Skaidri jāapzinās, ka kara gadījumā valsts aizsardzībā tiks iesaistīti visi!
Juris Bušs, zemessargu instruktors08.02.2024.
Komentāri (265)
Iesaki rakstu: 
Tie, kuri patiesi vēlas iesaistīties valsts aizsardzībā, to arī dara (stājas Zemessardzē, iziet rezerves karavīra apmācību, slēdz sadarbības līgumu ar Aizsardzības ministriju vai NBS (organizācijas, uzņēmumi).
Bet ir viena daļa, kuri prasa: "Iesaistiet mani jūsu aizsardzības plānā, bet… es negribu to, es nevaru to, kur ir mana sviestmaize, kas mani sargās, kas man pateiks priekšā, ko man darīt utt.”
Šāda “palīdzība” prasa piešķirt neadekvātu resursu katram tādam “palīdzības saņēmējam”. Ja kādam no NBS ir jāauklējas ar katru interesentu atsevišķi, kurš vēlas individuālu pieeju, tad tas nav OK. Mums brīžam trūkst resursu zemessargu apmācībai, kur nu vēl kaut kādai individuālai, pielāgotai apmācībai.
Manuprāt, ir radikāli jāmaina pieeja un skaidri jāsaka: kara gadījumā valsts aizsadzībā tiks iesaistīti visi. Nevis iepriekš dzirdētais, ka kara gadījumā “karavīri karos”, bet pārējiem jādomā par “72 stundu somu”.
Ja ir skaidra komunikācija, ka iesaistīti būs visi, tad atkritīs polemika par valsts aizsardzības dienestu un valsts aizsardzības mācību. Tad būs skaidrs, ka visiem ir jāmācās. Vai nu militārā aizsardzība, vai civilā aizsardzība, vai spēja turpināt savus darba pienākumus kara apstākļos.
Manuprāt, ir skaidri jāsaka, ka kara gadījumā rezervisti tiks iesaukti (nejaukt ar rezerves karavīriem), tikai viņiem būs stipri mazāk laika militārajai apmācībai. Gluži kā latvietis Alvis Lukša, kas pagājušā gada februārī paņēma automātu un aizgāja sargāt Kijivu. Bez iepriekšējas militāras pieredzes. Izdzīvoja, jo pieredzējušie ukraiņu karavīri kristiskā brīdī parāva aiz krāgas atpakaļ.
Tad pazudīs jautājums, “kāpēc es”, “lai to dara kravīri un zemessargi, es nē”.
Līdzībās es teiktu tā: “Nākamgad vasarā visiem būs jāpārpeld Daugava. Sāciet mācīties peldēt. Tiem, kas sāks mācīties tikai peldēšanas dienā, ies stipri grūtāk nekā tiem, kuri mācās peldēt jau tagad.”
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
