Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2012. gada 6. februārī es tiku iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji bija KPMG Baltics SIA (KPMG) amatpersonas – maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratora vadības grupa, kuras mērķis bija ar krāpnieciskām darbībām, ļaunprātīgi un pretlikumīgi iegūt prasījuma tiesības pret AS Air Baltic Corporation (airBaltic) un citiem debitoriem vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā.

Šāda satura liecības Ekonomikas policijai pagājušā gada beigās sniedzis mazpazīstamais uzņēmējs Edijs Ziediņš pēc tam, kad viņam tika noteikts aizdomās turētā statuss kriminālprocesā par naudas līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no Latvijas Krājbankas un to legalizēšanu, kas cieši saistīta ar aviokompānijas airBaltic finanšu plūsmām. Nekādus oficiālus komentārus Valsts policija nesniedz, taču neoficiāla informācija par „miera periodu” izmeklēšanā liek domāt par iespējamu klusumu pirms vētras.

Organizēta, krāpnieciska grupa

Cilvēkam no malas nav viegli izprast pirms sešiem gadiem līdz ar kārtējo aviokompānijas airBaltic krīzi un Latvijas Krājbankas krahu sākušos notikumus, kuri cita starpā arī lika medijos izteikt aizdomas par likvidējamās Krājbankas pretlikumīgu aktīvu samazināšanu, bankas administratoram KPMG un tā pilnvarotajai personai Jānim Ozoliņam („piesedzot” advokātam Romualdam Vonsovičam) noslēdzot darījumus, kuru rezultātā Krājbankai un tās kreditoriem nodarīti zaudējumi aptuveni 60-65 miljonu eiro apmērā, bet ar administratoru saistītas personas ieguvušas tiesības uz nu jau bijušo Krājbankas mantu.

Līdz šim šī interpretācija oficiāli nav apstiprināta: 2013. gadā Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tika pieņemts lēmums nesākt kriminālprocesu. Taču tagad E. Ziediņa – bijušā SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas valdes locekļa – oficiāli sniegtajās liecībās tiek norādīts, ka „visticamāk maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka un KPMG Baltics SIA amatpersonas apzināti maldināja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas un sniedza nepatiesu informāciju”.

E. Ziediņa liecībās notikušais tiek traktēts kā organizētas grupas mēģinājums, „ļaunprātīgi izmantojot pilnvaras, atrodoties ieņemamajos amatos un veicot krāpnieciskas darbības”, atņemt kādreizējā airBaltic akcionāra Baltijas Aviācijas Sistēmas kapitāldaļas šī uzņēmuma īpašniekiem – Bertoltam Flikam un ar Krājbankas lielāko akcionāru Vladimiru Antonovu saistītajai ārzonas kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited, kā arī iegūt Baltijas Aviācijas Sistēmu prasījuma tiesības pret airBaltic un citiem debitoriem vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmēja rakstiskajās liecībās arī uzskaitīts grupas sastāvs – „KPMG Baltics SIA amatpersonas Una Petrauska un Stīvens Jangs, atbalstītāji Jānis Ozoliņš, Aivars Jurcāns, Jānis Bērziņš, Mārtiņš Karstais, Evija Miezīte”, turklāt vienlaikus ar E. Ziediņu „tika iesaistīts Jānis Bankovs un Sandris Kārklītis”. Pašu E Ziediņu piesaistījusi U.Petrauska, „piedāvājot ieņemt fiktīvu (ielikteņa) valdes locekļa amatu SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas”.

Kā „sazāģēja” 200 tūkstošus?

Iespējams, ka no tiesībsargāšanas iestāžu viedokļa būtiskākie ir E. Ziediņa liecībās aprakstītie līdz šim plašāk nezināmie fakti saistībā ar salīdzinoši nelielas summas – 200 000 eiro „sazāģēšanu”. SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas savulaik bija pārskaitījusi SIA North Hub Services šādu summu, un šis uzņēmums Baltijas Aviācijas Sistēmām tādu pašu summu – to nodēvējot par aizdevuma atdošanu – atdeva 2013. un 2014. gadā.

Taču tam, kā liecinājis E. Ziediņš, sekojuši „komandas” kontrolēto Baltijas Aviācijas Sistēmu pārskaitījumi uzņēmumam OTA Online Travel Agency GmbH vairāk nekā 171 tūkstoša eiro apmērā, savukārt šis uzņēmums E. Ziediņam aptuveni divdesmit maksājumos kopā pārskaitījis 160 tūkstošus eiro kā „atlīdzību par pienākumu izpildi”. Turklāt no liecībām var noprast, ka šī summa nav palikusi tikai paša E. Ziediņa rīcībā.

„Papildus vēlos paskaidrot, ka mana pienākumu veikšana, saņemtās atlīdzības apmērs un tiesības to saņemt bija cieši saistīts ar sekojošām LAS Latvijas Krājbanka maksātnespējas procesā iesaistīto personu - Una Petrauska, Stephen Young, Jānis Ozoliņš, Aivars Jurcāns, Jānis Bērziņš, Mārtiņš Karstais, Evija Miezīte, veiktajām pretlikumīgajām darbībām. Par šo darbību pretlikumību uzzināju pēc to izdarīšanas, analizējot veikto darbību kopumu,” sakarā ar šiem darījumiem liecinājis E. Ziediņš.

Kratīšanas, aizturēšanas

Līdz šim gan izmeklēšana ir strādājusi vismaz daļēji citā virzienā: pats E. Ziediņš tiek oficiāli turēts aizdomās par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu un krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Taču vienlaikus jau aizvadītajā rudenī ir notikusi arī kratīšana KPMG telpās, ir tikusi nopratināta un uz laiku aizturēta KPMG Zvērinātu advokātu biroja Latvijā vadītāja, advokāte U. Petrauska, kas minēta arī E. Ziediņa liecībās.

Pagājušā gada janvārī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ir sākts kriminālprocess pēc noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā un 195. panta trešajā daļā, - par krāpnieciskām darbībām, kas veiktas, lai nelikumīgi iegūtu un legalizētu naudas līdzekļus no likvidējamās Krājbankas, un kurās, iespējams, iesaistītas SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas, SIA Atlantijas biroji un pašas Latvijas Krājbankas amatpersonas.

Šī kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā policijai bija radušās aizdomas, ka kāds KPMG darbinieks (vai darbinieki) var mēģināt iznīcināt dokumentus, kas šī procesa ietvaros var būt nozīmīgi pierādījumi. Kā var noprast, kratīšana notikusi īpaši steidzami, jo „tāpat ir konstatēts neatliekams gadījums Kriminālprocesa likuma 180.panta trešās daļas izpratnē”, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt.

Pēc drošām ziņām, arī U. Petrauska un jau pieminētais J. Bankovs ir turēti aizdomās par to, ka rīkojušies kopā, lai iegūtu naudas līdzekļus no SIA North Hub Services, kura bijusi cieši saistīta ar nacionālās aviokompānijas airBaltic, tās īpašnieku un likvidatoru pārstāvju finanšu shēmām.

Liecības par fiktīviem līgumiem

Ne E. Ziediņš, ne viņa juridiskais pārstāvis nevēlējās sniegt komentārus saistībā ar viņa sniegtajām liecībām, taču no neoficiāliem, bet drošiem avotiem zināms, ka tieši aizdomās turētā statusa noteikšana E. Ziediņam bijusi izšķiroša, lai viņš izlemtu apjomīgās rakstiskās liecībās detalizēti izklāstīt savu skatījumu uz notikušo.

Kā liecībās aprakstījis E. Ziediņš, „nolūkā realizēt krāpniecisku plānu” pirms pieciem gadiem sagatavota un parakstīta virkne fiktīvu dokumentu – vispirms jau 2012. gada 6. februārī parakstīti divi fiktīvi kapitāla daļu pirkuma līgumi, ar kuriem Latvijas Krājbanka pārdeva B. Flikam un Taurus piederošās SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas kapitāla daļas uzņēmumam Atlantijas biroji.

KPMG un tās amatpersonas uzdevušās par bankas Snoras pilnvarotajiem pārstāvjiem bez attiecīga pilnvarojuma, turklāt arī apzināti slēpušas faktu, ka maksātnespējīgā Krājbanka ir rupji pārkāpusi komercķīlas izlietošanas procedūru un nav paziņojusi ķīlas devējiem B. Flikam un Taurus par nodomu realizēt komercķīlu - Baltijas Aviācijas Sistēmu kapitāldaļas.

Vēl nopietnāks fakts – kā liecinājis E. Ziediņš, Taurus piederošās Baltijas Aviācijas Sistēmu kapitāldaļas pārdot Atlantijas birojiem likumīgi nemaz nav bijis iespējams, jo pārdošanas brīdī tām Ekonomikas policija bija uzlikusi arestu un to noņēma tikai divas nedēļas vēlāk – 22. februārī.

„Fakts, ka lēmums par aresta uzlikšanu vēlāk tika atcelts, nepadara noslēgto darījumu likumīgu ar atpakaļejošu datumu, jo iesaistītās personas labi apzinājās vai tām bija jāapzinās, ka 2012. gada 6. februārī tās aizskar kriminālprocesa ietvaros arestētu mantu, kuru pārdot nav pieļaujams,” ar norādi uz U. Petrauskas, J. Ozoliņa un E. Miezītes lēmumu liecībās min E. Ziediņš.

