Iesaki rakstu: 
Uzreiz pēc COVID-19 uzliesmojuma Ķīnas propagandas mašīna nekavējoties uzsāka plaša mēroga dezinformācijas kampaņu Eiropā ar mērķi nepieļaut tās tēla nomelnošanu, piekabinot tai tās valsts birku, no kuras ir sākusies globāla mēroga COVID-19 pandēmija.
Pats muļķīgākais ir tas, ka laikā, kad ik dienu sabiedriskie mediji mums ziņo par tūkstošiem jaunu saslimšanas gadījumu, Ķīnas amatpersonas, to skaitā priekšsēdētājs Sji Dzjiņpins nāk klajā ar paziņojumiem par pasaules izglābšanu no šīs lipīgās slimības, tikmēr Kariņš un ministri pieņem arvien stingrākus ierobežojumus šajās sakarā. Ja reiz ķīnieši ir izglābuši pasauli no COVID-19, tad kāpēc man šodien tramvajā bija obligāti jāuzvelk sejas maska?
Paldies visuvarenajam, vairumam cilvēku, izņemot Aldi Gobzemu, vēl ir saglabājies veselais saprāts, tāpēc Ķīnas propagandas aktivitātes ātri tika atmaskotas un nodēvētas par viltus „masku diplomātiju”, kas zināmā mērā arī tika brangi nokritizēta gan sabiedriskajos, gan sociālajos medijos. Neskatoties uz to, Ķīna nelikās mierā ar propagandas un nekvalitatīvo masku dalīšanu, tādejādi tikai pasliktinot savas attiecības ar Eiropas Savienību, kas jūnijā pat izteica oficiālu rājienu Ķīnai.
Citiem vārdiem sakot, Ķīna ir norūpējusies par savu tēlu, tāpēc izplata melus un puspatiesības ne tikai kaut kur Anglijā vai Turcijā, bet arī Latvijā, iesaistot mūsu pašu vietējos medijus. Redziet, pastnieks man 29. septembrī pastkastītē bija atstājis avīzes „Diena” 187. numuru, kuras 3. lapas pusē pilnā atvērumā ir iespējams iepazīties ar to, ko varenais ķīniešu līderis Sji Dzjiņpins bija teicis ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā. Tās pašas lappuses pašā augšā, kreisajā pusē ir melns uz balsta uzrakstīts „Informāciju apmaksā Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība Latvijā”!
Lai nu tā būtu, izskrēju ar acīm cauri rakstam un uzreiz pamanīju vairākas lietas, to skaitā kaudzi melu un puspatiesību, - varbūt nekvalitatīvs tulkojums (?). Salīdzināju to ar angļu valodā pieejamo, jā, zināmas atšķirības pastāv. Tas varētu izskaidrot to, ka teksts latviešu valodā ir ar gramatikas, stila un pareizrakstības kļūdām. Kāpēc Ķīnas līdera vārds atstāts angļu valodā? Iespējams, raksts latviešu valodā ir pieskaņots Ķīnas komunistu būtībai, mentalitātei un kultūrai, kuras viens no pīlāriem ir lētu un nekvalitatīvu preču ražošana, viens no stūrakmeņiem – klaja melošana komunistiskā garā, bet viena no morāles pamatvērtībām – uzbāšanās par vispasaules glābējiem un supervaroņiem.
Dievs ar haltūru, katrs pelna kā māk. Mani šoreiz aizskar Ķīnas līdera melošana ANO, tādējādi izrādot necieņu pret pārējo dalībvalstu pārstāvjiem. Saskaņā ar avīzē „Diena” rakstīto Sji Dzjiņpins ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijas runas laikā ir teicis [melojis], ka, piemēram, „konkurencē valstīm nevajadzētu pārkāpt morāles standartus, un tām būtu jāievēro starptautiskās normas”. Acīmredzot viņš zemapziņā domā pats savu valsti, jo nevienam nav noslēpums, ka Ķīna ir līderis COPY AND PASTE biznesā, pat otra pašpasludinātā lielvara – Krievijas Federācija nervozi pīpē maliņā, noskatoties, cik veikli ķīnieši kopē to kara tehniku.
Sji Dzjiņpins, apgalvojot, ka Ķīna turpinās strādāt kā globālā miera veidotāja, apzināti paklusē par Tibetas jautājumu, par to, kas notiek Honkongā, par ķīniešu un indiešu dūru kautiņiem Kašmirā un vēl šo to. Ķīna ir izteikusi vismaz 17 teritoriālās pretenzijas pret savām kaimiņvalstīm – Indonēziju, Vjetnamu, Malaiziju, Japānu, abām Korejām, Singapūru, Bruneju, Indiju, Nepālu, Butānu, Laosu, Mongoliju, Mjanmu, Taizemi un Filipīnām. Tad tāds ir tas miers, par ko iestājas Sji Dzjiņpins.
Tieši tā biedr Sji Dzjiņpin, „Ķīna netiecas uz hegemoniju”! Līdz šim cik dzirdēts, vienīgā valsts, kas labprātīgi un pat bez īpaša uzaicinājuma ir atdevusi savas teritorijas Ķīnai, ir Putina Krievija.
P.S. Avīze „Diena”: „Ķīnas Nacionālās dienas svinību video var apskatīt Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības Latvijas Republikā Facebook profilā” – ja tā nav Ķīnas komunistu propaganda, kas tad tā ir!?
Izmantotā periodika:
Avīze „Diena”, NR.187., 29.10.2020.
https://www.tvnet.lv/6809687/kinas-komunistu-propaganda-ari-latvija
https://www.la.lv/foto-kinas-uzbrauciens
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kina-sakusi-milzigu-dezinformacijas-kampanu.a358281/
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
