Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministrija atrādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijai savu uzmetumu kārtējam ēnu ekonomikas apkarošanas plānam. Gan ēnu ekonomiku, gan tās apkarošanu Latvijas Republika ir saņēmusi mantojumā no Padomju Savienības. Vēl trešā – un galvenā – šī mantojuma sastāvdaļa ir runāšana par ēnu ekonomiku un tās apkarošanu. Tā nav Latvijā noklususi ne uz brīdi. Runāšana šeit jāsaprot plašākā nozīmē, ietverot arī rakstītos vārdus. Tai skaitā vārdus, kas ierakstīti ēnu ekonomikas apkarošanas plānos u.tml. dokumentos.

Veci vēži vecās kulītēs

Patlaban valsts pārvaldes iestādēm aktuāls ir valdības 30. marta rīkojums sacerēt kārtējo ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, kas valdībā jāiesniedz līdz 30. jūlijam. Jaunais plāns nomaina iepriekšējo plānu. “Darba grupās notiek aktīvs darbs,” 2. maija notikušajā Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē deputātus uzmundrināja Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora vietniece Daiga Gulbe. Turklāt apakškomisijas sēde sakrita ar dienu, kad savu darbu oficiāli sākusi departamenta jaunā direktore Dace Pelēkā. Apakškomisijas sēdes apmeklēšana bija viņas pirmais publiski paveiktais darbs.

Ne apakškomisijas sēdē, bet publiskajā telpā mirkli pirms tam bija palaists Finanšu ministrijas valsts sekretāres Baibas Bānes stāsts par D. Pelēkās pārdesmit gadu ilgo karjeru Valsts ieņēmumu dienestā līdz tagad jau vairāku VID ģenerāldirektoru vietniecei ar atbildību tieši par nodokļiem. VID tagadējā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme apgalvoja, ka neredzot labāku veidu, kā ātros termiņos nodrošināt tik sarežģītas nozares kā ēnu ekonomikas mazināšanas politikas plānošanas piesaisti reālam darbam un rezultātam.

Ir arī citas versijas par D. Pelēkās pārsēdināšanu uz Finanšu ministriju. Varbūt galvenais bija nostiprināt I. Jaunzemes pozīcijas. Viņa tagad tikusi vaļā no tādas vietnieces, kura jau iepriekš izmantota par VID vadītāju uz laiku, kamēr politiskie grupējumi saskaņo kārtējā “īstā” VID ģenerāldirektora kandidatūru. 

Tagad atkal laiki nemierīgi. Vairāki politiķi labprāt redzētu I. Jaunzemi grēkāža lomā, bet citiem toties ļoti svarīgi, lai I. Jaunzeme paliek amatā mūžīgi. Iespējams arī tā, ka D. Pelēkās pārcelšana uz Finanšu ministriju ir veids, kā viņai piešķirta neafišētā izdienas pensijā. Ja nekādu rezultātu nav cīņai pret ēnu ekonomiku gadu desmitu laikā un attiecīgajam Finanšu ministrijas departamentam vairāku gadu laikā, tad grūti iedomāties, ka un kāpēc D. Pelēkā jaunajā amatā varētu paveikt vairāk par neko.

Kuras sociālās grupas tiks represētas

Attiecīgā departamenta un vēl citi ierēdņi savas algas mēdz attaisnot arī ar sabiedrību tracinošiem priekšlikumiem, lai sabiedrība saprastu, ka labāk maksāt šiem ierēdņiem algu par nestrādāšanu nekā par strādāšanu, no kuras visiem tikai sliktāk.

No 2. maijā dzirdētajiem priekšlikumiem uzmanību piesaistīja

kārtējie aicinājumi ierobežot skaidrās naudas lietošanas iespējas,

privātmāju celtniecībai izsniedzamo būvatļauju apkrāmēšana ar pasūtītāja paskaidrojumiem, kur viņš dabūjis naudu būvēšanai un ko nolīdzis par būvniekiem,

medicīnas darbinieku izsekošana, lai viņi neiedomājas kādu ārstēt ārpus valsts un dažu privāto medicīnas iestāžu oligopola,

pastiprināt ziņu vākšanu par visu paveidu kredītiestāžu parādniekiem, lai ar nodokļu prasībām izputinātu viņus ātrāk, nekā to paspēj pārējie kreditori.

Jaunās iniciatīvas radušās, izvērtējot iepriekšējā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna izgāšanos. Šo bēdīgo faktu Finanšu ministrija atzina iespējami diskrētā veidā. Uz deputātu lūgumiem pastāstīt par iepriekšējo plānu neizdošanos tika dots solījums atbildēt vēlāk. Bija jāiztiek ar atzinumu, ka turpmāk vajadzēšot darboties citādāk nekā iepriekš, kas nozīmē, ka nekas labs iepriekš sasniegts netika.

Jaunā darbošanās būšot atsevišķu tautsaimniecības nozaru atlase, lai jo īpaši apkarotu ēnu ekonomiku tieši tajās. Šīs nozares būs tirdzniecība, būvniecība un medicīna. Jau esot savāktas un sanākušas darba grupas par attiecīgajām nozarēm. Divas grupas darbosies Finanšu ministrijas paspārnē, bet mediķu uzmanīšanas grupas priekšgalā nosēdusies pati veselības ministre Līga Menģelsone.

Valsts palīdzēs lieluzņēmējiem

Viens no ēnu ekonomijas apkarošanas plāna jaunā laidiena lozungiem ir sadarbība ar uzņēmējiem. Protams, ar labajiem uzņēmējiem. Tie apsolījušies nosūdzēt valstij sliktos uzņēmējus par negodīgu konkurenci. Citiem vārdiem sakot, nosūdzēt par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas ir ēnu ekonomikas būtība.

Atklājās līdzīgas problēmas dažādās tautsaimniecības nozarēs. Proti, visur trūkst kaut cik strādāt spējīgu cilvēku. Lielajiem uzņēmējiem tiklab medicīnā kā būvniecībā esot svarīgi panākt, lai viņu darbinieki nesāk piepelnīties savās privātpraksēs. Lai viņi kalpo tikai un vienīgi lielajiem privātuzņēmējiem, kas cieši saauguši ar valsts birokrātisko un partijisko aparātu.

Jaunā plāna uzmetumu prezentācijas intelektuālai greznošanai tika piesaistīts Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Viņš ir specializējies ēnu ekonomikas pētīšanā. Viņa viedoklis izklausījās vairāk kritisks nekā atzinīgs īpašiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai tikai dažās nozarēs. Viņaprāt, valsts pārvalde nedrīkst kultivēt atšķirīgu attieksmi atkarībā no nozares. Viņš arī nepiekrita uzskatiem, ka kļūšana par lieluzņēmēju automātiski padara cilvēkus par valsts noteiktās kārtības, tai skaitā nodokļu maksāšanas ievērotājiem.

Novērtē šo rakstu:

126
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi