Šis nenovīdīgais Smiltēns neļauj mums viltot dokumentus un manipulēt lēmumus!
Frakcija „Progresīvie”20.10.2023.
Komentāri (52)
Iesaki rakstu: 
2023.gada 12.oktobra Saeimas sēdē notika debates par priekšlikumu iekļaut darba kārtībā likumprojektu "Par likuma "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" atzīšanu par spēku zaudējušu" (355/Lp14), 1. lasījumā.
Argumentējot "par" likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā, deputāts Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts") vērsās pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (TAVRPK) vadītāju, frakcijas "Progresīvie" deputāti Skaidrīti Ābramu, apvainojot viņu dokumentu viltošanā, lēmumu manipulēšanā un vienpersoniskā lēmumu pieņemšanā.
Tajā pašā dienā deputāts Smiltēns sociālajā saziņas vietnē "X" atkārtoja šos apvainojumus, papildus norādot uz iespējamām "slēptām interesēm" deputātes Skaidrītes Ābramas darbībā. Deputāts Smiltēns būtībā inkriminē kriminālsodāmas darbības, par ko tiesības lemt ir tikai kompetentajām iestādēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Frakcija "Progresīvie" uzskata, ka tamlīdzīgi izteikumi nepiedien Saeimas deputātam un ir klajā pretrunā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Deputāta Smiltēna rīcība, viņa publiski vairākkārt paustie apvainojumi deputātei Ābramai, grauj Saeimas reputāciju. Savos apgalvojumos - it īpaši no Saeimas tribīnes - deputātiem ir jābalstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju, stingri ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu.
Nevienu nedrīkst apvainot kriminālsodāmā nodarījumā, un nevienam nedrīkst likt taisnoties, kamēr nav veikta izmeklēšana un konstatēts pārkāpums. Konkrētajā gadījumā ir vērojami deputāta Smiltēna centieni izrēķināties ar politisku konkurentu, kas ir pārņēmis TAVRPK vadību, iepriekš uzticētu "Apvienotā saraksta" pārstāvim.
Ja deputātam Smiltēnam bija pamatotas aizdomas par nelikumīgām darbībām, viņam uzreiz bija jāvēršas tiesībsargājošajās iestādēs. Diemžēl patlaban deputāta Smiltēna publiskie izteikumi var ne tikai ietekmēt sabiedrisko domu, bet, iespējams, pat apdraudēt godīgu izmeklēšanu.
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
