Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās pāris nedēļās ir bijis visnotaļ amizanti – ja neņemt vērā notikuma traģiskumu – lasīt daļas pašmāju publikas izbrīnītos komentārus par zvērīgo izvarošanu Indijā: ak, ak, ak, vai tad nu tiešām kas tāds var notikt šai zemē, uz kuru arī tik daudzi latvju zemes iedzīvotāji dodas garīguma, apgaismības un citu jauku lietu meklējumos (turklāt to visu tur arī atrod)?!

Tad nu visiem izbrīnītajiem – gan Indiju tikai TV ekrānā redzējušajiem, gan „čemodānu statusā” (aizved, izkrauj, parāda, iekrauj, aizved tālāk, pabaro, izguldina, atkal aizved tālāk) tur pabijušajiem, kuri „zina”, ka indieši taču ir tik jauki, tik izpalīdzīgi, tik sirsnīgi, tik apgaroti, tik simpātiski un draudzīgi, - šis ilūzijas gaisinošais fragmentiņš no Dienas Grāmatā pirms dažiem gadiem iznākušās grāmatas Indija ne pa jokam:

„Visos sieviešu žurnālu un līdzīgajos ceļojumu aprakstos par Indiju caurmēra indietis parasti pieminēts tikai garāmejot, jo galvenais neapšaubāmi ir paša ceļotāja, pirmkārt, iejušanās karstumā, haosā un cūcībā, otrkārt, iespaidi par tempļiem, mauzolejiem un pārējām obligātās tūrista ēdienkartes sastāvdaļām, treškārt, pakāpeniskā apgarošanās un indiešu jaukās attieksmes pret dzīvi tāda vai citāda pieņemšana.

Savukārt indietis, ja arī tiek pieminēts, acīm redzami ir visnotaļ simpātisks cilvēku dzimuma pārstāvis: gan nabadzīgs un likumsakarīgi druscīt uzbāzīgs un naudaskārs, toties tīrīgs, kārtīgs, ļoti miermīlīgs un ārkārtīgi izpalīdzīgs, kā arī pilnīgs, simtprocentīgs pretstats Rietumu ciniskajai un liekulīgajai dzīvesdziņai, kas orientēta tikai uz naudu un mantu, aizmirstot par cilvēciskajām vērtībām.

Savā ziņā tā tiešām ir. Viena no Indijas tēla pašreklāmām, kurā redzams, kā indiešu pārdevējs desmitiem metru skrien pakaļ baltādainajai pircējai, kura veikalā aizmirsusi acīm redzami ar naudu un dārglietām pārbāztu rokassomiņu, vēsta skaidru, baltu patiesību – arī man Indijā ir gadījies būt patiesi izbrīnītam, kad man pat uz staciju atved viesnīcā aizmirstus sīkumus vai cilvēks uz ielas speciāli met milzu līkumu, lai tikai parādītu man pareizo ceļu un pārliecinātos, ka tiešām nenomaldīšos.

Ar vārdu sakot, paviršam vērotājam vidusmēra indietis šķiet tieši tāds, un jums vai nu jānodzīvo šajā valstī krietni ilgāks laiks, vai arī jābūt labam vērotājam, čaklam vietējās preses lasītājam un vēl čaklākam iztaujātājam, lai sāktu pamanīt šādas tādas pretrunas, kas nu nekādi neatbilst lādzīgā, miermīlīgā, uz garīgām vērtībām orientētā un apgarotā indieša tēlam.

Sākumā šīs pretrunas krājat kaudzītē – gan par nosacīti lielām lietām, gan par it kā sīkumiem. No vienas puses, šeit ir ārkārtīgi tīrīgi ļaudis, kuri obligāti nomazgās rokas pirms ēšanas, kuri vienmēr centīsies staigāt tīrā apģērbā un kuri būs gatavi kolektīvi mazgāties pat pie krāna ielas malā. No otras – ļaudis, kas dzīvo pilnīgā un totālā cūkkūtī, spēj par šādu cūkkūti trieciena tempā pārvērst jebkuru ekspluatācijā svaigi nodotu sabiedrisko būvi, mitinās fantastiski nolaistās mājās un pret apkārtējo vidi izturas tā, it kā dažu centimetru attālumā no viņiem sāktos vieni vienīgi bezizmēra Getliņi.

