Situācija ar naudu "prezidenta flīģelim" 184 tūkstošu eiro apmērā kļūst aizvien interesantāka!
Ivars Zariņš25.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Prezidenta kanceleja apgalvo, ka esot lūgusi valdībai šo naudu flīģelim nepiešķirt. Taču šāds valdības priekšlikums Saeimas Budžeta un finanšu komisijas dokumentos nav atrodams. No Saeimas debatēs teiktā izriet, ka paredzētais finansējums tika novirzīts uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Vai nav tā, ka šī ir kārtējā varas izspēle - pēc tam, kad opozīcija ir iesniegusi savus priekšlikumus, kā varētu jēgpilni Latvijas sabiedrības interesēs izmantot šo naudu (skat. - https://www.youtube.com/watch?v=b1Dx17uE59U), varas kliķe ir izdomājusi saspēli, kā tomēr šo naudu paturēt sev un izmantot saviem plāniem - piedāvājot to novirzīt “līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”. (Jautājums gan paliek - kur ir šis priekšlikums?!) Un šāds neparedzēts gadījums var izrādīties arī “prezidenta flīģeļa” iegāde, teiksim, kāda nozīmīga pasākuma norisei...
Interesanti, ka “prezidenta flīģelis” nav vienīgā izdevumu pozīcija Valsts prezidenta kancelejas izdevumos, kas rada jautājumus. Vēl ir arī paredzēts vairāk nekā pusmiljons eiro “Trīs jūru samita rīkošanai”! Kādam nolūkam prezidenta kancelejai šāda nauda - ko tā ar to iesāks, ja šo samitu rīko Ārlietu ministrija? Varbūt prezidenta kancelejai šādu naudu pasākuma rīkošanai labāk nemaz nedot - ja nu atkal sajauc datumus?...
Bet sakarā ar “prezidenta flīģeli” deputāti vēršas ar vēstuli pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa: “Šī gada 16. novembrī tika uzsākta likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” izskatīšana. Šajā likumprojektā tāpat kā likumprojektā “Par valsts budžetu 2022. gadam” ir paredzēts, ka tā saucamā “prezidenta flīģeļa” iegādei paredzētā nauda 183 921 eiro apmērā, saskaņā ar Ministru kabineta priekšlikumu, tiek novirzīta uz sadaļu - līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
Prezidenta kanceleja publiski apgalvo, ka 25. oktobrī ir iesniegusi valdībai šādu priekšlikumu. Diemžēl, iepazīstoties ar Saeimas Finanšu un budžeta komisijas dokumentiem - iesniegtajiem priekšlikumiem 2022. gada valsts budžeta paketē, šādu Ministru kabineta priekšlikumu nav iespējams atrast. Ņemot vērā augstākminēto, lūdzam jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Vai un kad valdībai ir iesniegts šāds prezidenta kancelejas priekšlikums? Lūdzam pievienot saņemtās vēstules kopiju un norādīt laiku, datumu un reģistrācijas numuru, ar kuru tā ir reģistrēta saņemto dokumentu reģistrā.
2. Vai un kad Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimai šo savu priekšlikumu par ”prezidenta flīģelim” paredzētā finansējuma novirzīšanu uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem? Lūdzam pievienot Saeimai nosūtītās vēstules kopiju, ar kuru tika nosūtīts šis priekšlikums, un norādīt laiku, datumu un reģistrācijas numuru, ar kuru tā ir reģistrēta lietvedības nosūtīto dokumentu reģistrā.
3. Ministru kabinets ir apstiprinājis 2022. gada budžetā 568 000 eiro prezidenta kancelejai Trīs jūru iniciatīvas samita organizēšanai. Kādiem konkrēti izdevumiem (pasākumiem) ir paredzēts šis finansējums? Lūdzam pievienot izdevumu tāmi un tos dokumentus, pamatojoties uz kuriem, jūs apstiprinājāt šos izdevumus valsts budžetā 568 000 eiro apmērā.”
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
