Skarbā realitāte pamazām aplauž "Rail Baltica" naudas šķērdētāju ambīcijas
Aivars Strakšas29.10.2024.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Šodien Satiksmes ministrijas mājas lapā ir ievietots paziņojums: "Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi Latvijas interesēm atbilstošāko "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju.” Līdz Latvijas interesēm atbilstošākajam scenārijam vēl ir kāds gabaliņš ejams, taču virziens ir pareizs.
Būtiskākais – Satiksmes ministrija piedāvā projekta pirmajā kārtā:
1. Izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža-Misa un atbilstoši pieejamajam finansējumam.
2. Pārdalot satiksmes nozarei pieejamos Atjaunošanas un noturības mehānisma un Kohēzijas fonda līdzekļus, pabeigt uzsāktos būvdarbus abās Rīgas starptautiskajās stacijās – Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā, lai piešķirtu šiem objektiem funkcionalitāti.
3. Izbūvēt jaunu dzelzceļa līniju no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu, tādējādi vēl pirms Eiropas platuma sliežu līnijas izbūves savienojot abas pasažieru stacijas ar platsliežu dzelzceļu un integrējot Rīgas lidostu esošajā dzelzceļa tīklā.
4. Izbūvēt vismaz 4 reģionālās stacijas (Salacgrīva, Skultes muiža, Salaspils/Daugavkrasti, Bauska, tostarp ņemot vērā, ka šajās vietās ir plānoti arī apdzīšanas ceļi), infrastruktūras apkopes punktus Iecavā un Skultē, kustības vadības centru un sānceļu nākotnes Salaspils kravu terminālim.
Pamatojoties uz projekta ieviesēju aplēsēm, pirmās kārtas pārrobežu savienojuma ieviešanas kopējās izmaksas no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai (izmantojot tikai kravu apvedceļu caur Salaspili) ir 4,5 miljardi eiro.
Latvijā kopumā piesaistīts 1,426 miljardu eiro finansējums, ieskaitot valsts budžeta līdzfinansējumu.
Vēl ir palikuši sapņi par RCS vai RIX savienošanu ar galveno trasi ar attiecīgu plānoto finansējumu - 629 un 924 miljoni eiro, taču tas pašlaik neliekas nopietni, jo naudas nav un visdrīzāk pirmā posma gala variantā šīs idejas finansējumu neatradīs.
Tātad pašreiz nepieciešami 4,5 miljardi viena sliežu ceļa savienojumam starp Lietuvas un Igaunijas robežu, bet abu starptautisko staciju un ceļu izmaksas tiek lēstas uz 875 miljoniem eiro. Punktveida objektu, t.sk. infrastruktūras apkopes punktu Iecavā un Skultē, kustības vadības centra un sānceļa Salaspils kravu terminālim, kā arī četru reģionālo staciju izbūvei nepieciešami vēl 133 miljoni eiro.
Kopā 5.5 miljardi.
Finansējums ir 1.4 miljardi eiro. Pietrūkst 4 miljardu, tātad apmēram uz pusi mazāk, nekā Briškens gribēja dabūt no valsts budžeta sākumā.
Lai būtu ko teikt sabiedrībai par iebetonēto stabu Daugavā un citām šķērdēšanām, tad RCS un RIX savienošana ir atlikta uz otro kārtu. Visticamāk, ka otrās kārtas nemaz nebūs. Nebūs lietderības un naudas.
Ņemot vērā to, ka šobrīd ticamākais finansējuma avots iztrūkstošajiem 4 miljardiem eiro būs valsts budžets un valsts parāda palielinājums, tad ar plānotajiem pasažieru un kravu apjomiem projekts vienalga ir stipri par dārgu.
Ja valsts kase šobrīd aizņemas naudu par apmēram 3% gadā un plānotais pasažieru apjoms visā "Rail Baltica" trasē gada laikā būs tikai 3,3 miljoni, kā arī, ja visi pasažieri brauks cauri Latvijas teritorijai, tad tikai procentu izmaksas vien uz katru pasažieri būs 36 eiro. Par pārējām izmaksām nemaz nerunājot.
Jāmeklē, kur vēl ieekonomēt.
Esošajiem pārvadājumu apjomiem ātrvilciens nebūs ekonomiski lietderīgs. Kravas tāpat netiks pārvadātas ar ātrumu, kas lielāks par 120 km/h, bet pasažieru ieguvumi laika ziņā pārbraucieniem Baltijas robežās un līdz Varšavai nebūs salīdzināmi ar samaksāto biļešu cenu un valstu dotācijām. Tāpēc vēl kādus miljardus varētu ieekonomēt, atsakoties pirmajā posmā arī no ātrvilciena koncepta.
Ziņojumā ir pieminēta vēlme piesaistīt naudu PPP veidā. Šeit būtu jāuzmanās, lai šādi projekti netiktu realizēti kā dārgāks aizņēmums, kas varētu būt visai vilinoši privātajam sektoram. Dzelzceļa nozarē ir sava specifika, kas ļauj PPP projektus realizēt pat ar zināmu lietderību. Šajā gadījumā elektrifikācijas sadaļu varētu virzīt PPP virzienā. Pie vienas reizes var iekļaut arī esošā elektrificētā dzelzceļa tīkla modernizāciju. Šobrīd tas ir sliktā tehniskajā stāvoklī un jebkurā gadījumā prasās uz nomaiņu. Ieekonomēt varētu uz apakšstaciju izbūvi.
Valstij gan nāktos uzņemties atbildību par zināma minimālā apjoma nodrošināšanu, taču ar plānotajiem apjomiem valstij tiešas papildus izmaksas nerastos. Projekta izmaksas tiktu segtu lietotāji no sadales tarifa. Varbūt tas varētu būt pa spēkam arī „Latvenergo”. Vienalga jēdzīgākas investīcijas par purvu pirkšanu. Ieekonomētos vēl vismaz kāds pusmiljards. Atlikušie miljardi jau ir stipri vieglāk atrodami. Kaut kas fiskālajā telpā atliks arī izglītībai un medicīnai.
Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojumā „Par „Rail Baltica” projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu" ir minēts, ka "maksimālā riska ekspozīcija Latvijai pašlaik ir 316 700 000 euro (līdz šim LV kontā ieskaitītais CEF finansējums)”. Tātad, ja pārtrauktu projektu varētu nonākt virknē neērtu situāciju ar kaimiņiem un ES, taču zaudējumi visdrīzāk būtu 316 miljoni eiro. Arī šis scenārijs ir nopietni jāizvērtē.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
