Skaidri jāapzinās, ka kara gadījumā valsts aizsardzībā tiks iesaistīti visi!
Juris Bušs, zemessargu instruktors08.02.2024.
Komentāri (265)
Iesaki rakstu: 
Tie, kuri patiesi vēlas iesaistīties valsts aizsardzībā, to arī dara (stājas Zemessardzē, iziet rezerves karavīra apmācību, slēdz sadarbības līgumu ar Aizsardzības ministriju vai NBS (organizācijas, uzņēmumi).
Bet ir viena daļa, kuri prasa: "Iesaistiet mani jūsu aizsardzības plānā, bet… es negribu to, es nevaru to, kur ir mana sviestmaize, kas mani sargās, kas man pateiks priekšā, ko man darīt utt.”
Šāda “palīdzība” prasa piešķirt neadekvātu resursu katram tādam “palīdzības saņēmējam”. Ja kādam no NBS ir jāauklējas ar katru interesentu atsevišķi, kurš vēlas individuālu pieeju, tad tas nav OK. Mums brīžam trūkst resursu zemessargu apmācībai, kur nu vēl kaut kādai individuālai, pielāgotai apmācībai.
Manuprāt, ir radikāli jāmaina pieeja un skaidri jāsaka: kara gadījumā valsts aizsadzībā tiks iesaistīti visi. Nevis iepriekš dzirdētais, ka kara gadījumā “karavīri karos”, bet pārējiem jādomā par “72 stundu somu”.
Ja ir skaidra komunikācija, ka iesaistīti būs visi, tad atkritīs polemika par valsts aizsardzības dienestu un valsts aizsardzības mācību. Tad būs skaidrs, ka visiem ir jāmācās. Vai nu militārā aizsardzība, vai civilā aizsardzība, vai spēja turpināt savus darba pienākumus kara apstākļos.
Manuprāt, ir skaidri jāsaka, ka kara gadījumā rezervisti tiks iesaukti (nejaukt ar rezerves karavīriem), tikai viņiem būs stipri mazāk laika militārajai apmācībai. Gluži kā latvietis Alvis Lukša, kas pagājušā gada februārī paņēma automātu un aizgāja sargāt Kijivu. Bez iepriekšējas militāras pieredzes. Izdzīvoja, jo pieredzējušie ukraiņu karavīri kristiskā brīdī parāva aiz krāgas atpakaļ.
Tad pazudīs jautājums, “kāpēc es”, “lai to dara kravīri un zemessargi, es nē”.
Līdzībās es teiktu tā: “Nākamgad vasarā visiem būs jāpārpeld Daugava. Sāciet mācīties peldēt. Tiem, kas sāks mācīties tikai peldēšanas dienā, ies stipri grūtāk nekā tiem, kuri mācās peldēt jau tagad.”
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
