Iesaki rakstu: 
Andra Šķēles liecības tiesā un līgums par aizdevumu Andrejam Ēķim ļauj secināt, ka viņš varētu būt kļuvis par Hannu digital līdzīpašnieku.
Ekspremjers, apvienības Par labu Latvijas (PLL) līderis Andris Šķēle, visticamāk, varētu būt viens no šogad īstenotās digitālās TV ieviesējas Lattelecom partneres, firmas Hannu digital slēptiem īpašniekiem.
Par slēptu Hannu digital īpašnieku Šķēle, iespējams, kļuvis, šīs kompānijas īpašuma daļās pārvēršot daļu no 10,4 miljonu dolāru lielā aizdevumu, kuru 2006.gada decembrī izsniedza Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) šefam Andrejam Ēķim.
Par to vedina spriest gan Šķēles otrdien Rīgas apgabaltiesā sniegtās liecības, gan aizdevuma līgums starp Ēķi un Šķēli par aptuveni 10,4 miljoniem dolāru aizņēmumu. Šo līgumu Pietiek šodien publisko kopā ar aizdevuma bankas pārskaitījumu kopijām.
Kad otrdien tiesā prokurors Monvīds Zelčs pratināja Šķēli par aizdevumu Ēķim, vairāku apsūdzēto advokāti, to vidū Šķēles grāmatveža Harija Krongorna advokāte Guna Kaminska vairākas reizes iebilda pret šo jautājumu uzdošanu, uzsverot, ka tie neattiecas uz krimināllietu un ir civiltiesiski darījumi. Tiesnesis Juris Stukāns atbalstīja advokātu iebildumus un prokuroram pat izteica aizrādījumu par lietas norises traucēšanu.
Šķēle skaidroja, ka naudu Ēķim aizdevis, jo ticējis digitālās TV projektam. Tiesā Šķēle atkārtoti liecināja, ka interese par britu pastkastītes firmas īstenoto digitālās TV projektu viņam bijusi, tomēr viņš vēlējies iegadāties vairākumu, bet tas neesot izdevies. Viņš arī atzina, ka par britu pastkastītes firmas vairākuma daļām būtu maksājis vienu miljonu dolāru.
Neoficiāli Šķēles interese Kempmayer saistīta ar Gērnsijā reģistrēto firmu Ratcliff (tieši un netieši kontrolēja vismaz 35%), un viņš pats noliedz, ka būtu bijis tās īpašnieks vai patiesā labuma guvējs.
Pietiek jau ziņoja, ka digitālās TV krimināllietā uz apsūdzēto sola sēž 20 personas, tiesai lieta nodota 2007. gada rudenī. Pēc prokuratūras apsūdzības ar Kempmayer palīdzību organizēta krāpnieciska shēma, kas viltus ceļā no valsts DLRTC ļāvusi iegūt 50,3 miljonu dolāru līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā.
Shēma radīja risku, ka no valsts rokām būtu izslīdējušas aptuveni 200 miljonus latu vērtās 23% Latvijas mobilais telefons daļas. Neviens no lietā apsūdzētajiem savu vainu nav atzinis. Valsts apsūdzības uzturētāji par labu valstij prasa piedzīt 2,3 miljonus latu.
Dokumenti liecina, ka Ēķa aizņemtie aptuveni 10,4 miljoni dolāru (dolāros un britu mārciņās) no Šķēles konta SEB bankas Rīdzenes filiālē aizskaitīti uz Ēķa kontu un tālāk izmantoti, lai iegādātos iekārtas, kas pašlaik pieder britu pastkastītes firmas Kempmayer Latvijas meitasfirmas Kempmayer Media Latvija (KML) mantiniecei Hannu digital.
Tiesā atzīstot, ka saistības ar Ēķi, kura parādu pret Šķēli pārņēma Hannu digital, pašlaik nokārtotas, Šķēles teiktais un ar Ēķi slēgtā aizdevuma līguma nosacījumi ļauj secināt, ka viņš varētu būt kļuvis par vismaz 50% Hannu digital īpašnieku.
Pēc tiesas sēdes jautāts, vai līdz ar atziņu, ka visas parādsaistības starp viņu, Ēķi un Hannu digital nokārtotas, viņš kļuvis par Hannu digital līdzīpašnieku, Šķēle tikai atcirta: „ Kāda tam tagad nozīme!”
