Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski paceltu sava purvāja tirgus vērtību, protams, to izdarot, cik vien var, par publisko naudu. Daļēji tāpēc, ka dažiem no onkuļiem termiņuzturēšanās atļauju biznesa sabrukuma dēļ tā pašvakāk ar tugrikiem, daļēji arī tāpēc, ka bija čujs, ka publiskā pusē būs viegli rast “sapratni un saskaņu”. Tad nu tika izvirzīts mērķis no kādiem 5-7 ES fondiem un pašvaldības naudas piesaistīt kādus 50 – 60 miljonus eiro būtībā privāta īpašuma attīstībai.

Tad nu onkuļi sameta pa pusmiljonam gadā un par kādiem 5-7 tūkstošiem neto mēnesī piesaistīja Demakovas kundzes kapraci, AB dambja koncertzāles zīmējumu atprečotāju Mārtiņu Vanagu, lai šis kundziņš nodibina Skanstes attīstības aģentūru un sāk aktīvi rosīties pie publiskās naudas šķūrēšanas privātajā virzienā. Tad nu tagad Skanstes aģentūra aktīvi nodarbojas ar “lobēšanu”, rīko visādus publicitātes pasākumus, piedalās diskusijās, publicē murgainus “pētījumus” utt.

Pirmais “veiksmes” stāsts tad nu ir “kapu tramvajs” – par to jau gana daudz zināms. Nākamais solis – sadabūt kādus 20 publiskus miljonus it kā akustiskās koncertzāles projektam, bet būtībā privāta konferenču centra un ar to dabiski saistītas viesnīcas infrastruktūras attīstībai.

Tika iezīmēts vienīgais ES fonds SAM 5.6.1. jeb tā sauktā Rīgas degradēto teritoriju revitalizācijas nauda, ko pārvalda Kultūras ministrija (KM). Nu, it kā jau Skansti pagrūti nosaukt par īpaši degradētu, ņemot vērā miljonu investīcijas, bet nu formāli tā programma mērķim der.

Problēma bija tāda, ka šī nauda faktiski ir paredzēta publiskajam partnerim tā objektu attīstībai, piemēram, VEF Kultūras pilij utt. Tādējādi vienīgais veids, kā “nogādāt” šos 20 miljonus līdz privātam partnerim, bija izveidot tādu kā publiskās un privātās partnerības (PPP) shēmu, kur publiskā puse nez kāpēc ieguldītu šos 20 miljonus līdzās privātajam partnerim. Tas, ka tagadējais PPP likums šādu publiskās puses līdzinvestīciju lāgā nepieļauj (tas ļauj ieguldīt ko saprotamu, piemēram, valsts zemi utt.), onkuļus lāgā neuztrauca.

Lietas būtība ir tā, ka onkuļi šajā gadījumā grib kā rupjajā teicienā – i zivtiņu apēst, i apmierinātam kļūt. Proti, vēlme ir ieguldīt pēc iespējas mazāk tai draņķa koncertzālē un gūt pēc iespējas lielāku atdevi no tiem publiskiem miljoniem.

Tas ir izdarāms šādi – jāpanāk sazīmēta PPP konkursa novadīšana, kura rezultātā privātais koncertzāles attīstītājs varēs būtiski ietekmēt gan koncertzāles ēkas kvalitāti (lai nebūtu problēmu uzbliezt lētu šķūni), gan arī to, lai objekts bez riska nestu stabilus ienākumus – tāpēc tam jābūt savietojamam ar konferenču centru (tā kā objekts „2 in 1”), kā arī privātajam ir jāspēj nodrošināt, ka tas šajā ar valsti kopīgi izmantotajā koncertzālē dabūtu labākos koncerta laikus, atmetot publiskai pusei, teiksim novembra pirmdienu vakarus.

Te vietā ir piebilst, ka cienītajam attīstītājam Merks pašam ar naudu ir pašvaki, pērn bija pusmiljona „zāģis” un vienīgais veids, kā no bankas dabūt kredītu šī pleķa attīstībai, ir spēt bankai pierādīt, ka publiskā puse ar minimāliem nosacījumiem iegulda 20 miljonus šajā 30 miljonu projektā (lai gan normāla koncertzāle gan maksā bik vairāk).

Tad nu tika pielemts noskaņot uz sadarbību KM ierēdņus, un tas ir laimīgi izdevies līmenī no valsts sekretāra uz leju. Viņu uzdevums tad nu ir novadīt un izgrūst cauri valdībai visus nepieciešamos papīrus un konkursus – no sākuma konkursu par konsultācijām koncertzāles PPP iepirkuma sagatavošanai, pēc tam pašu PPP konkursu.

KM censoņi šo lietu dara cītīgi, bet netalantīgi. Valsts pārvaldē reti ir redzēti konkursi, kur ierēdņi tik tupi lobē viena privātā intereses. Konkurss tika palaists mežonīgos tempos, specifikācija tika labota procesa gaitā,

KM nez kāpēc tiešā tekstā dokumentācijā norāda, ka visizdevīgākais PPP modelis ir tieši tas, kas Skanstē iecerēts (ES fondi + nedaudz privātā nauda – šī lieta būtu jāizšķir neatkarīgam konsultantam), ignorējot to, ka konferenču zāļu attīstība nekādi nav KM funkcija - un vispār, kāpēc tā koncertzāle obligāti jāceļ Skanstē?

Konkurss nebija starptautiski sludināts, lai gan šādas PPP ekspertīzes Latvijā praktiski nav. Un galu galā, nav skaidrs tad kas ir iepirkuma priekšmets – jo nav pat koncertzāles metu, tā ka var iesmērēt jebkādu šķūni (toties Skanstes onkuļiem jau nez kāpēc gatavs mets ir).

Redakcijas piezīme: Kultūras ministrija informē, ka konkursa „Par finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādi Nacionālās koncertzāles projekta Rīgā īstenošanai publiskās un privātās partnerības jomā” pretendentu saraksts un to piedāvātās līguma summas bez PVN izskatās šādi:

SIA Pricewaterhouse Coopers - 90 624

SIA Konsorts - 80 900

SIA Deloitte Latvia - 79 440

AS BDO Latvia - 76 900

SIA KPMG Baltics - 94 440

Atklātā konkursa nolikums, kā arī atbildes uz pretendentu iesniegtajiem jautājumiem publicētas KM mājas lapā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...