Situācija ar KNAB ir daudz nopietnāka, nekā sākotnēji izskatās
Pietiek lasītājs07.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Patiesībā situācija ar KNAB vadību ir daudz nopietnāka nekā sākotnēji izskatās, jo visā šajā jezgā identificējas ne tikai ļoti nopietnas un ilglaicīgas problēmas iestādē, kura ir apveltīta ar represīvajām funkcijām, bet arī "ceturtās varas" saaugšana ar atsevišķiem valsts pārvaldē dislocētiem spēlētājiem, kas sen jau ir zaudējuši valsts amatpersonas neitralitātes statusu un sen jau uzvedas kā politiskas amatpersonas.
Šīs amatpersonas, neskatoties uz padotību, pašas lemj, ko, kā un kad darīs, operē ar informāciju, kas tām pieejama, pildot amata pienākumus, un izspēlē šo kārti vajadzīgā brīdī, laikā un vietā, ne tikai izmantojot savu padoto atkarību no viņu labvēlības, bet arī iesaistot savā spēlē žurnālistus, pasniedzot informāciju selektīvi, izraujot faktus no konteksta un noklusējot savus patiesos nolūkus.
Savukārt žurnālisti, kuriem būtu jāpārbauda informācijas patiesums, objektīvi jāatspoguļo visu pušu viedokļi neatkarīgi no tā, vai viņiem šie viedokļi ir pieņemami, un bezkaislīgi jāatspoguļo notikumi, atsedzot arī to cēloņus, pasīvi reproducē viņiem piespēlēto informāciju un vāji slēpti nostājas vienā no informācijas sniedzēju pusēm, tādējādi sabiedrībai diezgan tieši mēģinot norādīt, kurš ir labais un kurš - sliktais.
Protams, žurnālisti ir dilemmas priekšā, jo ilglaicīgi ir piedalījušies varoņtēla veidošanā, pieverot acis uz brīdi pa brīdim klajā nākušajām neglītajām lietām, kas varētu liecināt par varoņtēla, iespējams, neprofesionālo rīcību, kas pat vainagojusies ar vairāku padoto kriminālatbildību.
Protams, ir ļoti grūti būt objektīvam situācijā, kad it kā ir mērķu kopība, jo visi mēs vēlamies cīnīties pret "ļaunajiem", bet šāda acu pievēršana ilglaicīgi rada tādu komforta zonu varoņiem, ka viņiem sāk zust realitātes izjūta un visatļautība plaukst un zeļ. Un šādā situācijā ļoti viegli ir pazaudēt to šauro robežlīniju starp likumību un personisko interešu realizāciju, kas var novest (Dievs dod, lai jau nebūtu novedusi!!!) arī pie likumpārkāpumiem.
Normāli varoņtēlu pieturēšana pie zemes un "atgriešana realitātē" būtu jānodrošina ar vadītāja stingru uzraudzību pār varoņu izdarībām un ar "ceturtās varas" modru uzraudzību, taču šajā gadījumā ir saskatāms pilnīgi pretējais.
Šāda situācija būtiski apdraud pilsonisko sabiedrību, jo sabiedrības apziņā mākslīgi tiek uzturēts varoņtēls, padarot to svētāku par Romas pāvestu, tēla daudzpusīgā darbība (ne tikai pozitīvā) netiek pakļauta ārējai kontrolei un objektīvai kritikai, un jebkurš, kurš mēģina nodrošināt to, lai varoņtēls būtu pakļauts tiem pašiem likumiem kā jebkura valsts pārvaldē strādājoša amatpersona un uzvestos tā, kā jāuzvedas valsts dienestā esošai personai, kurai nedrīkst būt savu interešu, tiek pakļauts nesaudzīgai kritikai, radot tai noniecinošu publicitāti un procesā nekautrējoties iesaistot arī personas, kuru iesaiste būtu absolūti nepieļaujama.
Vai sabiedrība iegūst no šādas notikumu virzības? Apšaubu, jo šāda acu pievēršanas politika apmaiņā, iespējams, pret kādu gardu informācijas kumosiņu, ar ko žurnālisti varētu celt savus reitingus, var ļoti dārgi kādreiz izmaksāt sabiedrībai kopumā. Visdārgāk tas varētu maksāt cilvēkiem, kuru likteņus lemj šādi varoņi - lozungu, intrigu un insinuāciju meistari.
Ja būtu nodrošināta patiesi bezkaislīga ārēja kontrole pār procesiem KNAB, tad būtu jāizdara secinājums, ka visas šīs izdarības ir vērstas tikai, lai atsevišķas personas varētu izvairīties no atbildības un lai ietekmētu un pabaidītu iestādes vadītāju laikā, kad viņš veic kontroli pār attiecīgo personu darbību, nolūkā, iespējams, ietekmēt viņa lēmumus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
