Situācija ir traģiska – no amata atkāpjas augsta amatpersona, protestējot pret pārkrievošanu un kremļa interešu bīdīšanu “mūsu” sabiedriskajos medijos
Egils Helmanis06.03.2024.
Komentāri (87)
Iesaki rakstu: 
Mūsu politiskajā un sabiedriskajā vidē ir reti sastopama situācija, kad kāda amatpersona uzņemas atbildību un atstāj amatu. Daudz biežāk ir situācijas, kad, nespējot izturēt vienaldzību, nolaidību vai nerēķināšanos ar valsts interesēm, amatus atstāj godprātīgi mūsu valsts patrioti.
Plaši ir izskanējusi ziņa, ka amatu pēc pašas vēlēšanās grasās atstāt Sanita Upleja-Jegermane, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle. Viņas institūcija ir tā, kurai jāuzrauga Latvijas sabiedrisko mediju – Latvijas televīzijas, LSM, Latvijas radio – darbība.
Uplejas-Jegermanes kundze savā paziņojumā norāda uz iemesliem, kas likuši pieņemt šādu lēmumu. Šo pamatojumu iesaku visiem izlasīt. Tomēr divi centrālie jautājumi, kuru dēļ tas noticis, ir pierādījums tam, cik tālu no neatkarīgas un latviskas Latvijas ideāla esam atkāpušies pēdējo gadu laikā.
Sanita Upleja-Jegermane nepārprotami norāda, ka viņas lēmums balstās nespējā ietekmēt sabiedrisko mediju redakcionālās izvēles (tas SEPLP ir aizliegts), kuras nereti ir pretējas Latvijas nacionālajām interesēm un sakrīt ar kremļa naratīviem (arī bēdīgi slavenie cūku komiksi), kā arī apstāklī, ka LSM krievu versija kā divvalodību stiprinoša nepieņemama likusies tikai viņai, nevis visai SEPLP.
Patiesībā situācija ir traģiska – gandrīz 35 gadus pēc neatkarības atgūšanas no amata atkāpjas augsta amatpersona, protestējot pret pārkrievošanu un kremļa interešu bīdīšanu “mūsu” sabiedriskajos medijos! Tas ir neticami, apkaunojoši un trauksmi izraisoši!
Jau gadiem par šo runāju un aicinu atbildīgos no iestādēm un dienestiem rīkoties, bet izskatās, ka viss turpinās ierastā gaitā. Vai tiešām arī šāds solis visu atstās bez izmaiņām? Kam vēl vajadzētu notikt, lai atbildīgie pieķertos LSM reorganizācijai? LSM būtu jāsāk translēt sēdes no putina kabineta?
Man ir ļoti žēl, ka no amata aiziet godprātīga un valstiskās intereses aizstāvoša amatpersona! No amata būtu jāatkāpjas redaktoriem, tiešajiem uzraudzītājiem un citām rožukalnēm, kas tieši atbildīgi par LSM pārvēršanos par Latvijas informatīvo drošību sabotējošu diversantu vienību.
Vēlos pateikties Sanitai Uplejai-Jegermanei par atklātu valodu un principiālu pozīciju! Paldies Jums!
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