Manipulācijas ar ieķīlāto mantu

Liecībās detalizēti aprakstīts arī tas, kā 2012. gada 27.augustā ticis parakstīts E. Ziediņa ieskatā fiktīvs komercķīlas priekšmeta pirkuma līgums par Baltijas Aviācijas Sistēmu mantas pārdošanu Atlantijas birojiem, bet dienu vēlāk - fiktīvs komercķīlas līgums savukārt par Atlantijas biroju mantas ieķīlāšanu likvidējamajām bankām – Krājbankai un Snoras.

Detalizēti aprakstot veiktos darījumus, E. Ziediņš secina: „Šo darījumu rezultātā SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas ieķīlātā manta tika pretlikumīgi nodota pašai MAS Latvijas Krājbanka (saskaņā ar komercķīlas likumu komercķīlas ņēmējs nedrīkst iegūt ieķīlāto lietu savā īpašumā), slēpjot nodošanas faktu aiz fiktīva darījuma un uzrādot fiktīvu pircēju - SIA Atlantijas biroji.”

Liecībās norādīts - šīs aizdomas apstiprina fakts, ka Atlantijas biroji tā arī nesamaksāja līgumā atrunāto naudu un maksātnespējīgā Latvijas Krājbanka 2012. gada nogalē atkal paziņoja, ka arī šoreiz ir pārņēmusi no Atlantijas birojiem SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas ieķīlāto mantu savā valdījumā, lai to 2014. gadā pārdotu uzņēmumam airBaltic, turklāt par daudzreiz lielāku summu - vairāk nekā 40 miljoniem eiro.

„Minētais norāda uz apzinātu un plānotu darbību veikšanu no iesaistīto personu puses ar nolūku slēpt kontroles iegūšanu pār SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas aktīviem ar turpmāku šo aktīvu nodošanu AS Air Baltic Corporation, kuras patiesās parādsaistības pret SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas bija vairāk kā EUR 65 000 000,” liecinājis E. Ziediņš.

Uzņēmējs arī aprakstījis, kā neveiksmīgi beidzies Krājbankas darbinieka Oskara Avotiņa mēģinājums vadībai norādīt uz notiekošā nelikumīgumu: „O.Avotiņš iesniedza rakstveida paskaidrojumu MAS Latvijas Krājbanka (..), norādot, ka MAS Latvijas Krājbanka darbiniece Diāna Pelaka nav nosūtījusi likumā noteiktos paziņojumus komercķīlas devējiem.

Neapšaubāmi, šī informācija nonāca U. Petrauskas un J. Ozoliņa rīcībā. Neraugoties uz tiešiem likuma pārkāpumiem komercķīlas tiesības izlietošanas procedūrā, kas nepieļauj tālāku komercķīlas pārdošanu, U. Petrauska un J. Ozoliņš ne tikai apzināti slēpa šos likuma pārkāpumus, bet arī apzināti un ar nodomu noslēdza fiktīvu līgumu par komercķīlas realizāciju.”

KPMG klusē

Šīs publikācijas tapšanas laikā KPMG tika nosūtīti vairāk nekā desmit jautājumu, tajos gan izvērsti citējot E. Ziediņa sniegtās liecības, gan lūdzot skaidrojumus saistībā ar informāciju par notikušajām kratīšanām.

Uz lielāko daļu jautājumu KPMG atbildes sniegt atteicās norādot, ka „šobrīd tiek skatīts Baltijas Aviācijas Sistēmu maksātnespējas process, kā arī turpinās lietas izmeklēšana saistībā ar Baltijas Aviācijas Sistēmām”, tāpēc „plašākus komentārus un skaidrojumus uz iesūtītajiem jautājumiem šobrīd sniegt nevaram”.

Vienīgais, ko KPMG varot minēt saistībā ar Latvijas Krājbankas administratora īstenotajiem darījumiem 2012. un 2014. gadā, esot – „administratora rīcību visos šajos darījumos pēc bankas kreditoru ierosinājumiem ir izvērtējusi Rīgas apgabaltiesa Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, kurā administratora rīcība ir tikusi atzīta par likumīgu un pamatotu”.

Fona informācija: sarežģītā darījuma būtība

Ja pavisam īsi, tad pēc Krājbankas kraha 2011. gada novembrī banka (tās administrators) pārņēma no Baltijas Aviācijas sistēmām tām piederošās airBaltic akcijas un tālāk tās pārdeva Latvijas valstij, bet Krājbankas meitasuzņēmums Atlantijas biroji pārņēma pašas Baltijas Aviācijas Sistēmas no to iepriekšējiem īpašniekiem – B. Flika un V. Antonova ārzonas kompānijas Taurus. Par to, kā un cik likumīgi tas notika, pārliecības nav vēl joprojām.

