Skaļš purkšķis, ne vēsturisks lēmums

Spriežot pēc visa, kas par dakteri Zatleru (tieši kā ārstu un nevis aplokšņu ņēmēju) ir dzirdēts labs un atzinīgs, - laikam ne. Tad viņš laikam pirms tam visu izpētīja, uztaisīja visas iespējamās analīzes, mērījumus un uzņēmumus, tad nosterilizēja vidi, cik nu var, un ar visu nopietnību un atbildību ķērās pie operācijas, labi zinot, ka, ja nu kas tiks izdarīts nepareizi, pacients vairs nestaigās, jo jauna kāja viņam neizaugs...

Izskatās, ka tā sauktais politiķis Zatlers ir aizmirsis visu to, ko mācēja dakteris Zatlers. Un tieši tāpēc no viņa un kompanjonu nakts izšķiršanās saukt valdošajā koalīcijā Saskaņas centru un paaicināt pievienoties arī Vienotību ir iznācis nevis vēsturisks lēmums, bet tikai skaļš un kaitīgs purkšķis.

Kāpēc es tā domāju?

Mums tiek apgalvots, ka Zatlers ar savas partijas spices nakts lēmumu esot pieņēmis vēsturisku lēmumu, kas ļaušot īstenot „unikālu iespēju nojaukt etniskās neuzticēšanās mūri, lai veidotu vienotu tautu, kura īsteno varu neatkarīgajā Latvijas valstī”.

Tāpat tiek apgalvots, ka tieši iecerētā trīs partiju – zatleriešu, vienotībnieku un saskaņiešu – koalīcija būšot tā, kas spēs nodrošināt Zatlera iecerētās milzu reformas un ieviest nepieciešamo tiesiskumu, caurspīdīgo politiku un taisnīgumu.

Jauki, protams, taču vēsturiskiem lēmumiem ir ne tikai jābūt revolucionāriem un ne tikai jādod sabiedrībai impulsi, kā norādīts Zatlera partijas nakts paziņojumā, bet arī ir jābūt pārdomātiem, izsvērtiem un racionāliem.

Vai to var teikt par Zatlera „vēsturisko lēmumu numur divi”?

Nē, nevar. Jo jau diennakti pēc tā pieņemšanas ir skaidri redzams, ko tas ir vai, pareizāk sakot, nav devis.

Jā, impulss sabiedrībai neapšaubāmi ir dots – tauta (nu, vismaz zināma tās daļa, kamēr pārējai sen jau viss vienalga) plosās un vārās. Gluži tāpat kā pēc „vēsturiskā lēmuma numur viens” (viņš arī rīkojums Nr. 2), - tikai reakcija šoreiz ir krietni neviennozīmīgāka.

Impulss – jā. Bet kur ir saskatāmais rezultāts? Tas kā reiz nav redzams. Ir redzams tieši pretējais – zatleriešu „jaunais sākums” izpaužas kā vēl neredzētu politisko (un labi, ja tikai politisko) nesaskaņu musināšana.

Nudien nesaprotu – vai zatlerieši patiešām nespēja vai vienkārši negribēja racionāli padomāt, kāda būs Vienotības reakcija uz viņu lēmumu pēkšņi uzspļaut pēdējās dienās tik bieži pieminētajam „ZRP – Vienotības” divpartiju kodolam un paziņot par koalīciju ar Saskaņas centru? „Politiķis” Zatlers tiešām domāja, ka šie nolaizīsies, pieķemmēsies – un rikšiem metīsies uz ierādītajām vietām? Ja jā, saukt to par izcilu aprobežotību un iedomību vēl būtu ļoti diplomātiski un maigi.

Ja turpretī zatleriešiem šī Vienotības līdzdalība koalīcijā nemaz nav bijusi tik svarīga, kā iepriekš apgalvots, tad mums ir darīšana ar tādu priekšvēlēšanu melu apjomu, salīdzinājumā ar kuru Dombrovskis ar saviem kādreizējiem pensijmeliņiem vienkārši nobāl.

Jo tādā gadījumā skaidrs, ka visa zatleriešu runāšana par apjomīgajām reformām (kurām, kā zināms, nepieciešamas divas trešdaļas Saeimas, kuru savākšanai savukārt bez Vienotības faktiski neiztikt) ir bijusi tikai tukša gaisa tricināšana un nekas vairāk, - kompānija vienkārši gribēja tikt pie šprices, un nu tas ir izdevies, tā ka iepriekšējos reformstāstiņus var mierīgi aizmirst

Nemaz nerunāsim par tādiem „sīkumiem” kā daktera Zatlera kādreiz laikam jau nekad neaizmirstajām pirmsoperācijas analīzēm un rentgenuzņēmumiem, - kurpretī pašreizējā pseidopolitiskā operācija veikta, pat īpaši necenšoties kaut ko detalizēti noskaidrot par, tā sacīt, implantējamo objektu.

Viss, ko kopš „vēsturiskā lēmuma” par visa Saskaņas centra (un nevis pāris paraugpersonāžu) reālo gatavību pieņemt kaut kādas skaidras valstiskas vērtības, atteikties no interfrontiskajiem murgiem utml. ir spējis pateikt pats Zatlers un Co., skaidri apliecina tikai vienu – šīs „operācijas” pētījumi un analīzes ir aprobežojušies ar „figviņzin, kas tur sanāks, bet nu griezīsim un šūsim vien, un gan jau būs labi, bet, ja nebūs, vienmēr jau var pamēģināt vēl kaut ko”. Saskaņas formālo vadoņu tukšās dežūrfrāzes šo iespaidu tikai pastiprina.

Un te nu mēs esam, raugoties uz pirmajiem „vēsturiskā lēmuma” acīmredzamajiem rezultātiem. Sabiedrība (gan latvieši, gan krievi) ir sakacināta ne pa jokam, bet kas no tā, ja nekāds lielo reformu veikšanai nepieciešamais Saeimas vairākums zatleriešiem nespīd? Toties gana reāla ir nepieciešamība valdības apstiprināšanai brāļoties ar oligarhiskajiem zaļzemniekiem, - jo neizskatās, ka ZRP un SC koalīcija varētu tikt pie stulbi un nepārdomāti aizvainotās Vienotības, kur nu vēl nacionāļu balsīm. Nu, bet valdošā koalīcija no zatleriešiem, saskaņiešiem un zaļzemniekiem, - Jēziņ, atpestī.

Ar vārdu sakot, pagaidām no „vēsturiskā lēmuma numur divi” tiešām ir sanācis vienīgi skaļš purkšķis. Labākajā gadījumā.

Novērtē šo rakstu: