Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts konkurss „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” ir radījis plašu rezonansi sakarā ar publiski apšaubīto veidu, kādā 12 medijiem ar 16 projektiem tika sadalīti 490 000 eiro no valsts budžeta, pārējo 40 projektu iesniedzējiem paliekot bešā. Šodien Pietiek publicē sausu, bet izteiksmīgu skaitļu un faktu apkopojumu – kas ir tās personas, kuru banku kontos plānotas vislielākās summas no aprīļa vidū sadalītajiem nodokļu maksātāju līdzekļiem, ko valsts un sabiedrība par to saņems pretī, kā ir notikusi pati dalīšana un kuri eksperti ir balsojuši, iespējams, interešu konflikta situācijā.

Vistreknāk atalgojamie

Kopējās summas, kas atbalstītajos projektos pieprasītas konkrētu žurnālistu apmaksai no nodokļu maksātāju līdzekļiem par valsts komisijas atbalstīta satura radīšanu: viena persona vienā un tajā pašā projektā var figurēt pat trīs dažādos ampluā un par katru saņemt vairākus tūkstošus eiro, kopējam pieprasītajam atalgojumam sasniedzot piecciparu summu.

Arta Ģiga, Red Dot Media (Nekā Personīga), oficiāli norādītās funkcijas – „projekta vadītāja, režisore, redaktore” – 14 400 eiro

Ingus Bērziņš, Delfi, „projekta vadītājs” – 11 296 eiro

Guna Gleizde, Delfi, „redaktore” – 11 189 eiro

Filips Lastovskis, Delfi, „žurnālists” – 11 189 eiro

Osvalds Zebris, Delfi, „atbildīgais redaktors” – 9296 eiro

Nellija Tjarve, Cits medijs (Ir), „redaktors, projekta vadība” – 8680 eiro

Gunita Gailāne, Delfi, „žurnāliste” – 7716 eiro

Nora Rieksta-Ķeņģe, Delfi, „atbildīgā redaktora palīdze” – 7160 eiro

Jānis Domburs (caur SIA Domburs), Delfi – 6000 eiro

Indra Sprance, Cits medijs (Ir), „žurnālists” – 5570 eiro

Inga Spriņģe, Re:Baltica, „vadošais autors” – 4954 eiro

Sanita Jemberga, Re:Baltica, „projekta administratīvais vadītājs, redaktors” – 4411 eiro

Aivars Ozoliņš, Cits medijs (Ir), „žurnālists” – 4200 eiro

Jānis Krēvics, Red Dot Media (Nekā Personīga), „raidījuma vadītājs” – 4100 eiro

Ansis Pūpols, Red Dot Media (Nekā Personīga), „raidījuma vadītājs” – 3600 eiro

Arnis Krauze, Red Dot Media (Nekā Personīga), „žurnālists” – 3600 eiro

Pauls Raudseps, Cits medijs (Ir), „projekta vadība” – 3360 eiro

Gundars Rēders, LTV, „redaktors-scenārists” – 3020 eiro

Ilze Jaunalksne, Red Dot Media (Nekā Personīga), „žurnāliste” – 2100 eiro

Mēneša atlīdzības rekordi

Projektu tāmēs minētie lielākie mēneša atalgojumi, ko žurnālistiem - valsts komisijas atbalstītā satura veidotājiem paredzēts izmaksāt no valsts naudas.

1. Inga Spriņģe, Re:Baltica, oficiāli norādītās funkcijas – „vadošais autors” – 2477 eiro mēnesī

2. Sanita Jemberga, Re:Baltica, „projekta administratīvais vadītājs, redaktors” – 2205 eiro mēnesī

3. Osvalds Zebris, Delfi, „atbildīgais redaktors” – 1725 eiro mēnesī (+atvaļinājuma kompensācija)

4.-5. Guna Gleizde, Delfi, „redaktore” – 1725 eiro mēnesī

4.-5. Filips Lastovskis, Delfi, „žurnālists” – 1725 eiro mēnesī

6. Nora Rieksta-Ķeņģe, Delfi, „atbildīgā redaktora palīdze” – 1432 eiro mēnesī

7. Gunita Gailāne, Delfi, „žurnāliste” – 1286 eiro mēnesī

Nauda – tikai „nekaitīgiem” projektiem

Faktiski visus projektus, kas šajā konkursā saņēmuši valsts finansiālo atbalstu, vieno kopēja iezīme – tie ir prognozējami, nedraud ne ar kādām politiķiem un ierēdņiem nepatīkamām tēmām un atklājumiem, savukārt pāris izņēmumos jau projektu pieteikumos ir precīzi uzskaitītas jomas, kurās notiks pētniecība.

