Skandāls ap policista rīcību izgaismo valsts valodas apdraudējumu
Austošā Saule29.06.2025.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Sabiedriskajā telpā plašu rezonansi izraisījis gadījums Rīgā, kad policijas darbinieks aizstāvēja taksometra vadītāju, kurš nespēja sazināties latviešu valodā, atsaucoties uz Ukrainas civiliedzīvotāja statusu. Šī situācija izgaismo nopietnas problēmas valsts valodas lietotāju tiesību aizsardzībā sabiedriskajos pakalpojumos.
“Austošā Saule” vērš uzmanību, ka praksē Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma normas tiek interpretētas pārāk plaši – kā atļauja sniegt sabiedriskos pakalpojumus bez valsts valodas prasmes uz nenoteiktu laiku. Tas ir pretrunā gan ar Valsts valodas likumu, gan ar Satversmes 4. pantu, kas nosaka latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Tāpat pašos pamatos ir nepareizi, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma normas palīdz nostiprināt rusifikāciju Latvijā, ņemot vērā, ka rusifikācija ir viens no agresorvalsts neizprovocētās agresijas pret Ukrainu mērķiem.
“Austošā Saule” uzsver: nav pieļaujams, ka, aizbildinoties ar pagaidu atbalsta normām, tiek vājināts valsts valodas statuss. Tāpēc “Austošā Saule” ir aicinājusi Saeimas atbildīgās komisijas un Tiesībsarga biroju:
izvērtēt, vai pastāvošā normu piemērošanas prakse ir saskaņā ar Satversmi un Valsts valodas likumu;
pārvērtēt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma piemērošanu, ja tā praksē noved pie valsts valodas lietojuma ignorēšanas;
precizēt regulējumu un noteikt saprātīgu termiņu, kurā pakalpojumu sniedzēji no Ukrainas apgūtu latviešu valodu.
“Austošā Saule” norāda: valsts valodas lietošana publiskajā telpā nav tikai formāls regulējums, – tā ir būtiska valsts identitātes sastāvdaļa un viens no Latvijas valsts pastāvēšanas pamatiem, kas jāsargā arī īpašos apstākļos.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
