Iesaki rakstu: 
Mans viedoklis par AirBaltic. Kompānija kā tāda nav labāka vai sliktāka par līdzīgām savā industrijā. Kuļas. Man nav arī pamata apgalvot, ka tā būtu slikti/labi pārvaldīta, jo šo aspektu neesmu analizējis. Problēma ir tā, ka avioindustrija globāli strādā „pa nullēm”. Tā bijis vienmēr, arī pagājušajā gadsimtā. Izņēmums ir Ryanair, bet O”Līrijs ir ģēnijs un tikai viens tāds.
Realitātē bieži notiek regulāras injekcijas no valstu puses (tās kompānijas tad izdzīvo), vai notiek pretējais - bankroti. Vidējā temperatūra industrijā tātad ir ap nulli. Bija kovids, citreiz naftas cenas (aviokompānijas ir ļoti jūtīgas pret degvielas cenu), vienmēr ir kaut kāds iemesls.
Līdzīgi ir ar lidmašīnu ražotājiem. Savulaik AirBaltic iepirka bombardierus, tagad iepērk airbusus. Bet tā faktiski esot tā pati lidmašīna. Ražotne bankrotēja, nomainīja šilti uz Airbusu, Kvebekas valdība iedeva finansiālu atbalstu, tāpēc turpina lidot.
Vakar ar Gausa kungu pārrunājām, piemēram, to, ka kompānijas parādi ir virs miljarda. Drīz jāpārfinansē 200 miljoni, naudu varot dabūt tikai dārgi. Varbūt pat 20% gadā, minēja tādu ciparu. Tas esot tāpēc, ka skaitāmies „piefrontes zona”.
Daļa taisnības tur ir. Piecus gadus atpakaļ kompānija aizņēmās par 6.5%, tagad eiribors ir plus 4%, tātad kopā tagad būtu ap 10%. Bet tagad prasot pat 20%. Ja aizņemas par šādu dārgu cenu, kompānija garantēti (manuprāt) strādās ar zaudējumiem. Budžet, atver maciņu. Šim stāstam ir arī otra puse.
Tiek uzskatīts, ka zaudējumi ir OK, jo avioindustrija „atved pasažierus”, tas kurina ekonomiku. Jā, kaut ko jau kurina. Pie mums? Tūrisma cipari, lai arī atkopušies pēc kovida, atpaliek no kaimiņiem, kuriem nav savas valsts aviokompānijas. Teikt, ka kaut ko vinnējam ar to “savu”, ir, manuprāt, ļoti liels un populārs mīts. Neaizmirstam to, ka lido jau arī raianieri, kuriem mūsu valsts nekādu atbalstu nedod. Un pasažieri… nu mums te populāri braukt uz turcijām un samaksāt tur par “all inclusive”. Nauda jau ne tikai atbrauc, bet arī aizbrauc. Dažreiz pēdējais izslēdz gaismu.
AirBaltic tagad ir zem 50 lidmašīnām, plānots to dubultot. Viss jau ir skaisti, gaišā nākotne un tā, bet vai tas ir pareizais ceļš? Es saku tā - ja tam beigu galā atkal vajadzēs valsts atbalstu (tagad vai nākotnē), un es domāju, ka vajadzēs, tad es labāk tērētu naudu citiem valstiskiem mērķiem. Piebremzējam grandplānus, piesaistām kaimiņvalstis Igauniju un Lietuvu kā akcionārus un tad kaut kā racionāli optimizējam to biznesu.
Ko darīt tagad? Plāns tur ir tāds, ka uzkruķīs pasažieru skaitu, uzlabos finanšu rādītājus, un tad varbūt izdodas pārdot biržā. Plāns tāds ir sen. Par cik? Es saprotu to, ka, ar šādu parādu nastu kompānijas reālistiska cena šobrīd ir ap nulli. Pozitīvi domājot.
Tāpēc sarunā pieminēju citu brendu - Parex. Gausa kungs nepiekrita, jo esot jāskatās “nākotnes vērtība”. Tā jau arī var skatīties. Ja piepildās grandplāni, tad… gaišā nākotne. Es gan esmu vecs un nīgrs, skatos ciparus tagad un redzu baranku. Nulli.
Apgrozījums kompānijai iespaidīgs (virs pusmiljarda), tagad pat parādījusies peļņa, attiecīgi šai naudas plūsmai/biznesam, protams, ir kaut kāda vērtība. Varētu būt pat miljards. Bet, ja noņemam nost parādus, pāri jau nekas nepaliek. To rāda arī finanšu pārskati - kompānijas pašu kapitāls ir mīnusā. Tā ir klasiska “bankrota” pazīme.
Finanšu pārskatos lieto tādu standarta frāzi - “darbības turpināšanas princips”. Nozīmē to, vai plānots, ka kompānija izdzīvos vai faktiski tiks likvidēta. Ja kompānijas pašu kapitāls ir negatīvs kā tagad, tad uz šo jautājumu jāatbild. Negatīvs pašu kapitāls ir nedaudz līdzīgi situācijai, kad tavas mājas vērtība ir mazāka par hipokredīta lielumu. Ja vari to parādu vilkt, dzīvosi, bet, ja to māju būsi spiests “pārdot biržā”, tad… paliks tikai parāds.
Valde uzskata, ka izdzīvos. Neskatoties uz drūmiem rādītājiem un riskiem, kurus paši piemin. Good luck with that.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