Hannu digital ir pirmajā digitālās TV ieviešanas projektā iesaistītās KML mantiniece, un tā ir partnere Lattelecom šogad īstenotajam digitālās (virszemes) TV apraides projektam. Pērnā gada beigās Valsts kontrole (VK) secināja, ka Lattelecom īstenotā digitālās TV ieviešana, par partneri piesaistot Hannu digital, šo projektu sadārdzinājusi aptuveni par 3,8 miljoniem latu.
Jau neilgi pēc tam, kad VK nāca klajā ar atzinumu par Lattelecom īstenotā projekta izmaksu sadārdzināšanos izskanēja versija, ka kompānija Hannu digital projektam piesaistīta, lai, iespējams, segtu izdevumus, kas Šķēlem radās saistībā aizdevumu Ēķim.
Tas tā ir, jo, Lattelecom ieviestajam digitālās TV projektam piesaistot Hannu digital, atradās pielietojums digitālās TV iekārtām, kuras savulaik valstij bija piegādājis KML un kuras no valsts pēc Stokholmas šķīrējtiesas sprieduma par Šķēles 2006.gada decembrī aizdoto naudu atpirka Ēķis.
Lēmumu par digitālās TV ieviešanu, kuru īstenos Lattelecom kopā ar Hannu digital, pieņēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība, atbildīgais par digitālās TV ieviešanu bija satiksmes ministrs, PLL līderis Ainars Šlesers. No pērn publiskotā VK atzinuma izrietēja - ja Hannu digital vietā ciparu apraidi Rīgā un apkārtnē nodrošinātu valsts a/s Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, izmaksas būtu lētākas.
VK arī pauda bažas par toreiz Šlesera vadītās SM rīkotā digitālās TV ieviešanas konkursa godīgumu, norādot, ka tā nolikums, iespējams, speciāli rakstīts tā, lai bez Hannu digital pakalpojumiem nevarētu iztikt. Tas ir, nolikums prasīja, lai konkursa uzvarētājs īsā laikā nodrošina ciparu TV apraidi Rīgā un tās apkārtnē. Firma, kas to varēja izdarīt, bija Hannu digital. Līdz ar to SM izsludinātā konkursa uzvarētājs varēja būt tikai tāds dalībnieks, kuram bija vienošanās ar Hannu digital par sadarbību. Tāda toreiz bija ar Šķēli saistītā Jura Gulbja vadītājam Lattelecom.
Oficiāli Hannu digital lielākā īpašniece kopš 2008. gada novembra ir SIA Stratēģiskie risinājumi (90%), kuras vienīgais īpašnieks un pārstāvis ir kāds Ilo Lošaks. Viņš portālam Delfi atzinis, ka Hannu digital parāds pret Šķēli, kas tika pārņemts no Ēķa, ir nokārtots un saistības aprīlī restrukturizētas. Parādā Šķēlem esot nevis Hannu digital, bet Stratēģiskie risinājumi.
Viens no veidiem, kā restrukturizēt parādu, ir tā kapitalizācija akcijās. Pietiek publiskotais Šķēles aizdevuma līgums ar Ēķi, kuru vēlāk pārņēma Hannu digital, liecina, ka, jau aizdodot 10,4 miljonus dolāru, bija paredzēts, ka par parāda atmaksu var kalpot 50% daļu iegūšanā kompānijā, pie kuras nonāks KML iekārtas, tas ir - firmā Hannu digital. Šādu nosacījumu paredz aizdevuma līguma trešais punkts.
Šķēles kredīta restrukturizāciju šopavasar veikuši advokātu biroja Eversheds Bitāns juristi. Neoficiāli tieši šis juristu birojs saukts par advokātu firmu, kas pēc Šķēles konflikta ar advokātu Jāni Lozi pārstāv viņa intereses.
Savu iespējamo interesi Hannu digital kapitālā Šķēle līdz šim, visdrīzāk, nav atklājis, jo pirmsvēlēšanu laikā tas varēja izraisīt jaunu skandālu par kārtējo - otro digitālās TV afēru, kas īstenota aiz Lattelecom vārda.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
