Šis necilvēciskais Kiršteins, nodēvējot cilvēkus par pederastiem, sauc viņus par pedofiliem!
Kaspars Briškens, Progresīvie21.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta trešo daļu, iesniedzam iesniegumu par Aleksandra Kiršteina rīcības izvērtēšanu.
2022. gada 15. decembra Saeimas sēdes dienaskārtībā citastarp kā viens no priekšlikumiem par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu tika izskatīts likumprojekts “Civilās savienības likums” (47/Lpl4) (turpmāk likumprojekts). Lemjot par likumprojektu nodošanu komisijai, debatēs piedalījās arī partijas “Nacionālā apvienība” pārstāvis Aleksandrs Kiršteins.
A. Kiršteina debašu runa iekļāva citastarp šādu tekstu: “Cīņa ar naida runu sākas ar valodas, tas ir, smadzeņu domāšanas pārinstalēšanu, ja. Vairs nav nēģeru, tur mainās, tur ir Latīņamerika... tur ir tie afroamerikāņi un nezin kas tur, jaunie latvieši un visādi. Nav vairs pederastu. Latviešu valodas vārdnīcā ir "pederasti". Divi vīrieši, kas nodarbojas ar homoseksuālismu, ir pederasti. Ir kaut kādi geji. Kas ir gejisms, jums neviens nevar pateikt, ja. Nav žīdu. Lietuvā ir Židas centrs, Latvijā…”
Lai arī var būt politiski un retoriski nepieciešams lietot spēcīgus izteikumus, lai ilustrētu savu politisko nostāju, A.Kiršteins runa ir aizskaroša, tā lieto apvainojošus un ar Saeimas cieņu nesavienojamus vārdus.
Lai arī pastāv viedoklis, ka vārds “nēģeris” ir neitrāls[1], šī vārda neitralitāte atkarīga no tā, kā šo vārdu lieto. Arī 13. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā nebija vienprātības par šī vārda lietojumu[2]. Lietojot vārdu “nēģeris” kopā ar vārdiem ar negatīvu emocionālo un stilistisko nokrāsu “pederasti” un “žīdi”, A.Kiršteins ar savu attieksmi arī vārdam “nēģeris” piešķir negatīvo emocionālo un stilistisko nokrāsu, lai arī deputātam publiskos izteikumos jāizvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša[3].
Vārds “pederasts[4]” mūsdienu komunikācijā nepārprotami ir vārds, kas pauž riebumu un nicinājumu. Turklāt - viena no vārda “pederasts” nozīmēm ir “vīrietis, kam ir dzimumsakari ar zēniem[5] [6]”, t.i. - pedofils, savukārt pedofilija ir krimināli sodāma darbība.
Šajā gadījumā A.Kiršteins, izsakoties, ka noteikta cilvēku grupa (šajā gadījumā no konteksta izriet, ka runa ir par homoseksuāli orientētiem cilvēkiem) ir pedofili, pauda nepamatotu un aizskarošu viedokli bez jebkādas faktiskās bāzes. Publiski izplatot nepamatotu informāciju, ka kāds cilvēks ir pedofils tiek nodarīts kaitējums aizvainotās personas reputācijai, vainojot to noziegumā, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvi - radīt sarežģījumus profesionālajā karjerā un diskreditēt sabiedrības acīs kā iespējamu noziedznieku1.
Kopš vārda “žīds” semantiku pilnībā izmainīja Nacistiskās Vācijas okupācijas posms Otrā pasaules kara laikā, 50 gadus tas ir bijis negatīvi ietonēts un mūsdienās ir ar nievājošu pieskaņu un ebreju kopienu aizskarošs[7].
Deputātam ir jāievēro augsti uzvedības standarti, lai vairotu sabiedrības uzticību likumdevējam, taču A.Kiršteina publiskie paustie izteicieni jau iepriekš ir izsaukuši negatīvu sabiedrības rezonansi[8], kā arī 2022. gada 15. decembra runa nepārprotami satur naida runas pazīmes, tostarp necilvēcīgu un izsmējīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām (cilvēkiem ar citu ādas krāsu, homoseksuāli orientētiem cilvēkiem un ebrejiem).
Ja izteikumiem, kuri satur naida runu, ir publisks raksturs, veidojas liela iespējamība, ka personas, it īpaši, publiskas personas, politiķa, teikto sadzirdēs citas personas, un daļa to uztvers kā pamudinājumu naida demonstrēšanai pret noteiktām grupām. Šāda A.Kiršteina rīcība ir pretrunā ar:
Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. punktu, kurš nosaka, ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus;
Saeimas deputātu ētikas kodeksa 16. punktu, kurš nosaka, ka deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli;
Saeimas deputātu ētikas kodeksa 18. punktu, kurš nosaka, ka deputāts izkopj savu runas un valsts valodas prasmi.
Ņemot vērā minēto lūdzam ierosināt Saeimas deputātu Ētikas kodeksa pārkāpuma lietu par 14. Saeimas deputāta A.Kiršteina uzvedību, kas aprakstīta šajā iesniegumā, un izvērtēt viņa rīcības atbilstību Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7., 16. un 18. punktam.
[1] Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2020. gada 9. decembra sēdes lēmums (prot. Nr. 10)
[2] Latvijas Republikas 13. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2022. gada 9. februāra sēdes protokols Nr. 5
[3] Saeimas deputātu ētikas kodekss, 7. pants
[4] Izcelsme - sengrieķu paiderastēs < pais (paidos) ‘zēns’ + erastēs ‘mīlētājs’ (Apgāds "Jumava", 1999; Tilde, 2009; pieejama: https.7/www.letonika.lv/groups/default.aspx?r= 10621049&q=pederasts&cid=787553&e=2. skatīta: 19.12.2022.)
[5] Izcelsme - sengrieķu paiderastēs < pais (paidos) ‘zēns’ + erastēs ‘mīlētājs’ (Apgāds "Jumava", 1999; Tilde, 2009; pieejama: https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=10621049&g=pederasts&cid=787553&g=2)
[6] A.Judina viedoklis publikācijā “Goda aizskaršana un neslavas celšana”, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platforma “LV portāls”, pieejama: https://lvDortals.lv/skaidroiumi/276908-goda-aizskarsana-un-neslavas- celsana-2016. skatīta: 19.12.2022.
[7] Sk., piemēram, Valsts cilvēktiesību biroja 2022. gada ziņojumu, 35. Ipp.
[8] Sk., piemēram, ziņu aģentūras LETA publikāciju “Saeimas komisija saskata iespējamu ētikas kodeksa pārkāpumu deputāta Kiršteina tvītā”, pieejama: https://nra.lv/latviia/politika/379274-saeimas-komisiia-saskata-iespeiamu- etikas-kodeksa-parkapumu-deputata-kirsteina-tvita.htm. skatīta 19.12.2022., vai publikāciju “Latvijas Televīzija: nosodām Saeimas deputātu un deputāta amata kandidātu uzbrukumus mūsu žurnālistiem”, pieejama: https://ltv.lsm.lv/lv/informaciia-mediiiem/raksts/273103/latviias-televiziia-nosodam-saeimas-deputatu-un- deputata-amata-kandidatu-uzbrukumus-musu-zumalistiem. skatīta: 19.12.2022.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
