Iesaki rakstu: 
Mans viedoklis par AirBaltic. Kompānija kā tāda nav labāka vai sliktāka par līdzīgām savā industrijā. Kuļas. Man nav arī pamata apgalvot, ka tā būtu slikti/labi pārvaldīta, jo šo aspektu neesmu analizējis. Problēma ir tā, ka avioindustrija globāli strādā „pa nullēm”. Tā bijis vienmēr, arī pagājušajā gadsimtā. Izņēmums ir Ryanair, bet O”Līrijs ir ģēnijs un tikai viens tāds.
Realitātē bieži notiek regulāras injekcijas no valstu puses (tās kompānijas tad izdzīvo), vai notiek pretējais - bankroti. Vidējā temperatūra industrijā tātad ir ap nulli. Bija kovids, citreiz naftas cenas (aviokompānijas ir ļoti jūtīgas pret degvielas cenu), vienmēr ir kaut kāds iemesls.
Līdzīgi ir ar lidmašīnu ražotājiem. Savulaik AirBaltic iepirka bombardierus, tagad iepērk airbusus. Bet tā faktiski esot tā pati lidmašīna. Ražotne bankrotēja, nomainīja šilti uz Airbusu, Kvebekas valdība iedeva finansiālu atbalstu, tāpēc turpina lidot.
Vakar ar Gausa kungu pārrunājām, piemēram, to, ka kompānijas parādi ir virs miljarda. Drīz jāpārfinansē 200 miljoni, naudu varot dabūt tikai dārgi. Varbūt pat 20% gadā, minēja tādu ciparu. Tas esot tāpēc, ka skaitāmies „piefrontes zona”.
Daļa taisnības tur ir. Piecus gadus atpakaļ kompānija aizņēmās par 6.5%, tagad eiribors ir plus 4%, tātad kopā tagad būtu ap 10%. Bet tagad prasot pat 20%. Ja aizņemas par šādu dārgu cenu, kompānija garantēti (manuprāt) strādās ar zaudējumiem. Budžet, atver maciņu. Šim stāstam ir arī otra puse.
Tiek uzskatīts, ka zaudējumi ir OK, jo avioindustrija „atved pasažierus”, tas kurina ekonomiku. Jā, kaut ko jau kurina. Pie mums? Tūrisma cipari, lai arī atkopušies pēc kovida, atpaliek no kaimiņiem, kuriem nav savas valsts aviokompānijas. Teikt, ka kaut ko vinnējam ar to “savu”, ir, manuprāt, ļoti liels un populārs mīts. Neaizmirstam to, ka lido jau arī raianieri, kuriem mūsu valsts nekādu atbalstu nedod. Un pasažieri… nu mums te populāri braukt uz turcijām un samaksāt tur par “all inclusive”. Nauda jau ne tikai atbrauc, bet arī aizbrauc. Dažreiz pēdējais izslēdz gaismu.
AirBaltic tagad ir zem 50 lidmašīnām, plānots to dubultot. Viss jau ir skaisti, gaišā nākotne un tā, bet vai tas ir pareizais ceļš? Es saku tā - ja tam beigu galā atkal vajadzēs valsts atbalstu (tagad vai nākotnē), un es domāju, ka vajadzēs, tad es labāk tērētu naudu citiem valstiskiem mērķiem. Piebremzējam grandplānus, piesaistām kaimiņvalstis Igauniju un Lietuvu kā akcionārus un tad kaut kā racionāli optimizējam to biznesu.
Ko darīt tagad? Plāns tur ir tāds, ka uzkruķīs pasažieru skaitu, uzlabos finanšu rādītājus, un tad varbūt izdodas pārdot biržā. Plāns tāds ir sen. Par cik? Es saprotu to, ka, ar šādu parādu nastu kompānijas reālistiska cena šobrīd ir ap nulli. Pozitīvi domājot.
Tāpēc sarunā pieminēju citu brendu - Parex. Gausa kungs nepiekrita, jo esot jāskatās “nākotnes vērtība”. Tā jau arī var skatīties. Ja piepildās grandplāni, tad… gaišā nākotne. Es gan esmu vecs un nīgrs, skatos ciparus tagad un redzu baranku. Nulli.
Apgrozījums kompānijai iespaidīgs (virs pusmiljarda), tagad pat parādījusies peļņa, attiecīgi šai naudas plūsmai/biznesam, protams, ir kaut kāda vērtība. Varētu būt pat miljards. Bet, ja noņemam nost parādus, pāri jau nekas nepaliek. To rāda arī finanšu pārskati - kompānijas pašu kapitāls ir mīnusā. Tā ir klasiska “bankrota” pazīme.
Finanšu pārskatos lieto tādu standarta frāzi - “darbības turpināšanas princips”. Nozīmē to, vai plānots, ka kompānija izdzīvos vai faktiski tiks likvidēta. Ja kompānijas pašu kapitāls ir negatīvs kā tagad, tad uz šo jautājumu jāatbild. Negatīvs pašu kapitāls ir nedaudz līdzīgi situācijai, kad tavas mājas vērtība ir mazāka par hipokredīta lielumu. Ja vari to parādu vilkt, dzīvosi, bet, ja to māju būsi spiests “pārdot biržā”, tad… paliks tikai parāds.
Valde uzskata, ka izdzīvos. Neskatoties uz drūmiem rādītājiem un riskiem, kurus paši piemin. Good luck with that.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