No vienas puses, cilvēki, kas ārkārtīgi ciena jebkuru dzīvu būtni: nemaz nerunāsim par svētajām govīm, – vai varat iedomāties, ka Rīgā suņi varētu bezrūpīgi gulēt uz ielas braucamās daļas, droši zinot, ka var snaust mierīgi – viņus taču noteikti apbrauks? No otras puses, svētās govis šeit bieži vien gandrīz vai mirst badā barības trūkuma dēļ, bet vistu pārvadāšanas metodes, tās simtiem dzīvas sasienot aiz kājām un ar šiem milzu ķekariem apkraujot mopēdus, tiešām var likt apdomāt pievēršanos veģetārismam. Un tā ir tikai attieksme pret dzīvniekiem. Bet vēl jau ir arī attieksme pret cilvēkiem.

No vienas puses, vidusmēra indietis pret jums kā baltādaino iebraucēju jebkur Indijā būs milzum laipns, izpalīdzīgs un bezjēgā draudzīgs, un arī nekādus publiskus ekscesus jūs, soļojot pa tūristu takām, visticamāk, vispār neieraudzīsiet. No otras puses, realitātē tā ir fantastiski asiņaina zeme, kurā turklāt joprojām dzīva ir viena no pasaules visdiskriminējošākajām sistēmām – kastu sistēma. Un varat būt droši, ka indieši, piemēram, gandrīz nekādos apstākļos neprecēsies ar nēģeri, jo viņu acīs tas ir nēģeris, nēģeris, nēģeris – neglīts tieši tāpēc, ka tumšs, tumšs, tumšs nēģeris.

No vienas puses, jūs labi atceraties, ka tieši no Indijas taču nākot nevardarbīgas pretošanās metode, un ikdienā šeit redzat tiešām izcili labdabīgus, miermīlīgus, izpalīdzīgus cilvēkus. No otras puses, jūs lasāt vietējās avīzes un nevarat vien nobrīnīties par to asinis stindzinošo vardarbību, kas dienu dienā notiek patālāk no tūristu acīm.

Šīs pamanītās pretrunas, kas skar ikvienu būtisku dzīves jomu – iztēloto un reālo attieksmi pret reliģiju, naudu, turīgumu, demokrātiju, tiesiskumu, personas statusu, pretējo dzimumu un jebko citu –, krājas un krājas, un neizbēgami rodas vēlēšanās rast tām kādu skaidrojumu, lai saprastu, kas tad patiesībā par putnu ir šis, kā izrādās, nebūt ne tik vienkāršais un pietiekami pretrunīgais indietis.

Skaidrs, ka nejaušiem paziņām par šādām lietām taujāt ir veltīgi: savu braucienu laikā dažas reizes pamēģināju par šo to man nesaprotamu parunāt pat ar labi izglītotiem ļaudīm un no pieklājīgās viebšanās nekavējoties nopratu, ka ir lietas, ko pieklājīgi ļaudis šeit nekādā gadījumā neapspriež. Vismaz ar svešiniekiem jau nu noteikti ne. Avīzēs par to neraksta, un arī ceļveži un ceļojumu grāmatas no šādiem smalkumiem izvairās.

Tikai pēc ilgstošas meklēšanas un prāvas makulatūras kaudzes caurskatīšanas atradu divas būtiski atšķirīgas grāmatas – Nirada Čaudhuri „Continent of Circe” un Pavana K. Varmas „Being Indian” –, kuras pirmām kārtām uzmanību piesaistīja ar to, ka abi autori savā dzimtenē nekad nav īpaši mīlēti, jo vienmēr uzskatīti par pārāk nepieklājīgiem un nepatriotiskiem, kas jebkurā pasaules malā bieži vien ir apliecinājums tam, ka cilvēki pieķerti nepatīkamas patiesības paušanā par savu zemi un tās iedzīvotājiem.

Vēl vairāk, izrādījās, ka arī N. Čaudhuri norādījis uz tām pašām un vēl citām pretrunām. Kā, piemēram, nācija, kuras morālais vadonis bija jebkādu pašlabumu nicinošais Mahatma Gandijs, tik ātri kļuva par vienu no korumpētākajām pasaulē? Kā par iecietīgiem var tikt uzskatīti hinduisti, kas joprojām praktizē nepieskaramību pret milzīgu skaitu pašu ticības pārstāvju?

Un vēl – vai nāciju, kas tik ļoti ir pieķērusies hierarhijas un statusa nozīmei, kā arī svētītajai lietu netaisnīgajai kārtībai, var uzskatīt par demokrātisku pēc dabas? Bet, ja ne, tad kāpēc parlamentārā demokrātija Indijā ir izdzīvojusi un pat uzplaukusi – it īpaši salīdzinājumā ar lielāko daļu reģiona valstu? Un tā tālāk, un tā tālāk...

Uzreiz gan brīdinu, ka ļaudīm, kuriem uz personiskās pieredzes vai sieviešu žurnālu stāstiņu pamata ir dziļa un negrozāma pārliecība par miermīlīgo un augsti garīgo indieti, šo nodaļu labāk tālāk nelasīt. Savukārt visiem pārējiem – lūk, īss disidentisko indiešu viedoklis par saviem tautiešiem, un šis skatījums lielākoties ārkārtīgi precīzi visu izskaidro un saliek pa plauktiņiem.

Un tātad: pirmām kārtām tās ir pilnīgas blēņas, ka indieši ir no kādas citas, augsti garīgas un materiālos labumus īpaši nevērtējošas pasaules, – patiesībā viņi ir hiperpraktiski un stingri stāv uz zemes. No citas pasaules indieši neapšaubāmi ir tikai tajā ziņā, ka viņus ne mazākajā mērā neinteresē tas, kas ir ārpus viņu dzīvi tieši ietekmējošiem faktoriem.

„Šis pilnīgais pašsvarīgums ir acīm redzams viņu būtiskajā iecietībā pret nevienlīdzību, cūciskumu un cilvēku ciešanām. Viņi ir pragmatiski cilvēki, dabiski amorāli savos uzskatos. Hinduismā nav absolūtā grēka jēdziena. Jebkura darbība ir attaisnojama noteiktos apstākļos, un dievi ir ikdienišķi piekukuļojami,” izcili neglaimojoši raksta N. Čaudhuri.

Kas no tā izriet? Vispirms jau tas, ka lielākā daļa indiešu nekad neļaus personiskajiem uzskatiem nostāties personiskā labuma ceļā. Naivais Mahatma Gandijs uzskatīja, ka līdzekļi ir tikpat svarīgi kā mērķis. Indieši viņu atbalstīja kā praktiski noderīgu cilvēku, bet šo uzskatu izsvilpa, tā vietā vienbalsīgi atbalstot sensenajā pasakā par karali un viņa vezīru pausto atziņu.

Pasakas īsais sižets ir šāds: sākumā karalis vezīram pavēsta, ka baklažāns kā kultūraugs ir pilnīgs draņķis, un vezīrs pūlas vaiga sviedros, nododot šo ziņu tālāk. Taču pēc tam karaļa dziednieks viņam izskaidro baklažāna derīgās īpašības, karalis vēsti nodod vezīram, un nu jau tas aizgūtnēm visur slavē baklažānu kā dārzeņu dārzeni.

Kad nu karalis to uzzina un noprasa vezīram, kā viņš spēj tik nepiespiesti vienu dienu atbalstīt vienu, bet otru dienu – citu patiesību, vezīrs nemākslotā neizpratnē atbild: „Mans kungs, es taču strādāju jums un nevis baklažānam! Kādu labumu tas man dotu, ja es nepiekristu jums un piekristu baklažānam?”

Tieši tāpat vidusmēra indietis vienmēr ir bijis pārliecināts, ka ikviens taču sveic uzlecošu sauli un ka Čandogja unpanišādā ir ierakstīta absolūtā patiesība – „vara ir svarīgāka par zināšanām”. Citiem vārdiem, viņš allažiņ bijis gatavs bez domāšanas piekrist tam, kas atbilst viņa paša interesēm, un pakļauties jebkurai ārējas varas izpausmei, ja vien tā ir taustāma: vara var dot statusu, bet šis statuss ļauj palīdzēt vai pretdarboties citu statusam.

Kā šī attieksme saskan ar demokrātijas uzplaukumu Indijā? Normāli saskan. Indietim ir pieņemama demokrātijas politiskā mašinērija, jo tā ir efektīvs varas iegūšanas mehānisms – vismaz tā dod šādu solījumu, kurš izskatās pietiekami reālistisks. Demokrātija dod nebijušu iespēju par pamatoti eksistējošām uzskatīt gan vecās, gan jaunās hierarhijas, bet bez hierarhijas indietis dzīvot nespēj.

Turklāt gan bagātie un izglītotie, gan nabadzīgie un neizglītotie indieši nekad nav iedomājušies, ka viņi amatos ievēlēs eņģeļus, un ir vienoti uzskatā – efektīvs patrons ir svarīgāks par principiālu politiķi. Un arī kukuļošana un korupcija nav uzskatāma par grēku, ja tā dod vajadzīgo rezultātu, – jau atkal mērķis attaisno līdzekļus.

Protams, šajā hierarhijā ir pastāvīgi jāapstiprina un jāapliecina savs statuss. Indiešu tradīcijā ar varu apveltītajiem ir tiesības un pat pienākums apkārties ar šīs varas atribūtiem – dieviem tie ir neskaitāmajās rokās turētie atribūti, cilvēkiem – bākuguns uz mašīnas un tamlīdzīgi. Cīniņā par varu un statusu katrs ir pats par sevi. Tas bija nevis latvietis, bet gan indiešu domātājs Svami Vivekananda, kas skumīgi atzina: „Trīs indieši nevar darboties vienoti piecas minūtes. Ikviens no viņiem tiecas pēc varas...”

Ko tieši nozīmē statuss? Indieša dzīvē – gandrīz visu. Indijas pirmais premjerministrs Džavaharlals Neru bija īstens demokrāts, bet tas viņam netraucēja pēc Indijas neatkarības pasludināšanas nekavējoties ievākties bijušā britu virspavēlnieka pilī. Indijas vicekaraļa pils – iespējams, lielākā pils pasaulē – kļuva par jaunā prezidenta Radžendras Prasada rezidenci.

Nezinātāji domā, ka satiekoties indietis neskaitāmos jautājumus uzdod tikai laipnības, pieklājības un ziņkāres dēļ. Nē, divi indieši satiekoties viens otru tāpat apber ar jautājumiem, no kuru atbilžu komplekta viņi var noskaidrot viens otra auqat – tātad to, uz kura pakāpiena katrs stāv un kā viņiem savstarpēji izturēties atbilstoši savai vietai hierarhijā.

Kas ir šis auqat? Burtiski – stāvoklis, statuss, taču Indijā šim terminam ir ārkārtīgi plaša nozīme; ne velti viens no Indijas televizoru ražotāju saukļiem ir „Īpašnieka lepnums, kaimiņa skaudības objekts”, bet pat uz kravas automašīnām bieži redzams uzraksts: „Apni auqat mat bhoolNeaizmirsti, kur ir tava vieta.”

Agrāk auqat noteica kasta, tagad noteicošo faktoru ir daudz vairāk, un statuss ir sasniedzams ne tikai caur piedzimšanu pareizajā kastā, bet arī ar citiem līdzekļiem. Ir parādījusies jaunā indiešu suga – cilvēki, kuri vēlas virzīties uz augšu un kuriem ir iespēja to izdarīt mainīgajos apstākļos. Taču indiešus tas nav padarījis vienlīdzību cienošākus. Tieši pretēji – vēl svarīgāk kļūst tas, uz kura pakāpiena ir izdevies nostāties.

Apsēstība ar hierarhiju un tās atribūtiem kļūst noteicošāka un noteicošāka. Indietim ir svarīga vieta varas un statusa hierarhijā, turklāt šai vietai jābūt atpazīstamai un atzītai. P. Varma saskaitījis, ka, piemēram, 2003. gada 26. janvārī laulības sludinājumu pielikumā avīzē Times of India termins „augsts statuss” bija pieminēts 1532 sludinājumos.

Statusa apliecinātāja mūsu laikos pirmām kārtām ir nauda: „Indiešu nacionālisms patiešām ir ļoti varens spēks, kas virza industriālo revolūciju Indijā, bet tas nav visvarenākais un arī nevar būt, jo būtībā tas ir negatīvs. Daudz varenāks spēks – un būtībā vienīgais pozitīvais spēks – ir indiešu nepiesātināmā kāre pēc naudas.” Indiešu naudas taisītājs ir „absolūtais naudas pielūdzējs. Ticot, ka nauda spēj izdarīt visu, naudas dēļ viņš ir gatavs darīt jebko...”

