Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja Krievijā “vāgneriešu” nesekmīgo gājienu uz Maskavu vistrāpīgāk simbolizēja jau dumpja pašā sākumā Rostovas cirka vārtos iesprūdušais tanks, tad “Progesīvajiem” slikti beigusies demonstratīvā ķiršu ēšana domes sēdes laikā.

Aizvadītajā trešdienā, domes sēdē sākot izskatīt vicemēra Viļņa Ķirša pacelto jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanas pamatotību pret Satiksmes departamenta vadību, notika negaidītais. “Progresīvie” bija mētājušies ar izteikumiem par “septiņu miljonu izniekošanu Satiksmes departamentā” it kā uz “trauksmes cēlāja ziņojuma pamata”, taču pēc tam skaitļi sāka samazināties, līdz izčākstēja pavisam.

Tikuši veikti pirmie seši kontrolurbumi asfaltā, lai pārbaudītu “Progresīvo” izteikumus, ka esot samaksāts par “neieklātu asfaltu”, un līdz šim izrādījies, ka viss apmaksātais asfalts ir vajadzīgajās vietās.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija nav pilnvērtīgi sākusi darbu, jo “Progresīvie” par tās vadītāju nezināmu iemeslu virzīja kādu domes juristi, pie kam pret viņas pašas gribu — viņa godīgi brīdināja, ka atkāpsies no šī amata, jo viņas vīrs strādājot AS “Ceļu Pārvalde”, kas ir viena no tām, kuras labo bedres Rīgā, un kritiķi to pilnīgi noteikti sauk āšot par “interešu konfliktu”, pat ja tā šajā reizē nebūšot taisnība.

Kad šo konkrēto domes juristi tomēr, neraugoties uz  publiski izskaidrotajiem apstākļiem, vienalga iecēla vadīt disciplināro komisiju, viņa no šī uzdevuma atkāpās — tieši tā, kā bija visus iepriekš brīdinājusi. Turklāt izrādījās, ka trauksmes cēlāju ziņojumu reģistrā, kāds tagad jāiekārto katrai iestādei un pašvaldībai, konkrētā trauksmes cēlāja konkrētais ziņojums… nav atrodams. Tāds neeksistē.

Šāda rīcība no “Progresīvo”, Mārtiņa Staķa un galvaspilsētas izpilddirektora Jāņa Langes puses izskatās neloģiska un pat nekompetenta, tāpēc vicemērs Vilnis Ķirsis — kurš skaitās atbildīgs par satiksmes jomu — rosināja veikt neatkarīgu pārbaudi, kurā noskaidrotu, kāda visā šajā juceklī ir “Progresīvo”, M. Staķa un citu amatpersonu loma.

Dīvainākais visā situācijā ir fakts, ka gan “Progresīvie”, gan “Jaunā Vienotība” ir nevis politiskie oponenti, bet gan vienas koalīcijas biedri galvaspilsētas domē. Viena koalīcijas frakcija izmantoja disciplinārlietu, lai uzbruktu cilvēkiem, ko uzskatīja par otras koalīcijas frakcijas piekritējiem, bet otrie tāpēc atbildēja ar neatkarīgu izmeklēšanu par pašu kašķa sācēju “varoņdarbiem”! Nevis, piemēram, Latvijas Krievu savienības deputāti cenšas ieriebt Nacionālās apvienības deputātiem Rīgas domē (kas būtu pašsaprotami), bet mēra un vicemēra frakcijas mēģina iekost viena otrai.

Redzot, uz ko virzās situācija, “Progresīvajiem” bija laiks apstāties un apdomāties, vai uz neeksistējoša trauksmes cēlāja “pamata” uzsākta naidošanās ar pašu koalīcijas biedriem tiešām ir tā ilgstpējīgākā politiskā darbība — pie kam, ņemot vērā faktu, ka “Jaunā Vienotība” jau piekto nedēļu cenšas “Progresīvos” iekļaut Krišjāņa Kariņa vadītajā Ministru kabinetā, lai „nostiprinātu valdību”.

