.

Iecerētā vēlēšanu pārcelšana Rēzeknes un Madonas novados pārkāpj arī vienlīdzības principu ievēlēto pašvaldības deputātu pilnvaru termiņos: tas būs īsāks par  likumā noteiktajiem četriem gadiem. Kādas ir tiesiskās sekas -  vai šāds lēmums nav vērtējams kā nesamērīgs un diskriminējošs?

Mēs uzskatām, ka pašvaldību vēlēšanām šā gada 5.jūnijā ir jānotiek atbilstīgi pašlaik spēkā esošajiem likumam, šobrīd likumā noteiktajās pašvaldību robežās. Visi turpmākie likumu grozījumi jāsagatavo izsvērti, bez histēriskas steigas un jau ietvertām pretrunām. Attiecīgām izmaiņām jāstājas spēkā līdz ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Tikai šāds risinājums atbilst tiesiskās paļāvības principam.

Mēs uzskatām, ka sabiedrības neatņemamas tiesības ir zināt un piedalīties tai būtisku jautājumu izlemšanā. Gan Varakļānu novada “stumdīšanā” starp Rēzekni un Madonu, starp Latgali un Vidzemi, gan citos līdzīgos strīdīgos gadījumos nav nopietni izzināts un ņemts vērā pašu iedzīvotāju viedoklis.

Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāti, kas ievēlēti no Latgales, norāda, ka viņu vēlētājs nav devis  pilnvarojumu šādā veidā lemt par viņiem būtisku jautājumu, kas ļoti emocionāli skar latgaliešu identitātes un piederības izjūtu. Tas ir mākslīgs mēģinājums pretnostatīt Latgali un pārējo Latviju. Visi frakcijas deputāti ar šādu nostāju pilnībā solidarizējas.

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Saeimas deputātu frakcija paziņo, ka neatbalstīs likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” un likumprojektu “Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums”. Mēs uzskatām, ka Latvijā varas suverēns ir tauta, un mums ir tās dots pilnvarojums. Mēs atzīstam, ka Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams, taču nekas nevar mūs piespiest balsot pretēji savu vēlētāju dotajam mandātam. 

Novērtē šo rakstu:

12
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Es nevilcinājos – es vienkārši nezināju! Stāsts par cīņu ar slimību, sistēmu un netaisnību

FotoMani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Lasīt visu...

21

Man ir cits viedoklis

FotoCenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Lasīt visu...

21

Ja kas...

FotoPretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir  smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Lasīt visu...

21

Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi

FotoJau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Lasīt visu...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi