Situācija ar naudu "prezidenta flīģelim" 184 tūkstošu eiro apmērā kļūst aizvien interesantāka!
Ivars Zariņš25.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Prezidenta kanceleja apgalvo, ka esot lūgusi valdībai šo naudu flīģelim nepiešķirt. Taču šāds valdības priekšlikums Saeimas Budžeta un finanšu komisijas dokumentos nav atrodams. No Saeimas debatēs teiktā izriet, ka paredzētais finansējums tika novirzīts uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Vai nav tā, ka šī ir kārtējā varas izspēle - pēc tam, kad opozīcija ir iesniegusi savus priekšlikumus, kā varētu jēgpilni Latvijas sabiedrības interesēs izmantot šo naudu (skat. - https://www.youtube.com/watch?v=b1Dx17uE59U), varas kliķe ir izdomājusi saspēli, kā tomēr šo naudu paturēt sev un izmantot saviem plāniem - piedāvājot to novirzīt “līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”. (Jautājums gan paliek - kur ir šis priekšlikums?!) Un šāds neparedzēts gadījums var izrādīties arī “prezidenta flīģeļa” iegāde, teiksim, kāda nozīmīga pasākuma norisei...
Interesanti, ka “prezidenta flīģelis” nav vienīgā izdevumu pozīcija Valsts prezidenta kancelejas izdevumos, kas rada jautājumus. Vēl ir arī paredzēts vairāk nekā pusmiljons eiro “Trīs jūru samita rīkošanai”! Kādam nolūkam prezidenta kancelejai šāda nauda - ko tā ar to iesāks, ja šo samitu rīko Ārlietu ministrija? Varbūt prezidenta kancelejai šādu naudu pasākuma rīkošanai labāk nemaz nedot - ja nu atkal sajauc datumus?...
Bet sakarā ar “prezidenta flīģeli” deputāti vēršas ar vēstuli pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa: “Šī gada 16. novembrī tika uzsākta likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” izskatīšana. Šajā likumprojektā tāpat kā likumprojektā “Par valsts budžetu 2022. gadam” ir paredzēts, ka tā saucamā “prezidenta flīģeļa” iegādei paredzētā nauda 183 921 eiro apmērā, saskaņā ar Ministru kabineta priekšlikumu, tiek novirzīta uz sadaļu - līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
Prezidenta kanceleja publiski apgalvo, ka 25. oktobrī ir iesniegusi valdībai šādu priekšlikumu. Diemžēl, iepazīstoties ar Saeimas Finanšu un budžeta komisijas dokumentiem - iesniegtajiem priekšlikumiem 2022. gada valsts budžeta paketē, šādu Ministru kabineta priekšlikumu nav iespējams atrast. Ņemot vērā augstākminēto, lūdzam jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Vai un kad valdībai ir iesniegts šāds prezidenta kancelejas priekšlikums? Lūdzam pievienot saņemtās vēstules kopiju un norādīt laiku, datumu un reģistrācijas numuru, ar kuru tā ir reģistrēta saņemto dokumentu reģistrā.
2. Vai un kad Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimai šo savu priekšlikumu par ”prezidenta flīģelim” paredzētā finansējuma novirzīšanu uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem? Lūdzam pievienot Saeimai nosūtītās vēstules kopiju, ar kuru tika nosūtīts šis priekšlikums, un norādīt laiku, datumu un reģistrācijas numuru, ar kuru tā ir reģistrēta lietvedības nosūtīto dokumentu reģistrā.
3. Ministru kabinets ir apstiprinājis 2022. gada budžetā 568 000 eiro prezidenta kancelejai Trīs jūru iniciatīvas samita organizēšanai. Kādiem konkrēti izdevumiem (pasākumiem) ir paredzēts šis finansējums? Lūdzam pievienot izdevumu tāmi un tos dokumentus, pamatojoties uz kuriem, jūs apstiprinājāt šos izdevumus valsts budžetā 568 000 eiro apmērā.”
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
