Skandalozais "Rīgas namu pārvaldnieks" mēģinājis "atkratīties" no atbildības par paša apsaimniekotu namu
PIETIEK27.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Skandalozā Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks vairākkārt mēģinājusi izvairīties no atbildības par negadījumu, kad diviem jauniešiem no uzņēmuma apsaimniekotas ēkas Rīgā, Matīsa ielā uzkritusi sniega un ledus masa un viņi guvuši smagas traumas. Īpašu interesi rada fakts, ka viena cietušā mātei uzņēmuma vadība sākumā apgalvojusi - Rīgas namu pārvaldnieks nemaz neesot nama apsaimniekotājs. Savukārt nekādas kompensācijas cietušajiem Rīgas pašvaldības uzņēmums nav izmaksājis joprojām - vairāk nekā divus gadus pēc notikušā.
"2011. gada 08. janvārī manam dēlam Gundaram Baltvilkam, ejot pat ietvi gar ēku pēc adreses Rīgā, Matīsa ielā 41, no šīs ēkas netīrītā jumta uz galvas uzkrita sniega un ledus masa. Mans dēls gūtās traumas rezultātā zaudēja samaņu un ar ātro medicīnisko palīdzību tika nogādāts slimnīcā," notikušais aprakstīts jaunieša mātes Kristīnes Baltvilkas pretenzijā Rīgas namu pārvaldniekam.
Iesniegumā minēts, ka slimnīcā jaunietim konstatēti dažādi miesas bojājumi, tai skaitā galvas sasitums, mugurkaula trauma, galvas smadzeņu satricinājums un citi, kas kopumā tika kvalificēti kā vidēji smagi miesas bojājumi: "Mana dēla veselības stāvoklis pēc traumas joprojām rada nopietnas problēmas, viņš nevar apmeklēt skolu un viņam ir noteikta mājas apmācība."
Līdzīgu pretenziju iesniegusi arī otra cietušā - Toma Rudņeva māte Ingas Tarasēviča. Turklāt abos iesniegumos norādīts uz klajiem nama apsaimniekotāja pārkāpumiem un nolaidību: ēkas Matīsa ielā 41 jumts nebija pienācīgi notīrīts, arī ietve šajā vietā nebija norobežota, un nekas nebrīdināja gājējus par to dzīvībai un veselībai draudošām briesmām.
Taču, kaut arī kopš notikuma ir pagājuši jau vairāk nekā divi gadi, Rīgas namu pārvaldnieks joprojām nav ne tikai samaksājis kompensāciju, bet pat nav atvainojies cietušajiem un to tuviniekiem.
Kā redzams no Pietiek šodien publiskotās sarakstes, sākotnēji Rīgas namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Dzintars Arbidāns (pagājušā gada alga uzņēmumā - 31,7 tūkstoši latu) viena cietušā mātei - Tarasēvičai pat oficiālā vēstulē apgalvojis, ka "SIA Rīgas namu pārvaldnieks minēto ēku nepārvalda" un "par mājas pārvaldīšanu atbildīgs ir dzīvojamās mājas īpašnieks".
Savukārt tā paša gada jūlijā, pēc veselus trīs mēnešus ilgas iesnieguma izskatīšanas (kaut likums pieprasa atbildēt mēneša laikā) Arbidāns jau atklājis, ka ēku Matīsa ielā 41 tomēr pārvalda un apsaimnieko Rīgas namu pārvaldnieks, tomēr pa šo laiku atradis jaunus iemeslus, kā atkratīties no cietušo prasībām.
"Sabiedrības rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu faktu, ka no Sabiedrības pārvaldīšanā un apsaimniekošanā esošās minētās dzīvojamās mājas 2011.gada 8.janvārī būtu kritis sniegs un ledus, kā rezultātā Jūsu dēls Gundars Baltvilks guva traumas," oficiālā atbildē otrā cietušā mātei - Baltvilkai atbildējis Arbidāns.
Turklāt "jau no 2010.gada nogales" pie ēkas esot "nepārtraukti novietoti dažādi brīdinājumi (lentas, citas norobežojošās konstrukcijas), lai nepieļautu iespēju, ka situācijā, ja no mājas jumta kristu sniegs vai ledus, tiktu nodarīts kaitējums trešajām personām".
Arbidāns to paziņojis, neraugoties uz to, ka pašvaldības policija apsekojusi notikuma vietu un uzsākusi administratīvo lietu par Rīgas domes saistošo noteikumu "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi" prasību neievērošanu.
Kā zināms Pietiek, līdz pat šim pašvaldības uzņēmums tā arī nav ne atvainojies cietušajiem, ne arī izmaksājis kādas kompensācijas, un abi cietušie vērsušies ar iesniegumiem pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova. Viņa reakcija pagaidām nav zināma.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
