Šis necilvēciskais Kiršteins, nodēvējot cilvēkus par pederastiem, sauc viņus par pedofiliem!
Kaspars Briškens, Progresīvie21.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta trešo daļu, iesniedzam iesniegumu par Aleksandra Kiršteina rīcības izvērtēšanu.
2022. gada 15. decembra Saeimas sēdes dienaskārtībā citastarp kā viens no priekšlikumiem par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu tika izskatīts likumprojekts “Civilās savienības likums” (47/Lpl4) (turpmāk likumprojekts). Lemjot par likumprojektu nodošanu komisijai, debatēs piedalījās arī partijas “Nacionālā apvienība” pārstāvis Aleksandrs Kiršteins.
A. Kiršteina debašu runa iekļāva citastarp šādu tekstu: “Cīņa ar naida runu sākas ar valodas, tas ir, smadzeņu domāšanas pārinstalēšanu, ja. Vairs nav nēģeru, tur mainās, tur ir Latīņamerika... tur ir tie afroamerikāņi un nezin kas tur, jaunie latvieši un visādi. Nav vairs pederastu. Latviešu valodas vārdnīcā ir "pederasti". Divi vīrieši, kas nodarbojas ar homoseksuālismu, ir pederasti. Ir kaut kādi geji. Kas ir gejisms, jums neviens nevar pateikt, ja. Nav žīdu. Lietuvā ir Židas centrs, Latvijā…”
Lai arī var būt politiski un retoriski nepieciešams lietot spēcīgus izteikumus, lai ilustrētu savu politisko nostāju, A.Kiršteins runa ir aizskaroša, tā lieto apvainojošus un ar Saeimas cieņu nesavienojamus vārdus.
Lai arī pastāv viedoklis, ka vārds “nēģeris” ir neitrāls[1], šī vārda neitralitāte atkarīga no tā, kā šo vārdu lieto. Arī 13. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā nebija vienprātības par šī vārda lietojumu[2]. Lietojot vārdu “nēģeris” kopā ar vārdiem ar negatīvu emocionālo un stilistisko nokrāsu “pederasti” un “žīdi”, A.Kiršteins ar savu attieksmi arī vārdam “nēģeris” piešķir negatīvo emocionālo un stilistisko nokrāsu, lai arī deputātam publiskos izteikumos jāizvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša[3].
Vārds “pederasts[4]” mūsdienu komunikācijā nepārprotami ir vārds, kas pauž riebumu un nicinājumu. Turklāt - viena no vārda “pederasts” nozīmēm ir “vīrietis, kam ir dzimumsakari ar zēniem[5] [6]”, t.i. - pedofils, savukārt pedofilija ir krimināli sodāma darbība.
Šajā gadījumā A.Kiršteins, izsakoties, ka noteikta cilvēku grupa (šajā gadījumā no konteksta izriet, ka runa ir par homoseksuāli orientētiem cilvēkiem) ir pedofili, pauda nepamatotu un aizskarošu viedokli bez jebkādas faktiskās bāzes. Publiski izplatot nepamatotu informāciju, ka kāds cilvēks ir pedofils tiek nodarīts kaitējums aizvainotās personas reputācijai, vainojot to noziegumā, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvi - radīt sarežģījumus profesionālajā karjerā un diskreditēt sabiedrības acīs kā iespējamu noziedznieku1.
Kopš vārda “žīds” semantiku pilnībā izmainīja Nacistiskās Vācijas okupācijas posms Otrā pasaules kara laikā, 50 gadus tas ir bijis negatīvi ietonēts un mūsdienās ir ar nievājošu pieskaņu un ebreju kopienu aizskarošs[7].
Deputātam ir jāievēro augsti uzvedības standarti, lai vairotu sabiedrības uzticību likumdevējam, taču A.Kiršteina publiskie paustie izteicieni jau iepriekš ir izsaukuši negatīvu sabiedrības rezonansi[8], kā arī 2022. gada 15. decembra runa nepārprotami satur naida runas pazīmes, tostarp necilvēcīgu un izsmējīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām (cilvēkiem ar citu ādas krāsu, homoseksuāli orientētiem cilvēkiem un ebrejiem).
Ja izteikumiem, kuri satur naida runu, ir publisks raksturs, veidojas liela iespējamība, ka personas, it īpaši, publiskas personas, politiķa, teikto sadzirdēs citas personas, un daļa to uztvers kā pamudinājumu naida demonstrēšanai pret noteiktām grupām. Šāda A.Kiršteina rīcība ir pretrunā ar:
Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. punktu, kurš nosaka, ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus;
Saeimas deputātu ētikas kodeksa 16. punktu, kurš nosaka, ka deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli;
Saeimas deputātu ētikas kodeksa 18. punktu, kurš nosaka, ka deputāts izkopj savu runas un valsts valodas prasmi.
Ņemot vērā minēto lūdzam ierosināt Saeimas deputātu Ētikas kodeksa pārkāpuma lietu par 14. Saeimas deputāta A.Kiršteina uzvedību, kas aprakstīta šajā iesniegumā, un izvērtēt viņa rīcības atbilstību Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7., 16. un 18. punktam.
[1] Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2020. gada 9. decembra sēdes lēmums (prot. Nr. 10)
[2] Latvijas Republikas 13. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2022. gada 9. februāra sēdes protokols Nr. 5
[3] Saeimas deputātu ētikas kodekss, 7. pants
[4] Izcelsme - sengrieķu paiderastēs < pais (paidos) ‘zēns’ + erastēs ‘mīlētājs’ (Apgāds "Jumava", 1999; Tilde, 2009; pieejama: https.7/www.letonika.lv/groups/default.aspx?r= 10621049&q=pederasts&cid=787553&e=2. skatīta: 19.12.2022.)
[5] Izcelsme - sengrieķu paiderastēs < pais (paidos) ‘zēns’ + erastēs ‘mīlētājs’ (Apgāds "Jumava", 1999; Tilde, 2009; pieejama: https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=10621049&g=pederasts&cid=787553&g=2)
[6] A.Judina viedoklis publikācijā “Goda aizskaršana un neslavas celšana”, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platforma “LV portāls”, pieejama: https://lvDortals.lv/skaidroiumi/276908-goda-aizskarsana-un-neslavas- celsana-2016. skatīta: 19.12.2022.
[7] Sk., piemēram, Valsts cilvēktiesību biroja 2022. gada ziņojumu, 35. Ipp.
[8] Sk., piemēram, ziņu aģentūras LETA publikāciju “Saeimas komisija saskata iespējamu ētikas kodeksa pārkāpumu deputāta Kiršteina tvītā”, pieejama: https://nra.lv/latviia/politika/379274-saeimas-komisiia-saskata-iespeiamu- etikas-kodeksa-parkapumu-deputata-kirsteina-tvita.htm. skatīta 19.12.2022., vai publikāciju “Latvijas Televīzija: nosodām Saeimas deputātu un deputāta amata kandidātu uzbrukumus mūsu žurnālistiem”, pieejama: https://ltv.lsm.lv/lv/informaciia-mediiiem/raksts/273103/latviias-televiziia-nosodam-saeimas-deputatu-un- deputata-amata-kandidatu-uzbrukumus-musu-zumalistiem. skatīta: 19.12.2022.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