1. AS Delfi – 116 000 eiro (projekti Latvijas pašvaldību temperatūra 2017, Multimediāls populārzinātnisku lekciju cikls par Latvijas kultūrvēsturi, Latvija 2020)

2. SIA Red Dot Media – 70 000 eiro (projekti Melu teorija, TV publicistikas filmas)

3. SIA Kurzemes vārds – 58 000 eiro (projekts Reģionālo mediju spēks)

4. AS Cits medijs – 45 000 eiro (projekti Pētnieciskā žurnālistika IR - tiesiskums, ēnu ekonomika būvniecībā, pamestie bērni, Nozīmīgi notikumi IR - ieraugi, saproti, dalies!)

5. SIA Vidzemes televīzija – 40 000 eiro (projekts TV diskusiju cikls "Īsi un Konkrēti")

6. Biedrība Ascendum – 31 000 eiro (projekts Interneta žurnāls "Satori.lv" autoru dienasgrāmatas)

7. VSIA Latvijas Televīzija - 30 000 eiro (projekts Laimes zeme)

8.-12. Biedrība Re:Baltica – 20 000 eiro (projekts Kas sargās Latviju pēc)

8.-12. AS Lauku Avīze – 20 000 eiro (projekts Atmaskots, radot ātru pretestību viltus ziņu izplatībai, kā regulāru un sistemātisku Latvijas mediju vides raksturlielumu)

8.-12. SIA Dienas mediji – 20 000 eiro (projekts Ziņu anatomija)

8.-12. SIA Izdevniecība Dienas žurnāli – 20 000 eiro (projekts Latvijas Simtgades Simboli)

8.-12. SIA Izdevniecība Auseklis – 20 000 eiro (projekts Ar saknēm Latvijā)

„Neprognozējamie” kritiskie, pētnieciskie projekti – „aiz borta”

Arī attiecībā uz konkursa komisijas izbrāķētajiem projektiem ir saskatāma viena galvenā tendence – lielākā daļa no tiem ir solījuši pētniecisku darbu un atmaskojumus, taču nav bijuši pietiekami „prognozējami” tajā, ko īsti ir plānots izpētīt.

Projekts Viss skaidrs, aktuāli fakti divās minūtēs - Latvijas Televīzija 

Projekts Modernie meli - Izdevniecība Rīgas viļņi

Projekts Tautsaimniecības procesu analīze ilgtspējīgas attīstības un valstiskā apdraudējuma kontekstā - Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K

Projekts "Zeme, zeme, kas tā zeme" - par zemes reformas rezultātiem 25 gados - Lauku Avīze

Projekts Veselības aprūpes reforma - pacientu un mediķu interešu vai tikai naudas ekonomijas vārdā? - Lauku Avīze

Projekts Dokumentālā filma par elektroenerģijas tirgus veidošanos Latvijā kopš neatkarības atgūšanas - Latvijas Televīzija

Projekts Latviskās kultūrtelpas monitorings Austrumu pierobežā - Kultūras iniciatīvu un realizāciju apvienība

Projekts Diena Pēta - Dienas mediji

Projekts Skola: šķērslis vai instruments integrācijai - Lauku Avīze

Projekts Zinoši cilvēki - stipra valsts – Latvijas Vēstnesis

Projekts Reģionālo mediju sadarbība - Kurzemes vārds

Projekts Laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze pielikums "Manai Dzimtenei" - Mediju nams

Projekts Runā neatkarības atjaunotāji - Latvijas Televīzija

Projekts Latvija caur gadsimta prizmu - Latvijas Televīzija

Projekts Dzimta kā valsts - Latvijas Televīzija

Projekts Publiskās polemikas sadaļa portālā – Delfi

Interešu konflikti un aktīvs balsojums par „savējiem”

Publiski ir izteiktas aizdomas par konkursa komisijas locekļu simpātijām pret „savējiem”. Kamēr citām aizdomām trūkst faktoloģiska pamatojuma, divas ir neapstrīdamas. Komisijas loceklis Andis Mizišs, kurš, kā norādīts mediju atklātajā vēstulē Ministru prezidentam, caur uzņēmumu Finger Film Production ir LTV raidījuma 4. studija producents, balsojumos par LTV projektiem ir nevis atturējies, bet piešķīris tiem augstus vērtējumus. Savukārt komisijas locekle Sigita Kušnere, kura pērn no AS Lauku Avīze honorārā saņēmusi vairāk nekā 500 eiro, augstus vērtējumus devusi šī uzņēmuma projektiem. Informāciju par abiem balsotājiem jau izvērtē KNAB.

Anda Miziša balsojumi par LTV projektiem

Projekts Laimes zeme – 70 punktu

Projekts Dokumentālā filma par elektroenerģijas tirgus veidošanos Latvijā kopš neatkarības atgūšanas – 63 punkti

Projekts Runā neatkarības atjaunotāji – 65 punkti

Projekts Latvija caur gadsimta prizmu – 62 punkti

Projekts Dzimta kā valsts – 67 punkti

Projekts Viss skaidrs, aktuāli fakti divās minūtēs – 85 punkti

Projekts Vēstures skolotājs – 64 punkti

Sigitas Kušneres balsojumi par Lauku Avīzes projektiem

Projekts Atmaskots, radot ātru pretestību viltus ziņu izplatībai, kā regulāru un sistemātisku Latvijas mediju vides raksturlielumu – 75 punkti

Projekts "Zeme, zeme, kas tā zeme" - par zemes reformas rezultātiem 25 gados – 61 punkts

Projekts Veselības aprūpes reforma - pacientu un mediķu interešu vai tikai naudas ekonomijas vārdā? – 63 punkti

Projekts Skola: šķērslis vai instruments integrācijai – 59 punkti

Kādi projekti guva atbalstu

Valsts atbalstu un līdz ar to desmitu tūkstošu eiro finansējumu ieguvušo projektu apraksti rāda – nav bijuši ne detalizēti apraksti, ne pārliecinoši argumenti par ieceru valstisko un sabiedrisko nozīmi. Publicējam dažus fragmentus no finansējumu ieguvušo projektu aprakstiem.

Delfi sola: ar multimediālu populārzinātnisku lekciju ciklu par Latvijas kultūrvēsturi nodrošināt sabiedrības piederības sajūtu Latvijai simtgades atzīmēšanas ietvaros, sagatavot un publicēt Delfi sākumlapā 20 lekciju sēriju, kurā katra no lekcijām sastāv no pazīstama speciālista - autoritātes - video lekcijas un 4-6 pievienotajiem papildus informatīviem materiāliem (t.sk. interaktīviem). Pieteikumā minētas tikai deviņu iespējamo lekciju tēmas un tikai vienai no tām – iespējamie lektori. Toties ir apsolīts, ka „faktiski tiks radīts jauns populārzinātnisks bezmaksas augstas kvalitātes satura kultūras medijs Latvijas internetā”.

Red Dot Media (Nekā Personīga) sola: filma dokumentēs Vairas Vīķes-Freibergas ikdienu desmit gadus pēc prezidentūras beigām. Ārvalstu vizītes - trimdas latviešu dziesmu svētki Eslingenā, Vācijā, kuriem Vīķe-Freiberga ir patronese, un bijušo valstu vadītāju tikšanos ar nākotnes līderiem Zviedrijā, kur bijusī prezidente aicināta kā goda viešņa. Filmā iecerēts dokumentēt arī prezidentes privāto dzīvi, Latvijas reģionu apmeklējumus, viņas atmiņas par spilgtākajiem momentiem prezidentes amatā un Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Filmas seansos piedalīsies arī Vaira Vīķe-Freiberga un mūziķi.

Cits medijs (Ir) sola: radīt efektīvu un līdz šim Latvijas žurnālistikā īpaši nepraktizētu pieeju sabiedrībai būtisku notikumu skaidrošanā – mākslinieku veidotas video animācijas, komiksa tipa stāstus un „kartotēku” jeb skaidri strukturētā un kodolīgā veidā pasniegtu informāciju interneta vidē.

Delfi sola: ar multimediāla analītiskās žurnālistikas publikāciju cikla Latvija 2020 palīdzību nodrošināt Delfi spēju veikt padziļinātu žurnālistisku izpēti un analīzi par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Tiesa, nav minēts nevienas tēmas piemērs.

LTV sola: vēlamies izveidot raidījumu, kura uzdevums ir dekonstruēt melus un mītus, kritiski analizēt informāciju, ko producē Krievijas informācijas telpa, tālāk pavairo, nekritiski atkārto Latvijas mediji, sentimentāli noskaņoti tautieši. Piemērs: apgalvojums - padomju laikā cīnījās ar alkoholismu un auto vadīšanu dzērumā. Šajā ziņā nekas nav mainījies. Fakts: pēc CSP datiem 1990. gadā uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā bija 106 automašīnas un 870 bojāgājušie uz ceļiem. 2015. gadā automašīnas - 344, t.i., 3 reizes vairāk, bet bojāgājušo skaits gandrīz 5 reizes mazāk – 188. Eksperti analizē iemeslus - alkohola lietošana, ceļu drošība, braukšanas kultūra.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena. Tuvākajās dienās Pietiek publicēs detalizētas valsts atbalstu saņēmušo projektu tāmes un aprakstus.

Novērtē šo rakstu:

4
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

FotoNesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli, šobrīd acīmredzot svarīgākas ir LGBT un Navaļnija tēmas, tālab savu vārdu nāksies teikt man, salīdzinoši necilam mūsu valstiņas pilsonim, – latvietim. Viss turpmāk sacītais ir tikai personiskais viedoklis.
Lasīt visu...

21

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

FotoKamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem – divkosība un meli. Pašsaprotams, ka katrai valstij ir savas intereses, bet…
Lasīt visu...

21

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

FotoEs palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ ir veicis, lai paliktu pie varas Ventspilī, es secinu, ka ne jau Opel Tigra un dzeltenā metāla aproču pogas ir fokuss tam, kas ir noticis. Mērķis ir kapitāldaļas un ietekme uzņēmumos.
Lasīt visu...

18

Elīnas Didrihsones tests

FotoJau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone un "Zvaigžņu karu" seriāla aktrise ir padzīta no lomas. Par ko? Runājot par politisko klimatu Amerikā, viņa rakstīja: "Ebrejus ielās piekāva nevis nacistu karavīri, bet viņu kaimiņi... pat bērni. Nacistu kareivji varēja tik viegli savākt tūkstošiem ebreju tādēļ, ka valdība vispirms lika kaimiņiem viņus ienīst vienkārši par to, ka ebreji. Ar ko atšķiras tas, ja es kādu ienīstu par viņu politiskajiem uzskatiem?" Viņa nepateica neko aplamu. To pašu man stāstīja holokaustā izdzīvojušais ebreju jurists Aleksandrs Bergmanis.
Lasīt visu...

12

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

FotoSestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss Latvijas basketbols kopumā. Zaudēja VEF un Ventspils, TTT un Varenie Runči, 3x3 izlase un Juglas skolas meitenes, zaudēja Latvija. 14 gadus esot kopā ar VEF Rīga, zinu, ka šis kā "tauriņa efekts" ietekmēs mūs visus.
Lasīt visu...

18

Fermas rullē

FotoUzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu sarunas partneriem, kuri analizē t.s. “stūmējus”. Manuprāt, nevajag analizēt nekādus “stūmējus” vai “piristus”, vienkārši ir jāļauj valdīkliem runāt pašiem, jāieklausās tajā ko valdīkli saka, un mums pašiem analizējot, jāizdara secinājumi.
Lasīt visu...

21

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

FotoKādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi un garīgo vadītāju Mārci Jencīti. TV pagājušā gada septembrī apkopoja iespaidīgu materiālu klāstu par reliģiskās organizācijas darbības stilu un veiktajiem pārkāpumiem – tai skaitā dezinformācijas izplatīšanu draudzes iekšienē, ne tikai piesaucot dažādus dziedināšanas brīnumus, bet arī izplatot dažāda satura informāciju par COVID-19 – to noliedzot vai brīžos, kad draudzes dalībnieki jābaida ar Elli uzsverot COVID-19 bīstamību, tādējādi pieprasot maksāt 10-tiesu vai bezierunu pakļaušanos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...