Skarbā realitāte pamazām aplauž "Rail Baltica" naudas šķērdētāju ambīcijas
Aivars Strakšas29.10.2024.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Šodien Satiksmes ministrijas mājas lapā ir ievietots paziņojums: "Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi Latvijas interesēm atbilstošāko "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju.” Līdz Latvijas interesēm atbilstošākajam scenārijam vēl ir kāds gabaliņš ejams, taču virziens ir pareizs.
Būtiskākais – Satiksmes ministrija piedāvā projekta pirmajā kārtā:
1. Izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža-Misa un atbilstoši pieejamajam finansējumam.
2. Pārdalot satiksmes nozarei pieejamos Atjaunošanas un noturības mehānisma un Kohēzijas fonda līdzekļus, pabeigt uzsāktos būvdarbus abās Rīgas starptautiskajās stacijās – Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā, lai piešķirtu šiem objektiem funkcionalitāti.
3. Izbūvēt jaunu dzelzceļa līniju no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu, tādējādi vēl pirms Eiropas platuma sliežu līnijas izbūves savienojot abas pasažieru stacijas ar platsliežu dzelzceļu un integrējot Rīgas lidostu esošajā dzelzceļa tīklā.
4. Izbūvēt vismaz 4 reģionālās stacijas (Salacgrīva, Skultes muiža, Salaspils/Daugavkrasti, Bauska, tostarp ņemot vērā, ka šajās vietās ir plānoti arī apdzīšanas ceļi), infrastruktūras apkopes punktus Iecavā un Skultē, kustības vadības centru un sānceļu nākotnes Salaspils kravu terminālim.
Pamatojoties uz projekta ieviesēju aplēsēm, pirmās kārtas pārrobežu savienojuma ieviešanas kopējās izmaksas no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai (izmantojot tikai kravu apvedceļu caur Salaspili) ir 4,5 miljardi eiro.
Latvijā kopumā piesaistīts 1,426 miljardu eiro finansējums, ieskaitot valsts budžeta līdzfinansējumu.
Vēl ir palikuši sapņi par RCS vai RIX savienošanu ar galveno trasi ar attiecīgu plānoto finansējumu - 629 un 924 miljoni eiro, taču tas pašlaik neliekas nopietni, jo naudas nav un visdrīzāk pirmā posma gala variantā šīs idejas finansējumu neatradīs.
Tātad pašreiz nepieciešami 4,5 miljardi viena sliežu ceļa savienojumam starp Lietuvas un Igaunijas robežu, bet abu starptautisko staciju un ceļu izmaksas tiek lēstas uz 875 miljoniem eiro. Punktveida objektu, t.sk. infrastruktūras apkopes punktu Iecavā un Skultē, kustības vadības centra un sānceļa Salaspils kravu terminālim, kā arī četru reģionālo staciju izbūvei nepieciešami vēl 133 miljoni eiro.
Kopā 5.5 miljardi.
Finansējums ir 1.4 miljardi eiro. Pietrūkst 4 miljardu, tātad apmēram uz pusi mazāk, nekā Briškens gribēja dabūt no valsts budžeta sākumā.
Lai būtu ko teikt sabiedrībai par iebetonēto stabu Daugavā un citām šķērdēšanām, tad RCS un RIX savienošana ir atlikta uz otro kārtu. Visticamāk, ka otrās kārtas nemaz nebūs. Nebūs lietderības un naudas.
Ņemot vērā to, ka šobrīd ticamākais finansējuma avots iztrūkstošajiem 4 miljardiem eiro būs valsts budžets un valsts parāda palielinājums, tad ar plānotajiem pasažieru un kravu apjomiem projekts vienalga ir stipri par dārgu.
Ja valsts kase šobrīd aizņemas naudu par apmēram 3% gadā un plānotais pasažieru apjoms visā "Rail Baltica" trasē gada laikā būs tikai 3,3 miljoni, kā arī, ja visi pasažieri brauks cauri Latvijas teritorijai, tad tikai procentu izmaksas vien uz katru pasažieri būs 36 eiro. Par pārējām izmaksām nemaz nerunājot.
Jāmeklē, kur vēl ieekonomēt.
Esošajiem pārvadājumu apjomiem ātrvilciens nebūs ekonomiski lietderīgs. Kravas tāpat netiks pārvadātas ar ātrumu, kas lielāks par 120 km/h, bet pasažieru ieguvumi laika ziņā pārbraucieniem Baltijas robežās un līdz Varšavai nebūs salīdzināmi ar samaksāto biļešu cenu un valstu dotācijām. Tāpēc vēl kādus miljardus varētu ieekonomēt, atsakoties pirmajā posmā arī no ātrvilciena koncepta.
Ziņojumā ir pieminēta vēlme piesaistīt naudu PPP veidā. Šeit būtu jāuzmanās, lai šādi projekti netiktu realizēti kā dārgāks aizņēmums, kas varētu būt visai vilinoši privātajam sektoram. Dzelzceļa nozarē ir sava specifika, kas ļauj PPP projektus realizēt pat ar zināmu lietderību. Šajā gadījumā elektrifikācijas sadaļu varētu virzīt PPP virzienā. Pie vienas reizes var iekļaut arī esošā elektrificētā dzelzceļa tīkla modernizāciju. Šobrīd tas ir sliktā tehniskajā stāvoklī un jebkurā gadījumā prasās uz nomaiņu. Ieekonomēt varētu uz apakšstaciju izbūvi.
Valstij gan nāktos uzņemties atbildību par zināma minimālā apjoma nodrošināšanu, taču ar plānotajiem apjomiem valstij tiešas papildus izmaksas nerastos. Projekta izmaksas tiktu segtu lietotāji no sadales tarifa. Varbūt tas varētu būt pa spēkam arī „Latvenergo”. Vienalga jēdzīgākas investīcijas par purvu pirkšanu. Ieekonomētos vēl vismaz kāds pusmiljards. Atlikušie miljardi jau ir stipri vieglāk atrodami. Kaut kas fiskālajā telpā atliks arī izglītībai un medicīnai.
Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojumā „Par „Rail Baltica” projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu" ir minēts, ka "maksimālā riska ekspozīcija Latvijai pašlaik ir 316 700 000 euro (līdz šim LV kontā ieskaitītais CEF finansējums)”. Tātad, ja pārtrauktu projektu varētu nonākt virknē neērtu situāciju ar kaimiņiem un ES, taču zaudējumi visdrīzāk būtu 316 miljoni eiro. Arī šis scenārijs ir nopietni jāizvērtē.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
