Šis ir vienkārši neticami: jautrības ar TEC2 remontu turpinās, amatpersonu bezatbildības dēļ - milzu zaudējumi un riski
Andris Kulbergs, Saeimas deputāts14.01.2024.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Šis ir vienkārši neticami: jautrības ar TEC2 remontu turpinās. Vakar NordPool biržā parādījas jauna informācija, ka Latvenergo TEC2 arī otrs bloks tiek likts uz remontu uz 1,5 mēnešiem, sākot no 14. janvāri (limitēta jauda uz 280Mw). Pirmais bloks ir remontā jau 4 mēnešus un 17 dienas (kopš augusta).
Jūs nopietni, ziemā remontēt abus TEC2 energoblokus? Nr. 1 - kā mēs atļaujamies svarīgākajā gada sezonā - ZIEMĀ būt nesagatavoti, kur nepieciešami remonti abiem TEC2 energoblokiem!
Nr. 2 - mēs pīķa cenas dienā (5.janvārī) pazaudējām 5,47 miljonus € peļņu - VIENĀ DIENĀ! Cik miljonus šo remontu dēļ (4,5 mēneši + 1,5mēneši) mēs būsim pazaudējuši?
Nr. 3 - mums smagi noveicās, ka HES ir tāds daudzums ar ūdeni Daugavā - virs 1000m3/s, kad parasti šajā laikā ir 100-150m3/s. Ja būtu kombinācija - remonts TEC2 + 100m3/s ūdens HES = mēs būtu lielās problēmās.
Kas notiktu, ja Krievija mūs tieši šādā situācijā mūs atslēgtu no BREL? Cik spējīgi mēs būtu nodrošināt tīkla balansēšanu?
Es nekavējoties gribētu dzirdēt KEM ministra Kaspara Meļņa un ekonomikas ministra Viktora Valaiņa paskaidrojumus, kur mūsu Latvenergo pārmaksāto padomes locekļu ("enerģētiķi") atbildība, ka uzņēmums ziemas sezonā ieiet tik nesagatavots? Pareizi, aizmirsu - tur tak nav neviena enerģētiķa
Tas ir ne tikai nesaimnieciski, bet arī Latvijas nacionālās energodrošības jautājums! Šajos aukstās ziemas apstākļos ar salīdzinoši ļoti zemu 32€/MWh gāzes cenu Latvenergo (TEC koģenerācijas dēļ) varēja ļoti labi eskportēt TEC un labi pelnīt, jo Rīga patērē saražoto siltumu un enerģija sanāk lēta. Jāņem vērā, ka Daugavā ūdens pietece būtiski samazinās šajās turpmākās dienās.
Ekonomikas ministrijas un Latvenergo skaidrojumi:
11. janvārī tika pabeigti nepieciešamie remonta darbi TEC–2 otrajā energoblokā.
Abi divi TEC energobloki šobrīd ir darbā, un no tiem viens uztur pārvades sistēmai nepieciešamās jaudas (100 MW) rezerves avārijas gadījumiem.
Izskanējusī informācija par it kā nepietiekamu elektrības ražošanas jaudu NAV PATIESA - valsts energoapgāde notiek atbilstošā līmenī, tirgum PIEEJAMI ABI RĪGAS TEC ENERGOBLOKI, viens no kuriem arī uztur pārvades sistēmai nepieciešamās jaudas rezerves.
Attēlā – galvenais atbildīgais, AS „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