2012. gadā maksātnespējīgā Krājbanka (faktiski – tās administrators KPMG), likvidējamā Snoras banka un Krājbankas meitasfirma Atlantijas biroji noslēdza komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu, kura būtība bija - Krājbanka un Snoras, izlietojot SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (īpašnieki – B. Fliks un ārzonas uzņēmums Taurus Asset Management Fund Limited) sniegto komercķīlu, bez izsoles pārdeva Atlantijas birojiem visu Baltijas Aviācijas Sistēmu mantu, tajā skaitā arī prasījuma tiesības pret trešajām personām.

Atsavinātais komercķīlas priekšmets tika sadalīts divās daļās. Administrators pirmo daļu - prasījuma tiesības pret airBaltic par 30,35 miljoniem latu - pārdeva par 20 miljoniem latu, t.i., par vairāk nekā 10 miljoniem latu samazinātu cenu jeb mazāk kā 2/3 daļām no prasījuma tiesību vērtības. Turklāt šī pārdošana notika ar atlikto pirkuma maksājumu, pirkuma samaksas termiņu atliekot uz 15 gadiem.

Savukārt otro komercķīlas priekšmeta daļu - ieguldījumus citu sabiedrību kapitālos 39,86 tūkstošu latu apmērā un pārējās prasījuma tiesības pret trešajām personām (tajā skaitā arī airBaltic) 32,44 miljonu latu apmērā - administrators pārdeva par it kā 98% no mantas pārdošanas cenas trešajām personām.

Taču saskaņā ar pārdošanas līguma noteikumiem samaksas pienākums iestājas tikai gadījumā, ja attiecīgā manta tiek pārdota, un tas nozīmē, ka faktiski Krājbankas administratori Atlantijas birojiem uzdāvināja Baltijas Aviācijas Sistēmu prasījuma tiesības pret trešajām personām 32,48 miljonu latu apmērā.

Faktiski Atlantijas biroji ieguva tiesības uz bankas mantu vairāk nekā 42 miljonu latu (60 miljonu eiro) apmērā, kaut gan saskaņā ar likumu mantas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus administratoram vajadzēja novirzīt Krājbankas kreditoru prasījumu dzēšanai

Pirms komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma noslēgšanas Krājbankas adminstratoram bija tiesības pieprasīt no Baltijas Aviācijas Sistēmām pilnu aizdevuma summu ar procentiem un līgumsodu, turklāt prasījuma tiesības visticamāk pilnā apmērā Krājbankai izdotos realizēt, jo Baltijas Aviācijas Sistēmām bija uzticams kreditors airBaltic personā - ar lieliem finanšu resursiem, kurus nepieciešamības gadījumā papildināja Latvijas valsts.

Taču pēc komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma noslēgšanas Baltijas Aviācijas Sistēmām vairs nekas nepiederēja, līdz ar to vienīgie atgūstamie līdzekļi bija SIA Atlantijas biroji 15 gadu laikā maksājamā pirkuma maksa. (Starp citu, līdz ar šiem darījumiem KPMG pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš panāca arī to, ka pirkuma maksa tiks maksāta pa daļām 15 gadu garumā un tātad visā šajā laikā būs nodrošināta administratora atlīdzības saņemšana KPMG, kas savukārt dod darbu pašam J. Ozoliņam.)

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Dienas bizness.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

21

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

FotoReāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Lasīt visu...

21

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

FotoŠogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu deinstucionalizācijas (DI) jomā. Un kāpēc par šo nozīmīgo tēmu runāju tieši tagad, jo 10. oktobrī visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules Garīgās veselības diena.
Lasīt visu...

12

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

FotoTātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Lasīt visu...

21

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

FotoViena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību , kas ir īpaši būtiski attiecībā uz mazaizsargātajām personu grupām. Tādēļ par vienu no prioritātēm savā darbībā tiesībsargs jau vairākus gadus izvirza personu ar īpašām vajadzībām tiesību aizsardzību. Starptautisko cilvēktiesību mērogā par vienu no pamatdokumentiem ir atzīstama Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kura Latvijā stājās spēkā 2010.gada 31.martā. Saskaņā ar likuma „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” 2. pantā noteikto šīs konvencijas ieviešanu Latvijā koordinē Labklājības ministrija, bet tās īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs.
Lasīt visu...

12

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

FotoVai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es strādāju reanimācijā ar īpaši smagiem pacientiem, kuriem ir uzstādīta C19 infekcijas diagnoze, ļauj man atbildēt uz pirmo jautājumu "Jā!"?
Lasīt visu...

12

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

FotoKaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, vēl joprojām rindas uz tiem var pārsniegt pat 9 mēnešus. Daļēji šo situāciju sekmēja pilnīga ambulatoro iestāžu slēgšana uz trim nedēļām šī gada aprīlī, bet situāciju iespaidoja arī hroniskais ārstu trūkums pilnīgi visās Latvijas medicīnas iestādēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...