Kur šādā situācijā paliek morāle? Morālei, protams, ir milzīga un nepārejoša nozīme, bet tā nedrīkst traucēt ikdienas praktiskajai dzīvei un labumu gūšanai. „Nozīmīgi ir tas, ka lielākā daļa indiešu patiesi tic tam, ka neatkarīgi no viņu praktiskās uzvedības viņi pēc savas būtības mūžīgi pieder morāles sfērai. Viņi nesaskata nekādu pretrunu starp šo miglaino morālā pārākuma apziņu un savas rīcības acīm redzamo amoralitāti. Tas izskaidro, kāpēc indieši bez mazākajām pūlēm spēj moralizēt,” secina N. Čaudhuri.

Indietis ir pārliecināts: tā kā pasaule ir tikai dieva deja, vislielākā laime pār jums var nolīt pilnīgi negaidot, nejauši, kā spēlējoties, un tāpēc indiešu ticība horoskopam ir nesalīdzināmi lielāka nekā Dievam. „Na jane kis bhesh mein mil jaaye bhagwan. – Tu nekad nezini, kādā formā sadursies ar Dievu!” – lūk, vēl viens no populārākajiem uzrakstiem uz kravas auto.

Kaut kas var gadīties, likteņa rats var pavērsties pareizā virzienā – kismet ka karvat lena, var notikt laimes pagrieziens – bhagya ka badalna. Itin jebkas var pēkšņi nostrādāt, lai uz visiem laikiem mainītu jūsu dzīves rāmjus. Vārdu sakot, kā vēsta vēl viens uzraksts, Milega muqaddar – es atradīšu savu likteni! Un ne velti loteriju industrijas kopapjoms Indijā ir divi procenti no iekšzemes kopprodukta.

Tiesa, nedrīkst darīt neko, lai šo iespējamo labo likteni aizbaidītu. Tā, piemēram, caurmēra indieša uztverē izskatīties laimīgam nav labi. Paciest grūtības ar smaidu – arī ne. Toties žēlošanās – tā ir liela lieta, un ikviens ir gatavs apstrīdēt otra tiesības būt īpaši nelaimīgam. „Ja kāds citam vai citiem apgalvo, ka viņš un jo īpaši viņa izskatās labi un laimīgi, atbildes izsauciens aizskartā tonī būs: „Es – laimīga?”” vīpsnā N. Čaudhuri.

Arī attieksme pret vardarbību caurmērā ir atkarīga no tā paša lietderības principa – un ne no kaut kā cita. Disidenti kategoriski paziņo, ka nevardarbīgās pretošanās princips – ahimsa – ir mīts, ko Mahatma Gandijs izgudrojis un sekmīgi pārdevis indiešiem: patiesībā Indijas vēsturē ahimsa izmantota tikai vienreiz, pirms daudziem gadsimtiem, turklāt – pēc kārtīgas vardarbības.

„Pašlaik pastāv uzskats, ka indieši ir mieru mīloši un nevardarbīgi ļaudis, un šo ticību ir nostiprinājis gandisms. Īstenībā tikai dažas cilvēku kopienas ir bijušas tik kareivīgas un kāras uz asinsizliešanu. Es zinu, ka tam nevar noticēt, jo indiešu militārisms ir paglabāts zem kaudzes mītisku iedomu par viņu ahimsa,” ķecerības turpina N. Čaudhuri.

Cita lieta, ka indietis – vismaz vidusmēra –, kā jau atminamies, vienmēr ir gatavs piekāpties un padoties, un pakļauties pārspēkam. Viņš ir nevis nevardarbīgs, bet gan pragmatiķis – spēj atteikties no vardarbības, ja redz, ka tā var atnest haosu un postu visai viņa pasaulei, un izšķiras par sadzīvošanu, ja pretējā svaru kausā ir savstarpēja iznīcība. Reāla vai iedomāta pārspēka priekšā indietis ir gatavs pieņemt un paciest visu, un šādā ziņā arī hinduisms kā tāds ir unikāls uzsūcējs: pat musulmaņi ne pa jokam šeit bažījas par asimilēšanos.

Taču, ja vardarbība notiek sociālās sistēmas ietvaros vai arī tai aiz muguras ir ievērojams pārspēks, indietis ir tikpat vardarbīgs kā jebkurš normāls cilvēks: tas lieliski novērojams Indijas dzelzceļa stacijās – līdz mirklim, kad indietis ir iekļuvis vagonā, viņš ir vardarbīgs kā aizkaitināts sirsenis, bet pēc tam totālajai (un indieša skatījumā – nepieciešamajai brutalitātei) seko gracioza pieklājība.

Tieši tāpēc, no vienas puses, ir patiess Indijai veltītās klasiskās piedzīvojumu grāmatas „Shantaram” minētais piemērs: Indija ir sešreiz lielāka par Franciju, bet tajā dzīvo divdesmit reižu vairāk cilvēku, un kas gan notiktu, ja šādā platībā būtu saspiests miljards francūžu?

Taču no otras – lai gan tūrists to nepamana un pat nenojauš, Indija ir gana asiņaina un vardarbīga vieta. Un kā skaidrot to? N. Čaudhuri jau atkal nāk palīgā: „Novērojumi visa mūža ilgumā mani ir pārliecinājuši, ka katrā indietī ir neprāta slānītis un ka neviens precīzi nenovērtēs indieša personisko un publisko uzvedību, ja pieņems, ka viņiem ir normāla personība.” Vienīgais mierinājums – viņu kolektīvais trakums ir pavājš, otrkārt, ir pastāvīgs un permanents, turklāt „deviņas desmitdaļas indiešu ir pietiekami inerti – un rezultāts ir līdzīgs mūsu atmosfērai, kur četras piektdaļas slāpekļa neļauj atlikušajai piektdaļai skābekļa nodedzināt zemi”...

Kā tas izskatās dabā? Man pašam Indijas apbraukāšanas laikā ar ko līdzīgu nākas saskarties trīsreiz. Pirmoreiz – ierodoties Amritsarā, mēs nekavējoties uzduramies pamatīgam demonstrantu pūlim, kas šeit gan vēl ir diezgan mierīgs atšķirībā no četrdesmit kilometrus attālās Batalas pilsētas, kur, kā pāris dienas vēlāk uzzinu no avīzēm, tā paša iemesla dēļ notikuši pamatīgi grautiņi. Kāda iemesla? Viss sācies ar kādas Deli izdevniecības klajā laistu mācību grāmatu 1. –4. klases skolēniem, kurā kā piemērs vārdam, kas sākas ar burtu ”i”, bija minēts vārds idol – „elks”, bet kā uzskatāmu elka piemēru grāmatas autori bija pielikuši klāt bildīti ar Jēzu Kristu, kurš tur rokās alus kārbu un cigareti.

Grāmata (kopumā trīsdesmit eksemplāru) bija lietota tikai vienā pašā Šilongas pilsētas privātskolā, taču tas nebija traucējis Batalas nebūt ne daudzskaitlīgos kristiešus sarīkot demonstrāciju, protestējot pret šādu zaimošanu. Demonstrācija it kā bija paredzēta visnotaļ mierīga, taču tās gaitā nejauši sadedzinājās motocikls. To, protams, tā nevarēja atstāt, un nu jau protestēt sāka hinduistu fundamentālisti, uz ātru roku nosvilinot vienu kristiešu baznīcu un izdemolējot otru (pie reizes arī dažus veikalus), mācītājs un viņa piecpadsmitgadīgais dēls izglābās no nāves un tika nogādāti slimnīcā ar šautām brūcēm. Tiesa, ar to tad arī kā vienas, tā otras puses nemieri izčākstēja.

Otrreiz – šausmu stāsts no Deli avīzēm tieši dienās, kad kārtējo reizi iebraucu galvaspilsētā: šeit rikša paķēris ledus skaldāmo un labākajās Šāronas Stounas tradīcijās nodūris policistu, kurš viņam it kā aizrādījis par satiksmes traucēšanu. Tiesa, varbūt arī ne vienkārši, jo dažas avīzes ziņo, ka policists pirms tam pārdūris rikšas braucamrīka riepas, jo rikša nepietiekami aši izpildījis norādījumu. Turklāt trīsdesmit astoņus gadus vecais Dinešs Kumars vēl mēģinājis vainīgo notvert, streipuļojot viņam nopakaļ pa ielu un ledus skaldāmajam karājoties no kakla...

Savukārt trešais gadījums vistiešākajā veidā saistīts ar indiešu vissvētāko dzīvnieku – govi. Indijas portālos saistībā ar govs svētumu var lasīt visaizkustinošākos viedokļus, piemēram: brīdī, kad dzeram govs pienu, tā kļūst par mūsu svēto māti; tā kā hinduisti mīl govis kā savas mātes, teroristi musulmaņi un kristieši vēlas nogalināt govis un ēst to gaļu; tas ir mūsu nacionālais dzīvnieks un simbols, kas jāaizsargā; visiem liellopu gaļu ēdošajiem vajadzētu aizvākties no mūsu štata un doties lūgt liellopu gaļu citos štatos, vai arī viņi var doties uz Pakistānu; ja ēdat govs gaļu, kāpēc nesākt ēst jūsu pašu mātes gaļu – un tā tālāk, un tā tālāk.

Govs neaizskaramības statuss ir nostiprināts likumdošanā. Piemēram, Karnatakas štata jaunais liellopu likums noteic, ka govs nogalināšana ir kategoriski aizliegta, tāpat kā govs gaļas izmantošana, pārdošana un pat turēšana ledusskapī vai kur citur; vēl vairāk, aizliegta arī liellopu pārdošana vai nodošana nokaušanai, un cietumsods par šī likuma pārkāpšanu var sasniegt septiņus gadus, kam klāt jāpieskaita soda nauda.

Taču izrādās, ka likums nav tas nepatīkamākais, kas var draudēt govs svētuma zaimotājam, – daudz nopietnāks bieds ir „sankcionētajā gadījumā” satrakojušies hinduisti. Mana brauciena laikā tā arī neizdodas aizkļūt līdz kalnu pilsētai Šimlai, jo tās apkārtnē tieši tobrīd izcēlušies pretislāma nemieri. Iemesls – kad vairāki pusmūža musulmaņi Šimlas rajona Khundvi ciematā nokāvuši savu govi, kas vairs nav devusi pienu, no tuvējiem ciematiem savākušies aptuveni četri tūkstoši cilvēku (arī sievietes, kas nemaz tik bieži negadās) un metušies izrēķināties ar zaimotājiem.

Paši govs kāvēji gan par laimi nav dabūti rokā, toties Nervas ciematā protestētāji pamatīgi apskādējuši mošeju, taču nodedzināt to viņiem nav izdevies. Daudz labāki panākumi ir bijuši gan ar medreses dedzināšanu tuvējā Kuthadas ciematā, gan ar musulmaņu veikaliņu demolēšanu. Vajadzēja vairāk nekā simt policistu, lai ieviestu kaut jel kādu kārtību.

Tiesa, te gan var piebilst, ka ne jau visos laikos govs indiešiem ir bijusi tik svēta. Tā, piemēram, Mahabharātā lasāms, ka kāds ļoti viesmīlīgs karalis saviem viesiem ik dienas nokāvis vairāk nekā divdesmit tūkstošus liellopu, bet šo pussvētā eposa fragmentu indieši izliekas nezinām un nemanām.

Un arī šī divkosīgā nostāja vidusmēra indietim ir pilnīgi normāla. Galu galā arī Vēdas plašajām indiešu masām ir simboli, svēti elki – patiesībā dzīvi svētie raksti, taču vienlaikus, izsakoties N. Čaudhuri vārdiem, „modernā hinduistu interese par Vēdām ir pilnībā mākslīga un Rietumu zinātnieku radīta. Tā ir akadēmiska interese, bet ne kompetenta akadēmiska interese, jo lielākā daļa Indijas zinātnieku un vēsturnieku, kuri nodarbojas ar Vēdu laikmetu, neprot lasīt Vēdu sanskritu un ir pilnībā atkarīgi no Rietumu tulkojumiem...””

Novērtē šo rakstu:

46
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Muhameda portrets

FotoCeturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā Somijas pilsētā Turku marokāņu musulmanis ar nazi nodūra divus cilvēkus. Vēl kaut kas notika Diseldorfā, Vācijā, bet par to nav skaidras informācijas.
Lasīt visu...

21

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

FotoLatvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
Lasīt visu...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...