Skaidro naudu atņems visiem un medicīnu - trūcīgajiem
Arnis Kluinis, Neatkarīgā20.06.2023.
Komentāri (57)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrija atrādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijai savu uzmetumu kārtējam ēnu ekonomikas apkarošanas plānam. Gan ēnu ekonomiku, gan tās apkarošanu Latvijas Republika ir saņēmusi mantojumā no Padomju Savienības. Vēl trešā – un galvenā – šī mantojuma sastāvdaļa ir runāšana par ēnu ekonomiku un tās apkarošanu. Tā nav Latvijā noklususi ne uz brīdi. Runāšana šeit jāsaprot plašākā nozīmē, ietverot arī rakstītos vārdus. Tai skaitā vārdus, kas ierakstīti ēnu ekonomikas apkarošanas plānos u.tml. dokumentos.
Veci vēži vecās kulītēs
Patlaban valsts pārvaldes iestādēm aktuāls ir valdības 30. marta rīkojums sacerēt kārtējo ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, kas valdībā jāiesniedz līdz 30. jūlijam. Jaunais plāns nomaina iepriekšējo plānu. “Darba grupās notiek aktīvs darbs,” 2. maija notikušajā Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē deputātus uzmundrināja Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora vietniece Daiga Gulbe. Turklāt apakškomisijas sēde sakrita ar dienu, kad savu darbu oficiāli sākusi departamenta jaunā direktore Dace Pelēkā. Apakškomisijas sēdes apmeklēšana bija viņas pirmais publiski paveiktais darbs.
Ne apakškomisijas sēdē, bet publiskajā telpā mirkli pirms tam bija palaists Finanšu ministrijas valsts sekretāres Baibas Bānes stāsts par D. Pelēkās pārdesmit gadu ilgo karjeru Valsts ieņēmumu dienestā līdz tagad jau vairāku VID ģenerāldirektoru vietniecei ar atbildību tieši par nodokļiem. VID tagadējā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme apgalvoja, ka neredzot labāku veidu, kā ātros termiņos nodrošināt tik sarežģītas nozares kā ēnu ekonomikas mazināšanas politikas plānošanas piesaisti reālam darbam un rezultātam.
Ir arī citas versijas par D. Pelēkās pārsēdināšanu uz Finanšu ministriju. Varbūt galvenais bija nostiprināt I. Jaunzemes pozīcijas. Viņa tagad tikusi vaļā no tādas vietnieces, kura jau iepriekš izmantota par VID vadītāju uz laiku, kamēr politiskie grupējumi saskaņo kārtējā “īstā” VID ģenerāldirektora kandidatūru.
Tagad atkal laiki nemierīgi. Vairāki politiķi labprāt redzētu I. Jaunzemi grēkāža lomā, bet citiem toties ļoti svarīgi, lai I. Jaunzeme paliek amatā mūžīgi. Iespējams arī tā, ka D. Pelēkās pārcelšana uz Finanšu ministriju ir veids, kā viņai piešķirta neafišētā izdienas pensijā. Ja nekādu rezultātu nav cīņai pret ēnu ekonomiku gadu desmitu laikā un attiecīgajam Finanšu ministrijas departamentam vairāku gadu laikā, tad grūti iedomāties, ka un kāpēc D. Pelēkā jaunajā amatā varētu paveikt vairāk par neko.
Kuras sociālās grupas tiks represētas
Attiecīgā departamenta un vēl citi ierēdņi savas algas mēdz attaisnot arī ar sabiedrību tracinošiem priekšlikumiem, lai sabiedrība saprastu, ka labāk maksāt šiem ierēdņiem algu par nestrādāšanu nekā par strādāšanu, no kuras visiem tikai sliktāk.
No 2. maijā dzirdētajiem priekšlikumiem uzmanību piesaistīja
kārtējie aicinājumi ierobežot skaidrās naudas lietošanas iespējas,
privātmāju celtniecībai izsniedzamo būvatļauju apkrāmēšana ar pasūtītāja paskaidrojumiem, kur viņš dabūjis naudu būvēšanai un ko nolīdzis par būvniekiem,
medicīnas darbinieku izsekošana, lai viņi neiedomājas kādu ārstēt ārpus valsts un dažu privāto medicīnas iestāžu oligopola,
pastiprināt ziņu vākšanu par visu paveidu kredītiestāžu parādniekiem, lai ar nodokļu prasībām izputinātu viņus ātrāk, nekā to paspēj pārējie kreditori.
Jaunās iniciatīvas radušās, izvērtējot iepriekšējā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna izgāšanos. Šo bēdīgo faktu Finanšu ministrija atzina iespējami diskrētā veidā. Uz deputātu lūgumiem pastāstīt par iepriekšējo plānu neizdošanos tika dots solījums atbildēt vēlāk. Bija jāiztiek ar atzinumu, ka turpmāk vajadzēšot darboties citādāk nekā iepriekš, kas nozīmē, ka nekas labs iepriekš sasniegts netika.
Jaunā darbošanās būšot atsevišķu tautsaimniecības nozaru atlase, lai jo īpaši apkarotu ēnu ekonomiku tieši tajās. Šīs nozares būs tirdzniecība, būvniecība un medicīna. Jau esot savāktas un sanākušas darba grupas par attiecīgajām nozarēm. Divas grupas darbosies Finanšu ministrijas paspārnē, bet mediķu uzmanīšanas grupas priekšgalā nosēdusies pati veselības ministre Līga Menģelsone.
Valsts palīdzēs lieluzņēmējiem
Viens no ēnu ekonomijas apkarošanas plāna jaunā laidiena lozungiem ir sadarbība ar uzņēmējiem. Protams, ar labajiem uzņēmējiem. Tie apsolījušies nosūdzēt valstij sliktos uzņēmējus par negodīgu konkurenci. Citiem vārdiem sakot, nosūdzēt par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas ir ēnu ekonomikas būtība.
Atklājās līdzīgas problēmas dažādās tautsaimniecības nozarēs. Proti, visur trūkst kaut cik strādāt spējīgu cilvēku. Lielajiem uzņēmējiem tiklab medicīnā kā būvniecībā esot svarīgi panākt, lai viņu darbinieki nesāk piepelnīties savās privātpraksēs. Lai viņi kalpo tikai un vienīgi lielajiem privātuzņēmējiem, kas cieši saauguši ar valsts birokrātisko un partijisko aparātu.
Jaunā plāna uzmetumu prezentācijas intelektuālai greznošanai tika piesaistīts Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Viņš ir specializējies ēnu ekonomikas pētīšanā. Viņa viedoklis izklausījās vairāk kritisks nekā atzinīgs īpašiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai tikai dažās nozarēs. Viņaprāt, valsts pārvalde nedrīkst kultivēt atšķirīgu attieksmi atkarībā no nozares. Viņš arī nepiekrita uzskatiem, ka kļūšana par lieluzņēmēju automātiski padara cilvēkus par valsts noteiktās kārtības, tai skaitā nodokļu maksāšanas ievērotājiem.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