“Progresīvie” uz šo dilemmu atbildēja ne ar vārdiem, bet žestiem: trešdienas domes sēdē frakcija ilgi un ar demonstratīvu baudu ēda ķiršus, tādā veidā uzskatāmi izrādot vēlmi “noēst  Ķirsi pilnībā”.

To nevarēja neredzēt pārējās frakcijas, kuras no tā izdarīja secinājumus un negaidīti nobalsoja par V. Ķirša priekšlikumu — veikt neatkarīgo izmeklēšanu. (Balsojuma iznākums bija tik negaidīts, ka vienam no lielajiem portāliem nācās mainīt ziņas virsrakstus — jau bija paspēts nopublicēt “Neizdodas savākt balsis”, ko drīz vien nomainīja “Izdodas savākt balsis”.)

Ar savu aroganci “Progresīvajiem” izdevās noskaņot pret sevi pat līdzšinēji svārstīgos domes deputātus, kas līdz tam negribēja iesaistīties svešā kašķī. Turklāt neviena partija līdz šim nekad nebija sēdes laikā patērējusi pārtikas produktus, jo barošanās (nevis strādāšana) domes sēdē tiek uzskatīta par necieņu pret vēlētājiem.

Sēde izvērtās tik gara, ka to nācās pārtraukt, lai turpinātu ceturtdienā, jo visi ķirši bija apēsti. Un te nu citu frakciju deputāti ieraudzīja, ka “Progresīvie” ceturtdien ieradušies darbā skābiem ģīmjiem un negulētām sejām — demonstratīvā ķiršu rīšana vakardienas sēdē bija beigusies ar pārēšanos un attiecīgu sēdēšanu uz poda visu nakti.

Redzot situāciju, kurā “Progresīvo” darbības izskatās apmēram tikpat simboliskas, cik Rostovas cirka vārtos iesprūdušais tanks, domnieki ceturtdienas sēdes izskaņā izdarīja vēl vienu lēmumu, kāds būtu neiedomājams kaut tikai 48 stundas ātrāk — vairākums atbalstīja Viestura Zepa priekšlikumu sākt izmeklēšanu par Mārtiņa Staķa pašam sev izrakstītajām komandējumu apliecībām.

Jau ziņots, ka M. Staķis pats sevi daudzkārt aizkomandējis ārzemju braucienos, pats uzdevis sev izmaksāt nodokļu maksātāju naudu un pats sev atskaitījies par braucienos “sasniegto”. Šādā veidā iztērēti vismaz 14 tūkstoši eiro.

“Progresīvie” sekojošajās dienās prestatā citu domnieku atkārtotajiem aicinājumiem nomierināties, sakārtot problemātiskās lietas un strādāt tālāk izvēlējās situāciju eskalēt un bojāt atrisinājuma iespējas vēl vairāk, līdz M. Staķis pats paziņoja par atkāpšanos no mēra amata. Formālais lēmums, kā to nosaka Pašvaldību likums, jāīsteno līdz galam nākošajā domes sēdē.

Lielākā ironija ir tāda, ka “Jaunā Vienotība” cenšas izdomāt jebkādus ieganstus, lai ievilktu “Progresīvos” K. Kariņa vadītajā valdībā, kamēr tie paši “Progresīvie” cenšas visiem spēkiem naidoties ar Rīgas vicemēru no “Jaunās Vienotības”, turklāt par izdomātu ieganstu.

Jau tuvākajā laikā kļūs redzams, vai “Progresīvo” rīcība ir izrādījusies pārdomāta un loģiska, vai arī tomēr viņiem vajadzēs iet uz to pašu vietu, kuru nācās spiestā kārtā apmeklēt pēc ķiršu pārēšanās.

Novērtē šo rakstu:

107
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi