Skandāls Aizsardzības ministrijā – Sprūds savu padomnieku iekārto augstā amatā ministrijā
Pietiek lasītājs11.09.2024.
Komentāri (82)
Iesaki rakstu: 
Progresīvais aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir izcēlies ar ļoti “progresīvu” savu cilvēku iekārtošanu augstos amatos. Jāatzīst, ka tik bezkaunīgu savu padomnieku iekārtošanu augstos amatos pat mūsu izslavētie deviņdesmito gadu oligarhi nav veikuši.
Tātad runa ir par Sprūda padomnieku Uģi Norīti, kurš tagad ar Sprūda gādību ir iekārtots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā. Un tagad būs pats interesantākais – Sprūda padomnieks/pakalpiņš Norītis būs atbildīgs par aizsardzības ministrijas veiktajiem iepirkumiem un tos “uzraudzīs”.
Jūs spējat iedomāties vēl lielāku bezkaunību un visatļautību? Interesanti, vai tas saskan ar Sprūda biroja vadītājas Lienes Gāteres postulētajiem caurspīdīguma un labas pārvaldības principiem?
Kā mēs zinām, tad Liene Gātere iepriekš vadīja organizāciju “Sabiedrība par atklātību – Delna” un nepagurstoši “cīnījās” pret to, ka politiķi augstos amatos ieliek savus cilvēkus. Un ko mēs redzam šeit – progresīvi godīgais aizsardzības ministrs Sprūds ar savu supergodīgo biroja vadītāju Gāteri vienkārši brutāli ņem un augstā amatā ieliek ministra padomnieku, kurš turklāt atbildēs par iepirkumiem.
Ņemot vērā, ka Aizsardzības ministrija veic ļoti dārgus un arī sensitīvus iepirkumus, tagad tos “godīgi uzraudzīs” Sprūda ieliktenis. Kā mēs redzam, tad Sprūds ar godīgo Gāteri ir veicis pamatīgu tīrīšanu, no svarīgajiem amatiem ir atbrīvoti visi nepaklausīgie ierēdņi, kuri nespēja iepriekš “pareizi” organizēt iepirkumus, un tagad tos godīgi “uzraudzīs” Sprūda padomnieks Norītis. Varat būt droši, tagad iepirkumi tiks organizēti “pareizi” un saskaņā ar Sprūda un “Delnas” vadītājas Gāteres “rekomendācijām”.
Sabiedrība būtu priecīga, ja žurnālisti pajautātu gan pašam Sprūdam, gan arī mūsu premjerministrei Evikai Siliņai, vai tā tagad būs ierasta prakse, ka ministri savus padomniekus ieliks vadošos amatos ministrijās, lai tie “uzraudzītu iepirkumus”. Iespējams, arī Saeimas opozīcijai varētu būt jautājumi aizsardzības ministram par šo gadījumu, lai ministrs sabiedrībai izskaidro, cik šāda darbība ir ētiska un likumīga.
Kā jums šķiet, vai šeit neož pēc pamatīgas korupcijas?
P.S. Un sakarā ar to, ka Latvijas teritorijā ir nokritis krievijas drons GERAN/SHAHED, kas pilnībā aprīkots ar kaujas galviņu, tad gribu likt padomāt dronu Sprūdam un Kalniņam par to, kāda būtu krievijas reakcija un darbības, ja krievijā kaut kur pie Pleskavas nokristu kāds no Latvijas droniem, kas aprīkots ar 40kg sprāgstvielas?
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
