Iesaki rakstu: 
Skarbi. Taču paši, visu paši. Gribējām piena upes ķīseļa krastos uz kredīta, dabūjām to, ko nopelnījām. Kārtējo reizi dzīve dod mācību, ka nekas nav par velti. Izvēloties labklājību, karjeru un patēriņu šodien uz nākotnes rēķina, pasliktinām savas personīgās un tautas nākotnes izredzes.
Par pensijām
Šobrīd ir sākušās milzīgas pārmaiņas daudzās jomās. Cilvēce no vienpolāras Rietumu un galvenokārt ASV vadītas pasaules virzās uz daudzpolāru pasauli. Izmaiņas noteikti skars arī ekonomiku un finanses. Nez vai kāds šobrīd var paredzēt, ar ko tas viss beigsies un kurā virzienā dosies.
Tā nu vēsturē gadās, ka laiku pa laikam kari, revolūcijas, kā arī ambiciozas reformas iznīcina esošo finanšu un īpašumtiesību pamatošanas kārtību un rada citu. Tiek veidotas arī jaunas pensiju sistēmas, kas ignorē iepriekšējos periodos sarēķinātās un nopelnītās pensijas. Mūsu vecāki to ļoti labi atceras. Uzkrātās pensijas tiek aizstātas ar minimālo pensiju jaunajos apstākļos. Cik nu rocība to atļauj.
Par 2. pensiju līmeni vispār nevajadzētu būt ilūzijām. Kurš par to atcerēsies vērtspapīru tirgus kraha vai būtisku izmaiņu gadījumā.
Mums bija laiks, bija igauņu piemērs un pat ierosinājumi padarīt 2. pensiju līmeni par brīvprātīgu. Kariņa un Siliņas valdības un labklājības ministri šo iespēju palaida garām. Tagad jau par vēlu. Process ir sācies, turklāt nav redzama nekāda interese kaut ko mainīt.
Imigrācija
Tautsaimniecībai būs vajadzīgas darba rokas, un plaša imigrācija ir neizbēgama, tāpat latviešu tautas asimilācija savā teritorijā un Latvijas pilsoņu tautību struktūras maiņa, ja vien nenāks pie prāta. Nav jau pirmo reizi pasaules vēsturē.
Par dzimstību
Visas problēmas ir cilvēku galvās. Latvijas teritorijā baltu izcelsmes iedzīvotāji spēja atjaunoties, lai arī ne bez muižkungu organizētas imigrācijas, pat pēc lielā mēra. Atceramies, ka atsevišķās teritorijās izmira visi iedzīvotāji, bet citās mirstība sasniedza 85%.
Tagad stāvoklis ne tuvu nav tik traģisks. Taču, vai latviešu tauta šajā gadsimtā spēs iziet cauri pudeles kaklam, ir liels jautājums. Manuprāt, izies, ja vairākums gribēs. Pašlaik negrib un piespiest ar varu nevienu nevar.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
