Šis ir mānīgs valsts budžets, un šī mānīguma sekas izjutīsim jau drīz – perspektīva nav spīdoša

Nākamā gada budžets cita starpā ir nodēvēts par ekonomiskās izaugsmes budžetu, un tieši šis apzīmējums raisa vislielākās pārdomas, jo... No vienas puses, ļoti maza ir tā iedzīvotāju daļa, kas izjutīs savas labklājības pieaugumu, bet, no otras puses, budžeta izdevumu daļa ir plānota tā, it kā priekšā mums būtu tā dēvētie treknie gadi, un tas jau drīz radīs nopietnas problēmas.

Vispirms par iedzīvotājiem solītajiem labumiem. Tātad no 2025. gada tiek noteikts fiksētais ar nodokli neapliekamais minimums visām algām 510 eiro mēnesī apmērā, un no 2026. gada to paredzēts paaugstināt līdz 550 eiro un 2027. gadā līdz 570 eiro mēnesī.

Pensionāru neapliekamo minimumu nākamajā gadā noteikts paaugstināt no 500 līdz 1000 eiro mēnesī. Savukārt, līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm, arī, lai vienkāršotu darbaspēka nodokļu sistēmu, nolemts ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī) noteikt vienu IIN likmi – 25,5% apmērā.

Protams, ieguvēji no tā būs. Pirmkārt, ieguvēji būs grāmatveži, kuriem aprēķināt nodokļu veidā maksājamās summas kļūs vieglāk. Ieguvēja ir arī nodokļu administrācija jeb Valsts ieņēmumu dienests, kam turpmāk kļūs vienkāršāk administrēt IIN. Vēl nenoliedzami iegūs strādājošie pensionāri, kā arī iedzīvotāji, kuriem nav bērnu, jo nekādi IIN atvieglojumi par bērniem vairs netiek paredzēti.

Laikam jau šādā veidā koalīcijas partijas domā par senioriem kā savu elektorātu, pilnībā ignorējot ar demogrāfijas jautājumiem saistītās problēmas.

Vēl iegūs tie iedzīvotāji, kuri nelieto nekāda veida akcizētās preces. Protams, var teikt, ka vismaz daļai iedzīvotāju akcīzes nodokļa likmju palielināšana liks atteikties no alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem un tādējādi sabiedrība kopumā varētu kļūt nedaudz veselāka. Vienlaikus jāatgādina, ka nodoklis pieaugs arī tādām akcizētajām precēm kā degviela, dabasgāze un naftas gāzes, ko izmanto par kurināmo. Ja no alkohola un tabakas ikdienas patēriņā atteikties nebūtu lielu problēmu, tad Latvijas klimatiskajos apstākļos atteikties no apkures vai arī paziņot, ka automašīnu bākās vairs netiks lieta degviela, būtu vismaz pārspīlēti.

Un šis faktors ar uzviju mazina tos ieguvumus, kas ieviesti, reformējot IIN. Runa ir par viegli prognozējamu katras mājsaimniecības būtisku izdevumu palielinājumu jau nākamā gada pirmajos mēnešos. Pirmkārt, ir skaidrs, ka pieaugs cenas jau pieminētajai gāzei un degvielai. Otrkārt, nedrīkst aizmirst, ka gan dabasgāze, gan arī degviela ir būtisks ražošanas līdzeklis daudzu preču ražošanā, kā arī pakalpojumu nodrošināšanā.

Tādējādi droši varam gaidīt faktiski visu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu jeb dinamiski augošu inflāciju. Kā tas veicina ekonomikas izaugsmi vai iedzīvotāju labklājību, tiešām grūti pateikt.

Bet nu par budžeta izdevumu daļu... Labi saprotot, ka ekonomiku par strauji augošu nevar nodēvēt ne Latvijā, ne arī mums tuvajās Eiropas valstīs, budžeta pieņēmēji tā izdevumu daļu ir plānojuši ar tādu iedvesmu, ka valsts parāds nu jau sasniedz 2,99% no iekšzemes kopprodukta. Vienkārši sakot, tālāk vairs nav, kur, – aizņemšanās iespēju Latvijai vairs nav!

Tas nozīmē, ka jau 2025. gada pavasarī, izvērtējot Latvijas ekonomiskās situācijas pirmā ceturkšņa datus, visticamāk, valdībai būs jānāk kopā, lai lemtu par izdevumu mazināšanu. Neprognozēju, ka jau tik drīz atgriezīsimies pie Ivara Godmaņa un Valda Dombrovska valdību metodēm, kad izdevumi tika griezti visiem lineāri, neizvērtējot faktiski neko, to visu nodēvējot par konsolidāciju. Vienlaikus ministrijām būtu jau tagad jāsāk pārskatīt savus izdevumu plānus, savas programmas, lai aplēstu, no kā varētu atteikties.

Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, kāda šobrīd valda pasaulē, skaidrs, ka nav un nebūs iespējams samazināt izdevumus drošībai – gan iekšējai, gan arī ārējai. It īpaši tāpēc, ka, lai gan atalgojuma palielinājums nākamā gada budžetā policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem ir paredzēts, tas joprojām atpaliks no tām finansiālajām garantijām, ko jau šobrīd saņem Nacionālajos bruņotajos spēkos dienošie karavīri. Savukārt pārējās nozares droši var rēķināties ar izdevumu samazināšanu.

Šis ir mānīgs valsts budžets, un šī mānīguma sekas izjutīsim jau drīz – perspektīva nav spīdoša.

Novērtē šo rakstu: