Situācija ir traģiska – no amata atkāpjas augsta amatpersona, protestējot pret pārkrievošanu un kremļa interešu bīdīšanu “mūsu” sabiedriskajos medijos
Egils Helmanis06.03.2024.
Komentāri (87)
Iesaki rakstu: 
Mūsu politiskajā un sabiedriskajā vidē ir reti sastopama situācija, kad kāda amatpersona uzņemas atbildību un atstāj amatu. Daudz biežāk ir situācijas, kad, nespējot izturēt vienaldzību, nolaidību vai nerēķināšanos ar valsts interesēm, amatus atstāj godprātīgi mūsu valsts patrioti.
Plaši ir izskanējusi ziņa, ka amatu pēc pašas vēlēšanās grasās atstāt Sanita Upleja-Jegermane, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle. Viņas institūcija ir tā, kurai jāuzrauga Latvijas sabiedrisko mediju – Latvijas televīzijas, LSM, Latvijas radio – darbība.
Uplejas-Jegermanes kundze savā paziņojumā norāda uz iemesliem, kas likuši pieņemt šādu lēmumu. Šo pamatojumu iesaku visiem izlasīt. Tomēr divi centrālie jautājumi, kuru dēļ tas noticis, ir pierādījums tam, cik tālu no neatkarīgas un latviskas Latvijas ideāla esam atkāpušies pēdējo gadu laikā.
Sanita Upleja-Jegermane nepārprotami norāda, ka viņas lēmums balstās nespējā ietekmēt sabiedrisko mediju redakcionālās izvēles (tas SEPLP ir aizliegts), kuras nereti ir pretējas Latvijas nacionālajām interesēm un sakrīt ar kremļa naratīviem (arī bēdīgi slavenie cūku komiksi), kā arī apstāklī, ka LSM krievu versija kā divvalodību stiprinoša nepieņemama likusies tikai viņai, nevis visai SEPLP.
Patiesībā situācija ir traģiska – gandrīz 35 gadus pēc neatkarības atgūšanas no amata atkāpjas augsta amatpersona, protestējot pret pārkrievošanu un kremļa interešu bīdīšanu “mūsu” sabiedriskajos medijos! Tas ir neticami, apkaunojoši un trauksmi izraisoši!
Jau gadiem par šo runāju un aicinu atbildīgos no iestādēm un dienestiem rīkoties, bet izskatās, ka viss turpinās ierastā gaitā. Vai tiešām arī šāds solis visu atstās bez izmaiņām? Kam vēl vajadzētu notikt, lai atbildīgie pieķertos LSM reorganizācijai? LSM būtu jāsāk translēt sēdes no putina kabineta?
Man ir ļoti žēl, ka no amata aiziet godprātīga un valstiskās intereses aizstāvoša amatpersona! No amata būtu jāatkāpjas redaktoriem, tiešajiem uzraudzītājiem un citām rožukalnēm, kas tieši atbildīgi par LSM pārvēršanos par Latvijas informatīvo drošību sabotējošu diversantu vienību.
Vēlos pateikties Sanitai Uplejai-Jegermanei par atklātu valodu un principiālu pozīciju! Paldies Jums!
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
