Biedrība Ilgtspējīgas sabiedrības institūts, par ko neoficiāli zināms, ka tā tiek izmantota Tautas partijai (TP) vajadzīgu cilvēku algošanai, 2010. gadā ziedojumos saņēmusi 48 000 latu, bet vēl 60 500 latu nopelnījusi no saimnieciskās darbības, liecina Lursoft datu bāzē atrodamais Uzņēmumu reģistrā iesniegtais biedrības finanšu pārskats. Institūta dibinātājs un vienīgais valdes loceklis, deputāta Andra Šķēles palīgs 10. Saeimā Sergejs Seņkāns, izmantojot to, ka uz biedrībām neattiecas stingrie partiju finansēšanas noteikumi, Pietiek atteicās atklāt, kas ir šī veidojuma ziedotāji un klienti. „Mēs taču darbojamies privātajā sektorā, cilvēki savākušies, lai biedrotos savā starpā," saka deputāta Šķēles palīgs. Neoficiāli zināms, ka caur šī institūta kasi tiek algoti Par labu Latviju (PLL) Saeimas frakcijas konsultanti, deputātu palīgi un sabiedrisko attiecību speciālisti, kā arī sniegts finansiāls atbalsts citiem partijai vajadzīgiem cilvēkiem, kuri zaudējuši ienesīgas vietas pēc neveiksmes Saeimas vēlēšanās. Kad Pietiek par to interesējās novembrī, šī informācija daļēji pat tika apstiprināta. Pašlaik nekādi komentāri netiek sniegti.
No kopumā 48 000 latu, kurus ziedojumos izdevies piesaistīt Ilgtspējīgas sabiedrības institūtam, 30 000 atvēlējušas juridiskas personas, bet 18 000 – fiziskas personas. Vai starp ziedotājiem ir Andris Šķēle vai kāds ar viņu saistīts uzņēmums, Seņkāns neatklāj, bet biedrības gada pārskatā tik detalizēts naudas plūsmas atšifrējums nav norādīts. Tāpat netiek atklāts, vai starp ziedotājiem ir kādi PLL vai TP sponsori vai viņiem piederoši uzņēmumi. „Mūsu politika ir nekomentēt ne savus ziedotājus, ne ko. Katrai organizācijai ir sava politika, ko viņa komunicē uz āru un ko ne. Un, ja likums neprasa atklāt, kāpēc lai mēs to darītu? Cik likums prasa, tik mēs norādām. Nevalstiskajam sektoram jau tagad iet grūti,” saka deputāta Šķēles palīgs Seņkāns.
Pietiek jau rakstīja, ka Šķēle pagājušā gada novembrī un decembrī „sīkumos”, kuri nav jāuzskaita deklarācijā, iztērējis aptuveni 163 tūkstošus latu jeb vidēji 2800 latu dienā. Šo naudu, ja ticēt Šķēles deklarācijai, viņš tieši tā arī ir tērējis – vienmērīgi, bez kādiem lielākiem pirkumiem vai darījumiem: saskaņā ar likumdošanu Šķēlem būtu bijis jāuzrāda jebkurš darījums, kas pārsniedzis 4000 latu robežu, taču tādi deklarācijā nav uzrādīti. "Es neņemos jums neko vairāk komentēt, jo izdevumu daļa - tā nu būtu tā pozīcija, kas nebūtu žurnālistiem jāskaidro. Jūs tiešām uzskatāt, ka sabiedrībai būtu pareizi rakņāties cilvēku izdevumu daļā? Tad mums atšķiras viedokļi," Pietiek teica Šķēle.
Biedrība Ilgtspējīgas sabiedrības institūts arī norāda, ka 2010. gadā nopelnījusi 60 500 latu no saimnieciskās darbības. Arī to, kas šo naudu maksājis, konkrēti par kādiem pakalpojumiem un kas bijuši darba veicēji, tiek noklusēts. „Sniedzam konsultācijas dažādām juridiskām un fiziskām personām. Manuprāt, politiķi un politiskās partijas nav mūsu klientu vidū. Katrā ziņā valsts finansējuma tur nav,” apgalvo Seņkāns.
Institūts mēģinot „kādu labumu arī valstij dot – pētām dažādas aktualitātes, šobrīd pastiprināti pētām dažādas demogrāfijas tendences gan Latvijā, gan pasaulē”. Demogrāfijas tēma kļuvusi par „jājamzirdziņu”, ar ko sev uzmanību politiskajā dienaskārtībā cenšas piesaistīt Šķēle un PLL frakcija kopumā. Bet Seņkāns noliedz, ka institūts demogrāfijas tēmu pētītu ar mērķi nodrošināt informatīvo pamatu Šķēles retorikai: „Demogrāfija jau nav Andra Šķēles problēma, tā ir visas valsts problēma."
Institūta gada pārskatā norādīts, ka teju visu ienākušo naudu tas izmaksājis algās un sociālajos maksājumos. Algām 2010. gadā iztērēti 69 250 latu, bet sociālās apdrošināšanas maksājumiem – 16 709 lati. Spriežot pēc valsts amatpersonas deklarācijas, 7128,36 latus algā kā Ilgtspējīgas sabiedrības institūta vadošais pētnieks 2010. gadā papildus savai Saeimas deputāta algai saņēmis PLL frakcijas vadītājs Edgars Zalāns.
Pērnajā novembrī, kad Pietiek par institūta darbību un finansēm interesējās pirmo reizi, Seņkāns apgalvoja, ka algu neviens institūtā nesaņem un maksāts tiek par konkrētu pētījumu veikšanu. Tomēr Zalāns toreiz atzina, ka pēc TP aiziešanas no Dombrovska valdības un ministra amata zaudēšanas viņš ik mēnesi rēķinājies ar noteiktiem ienākumiem no institūta. „Vai man labāk bija stāties bezdarbniekos?” retoriski vaicāja Zalāns. Viņš institūta paspārnē esot pētījis savā kompetencē esošos reģionu attīstības un plānošanas jautājumus. Jautāts, kas bijuši šo pētījumu pasūtītāji, Zalāns atbildēja: „Ja pavisam atklāti – nezinu.” Savukārt Māris Riekstiņš savā pēdējā deklarācijā, stājoties vēstnieka NATO amatā, ienākumus no institūta nav norādījis. Rudenī viņš Pietiek atzina, ka kā vadošais pētnieks institūtā pētījis savai kompetencei atbilstošas tēmas – ārējo un drošības politiku, par to saņemot atalgojumu, bet detaļas neatklājot.
Kā biedrības Ilgtspējīgas sabiedrības institūts darbības mērķi norādīti – veicināt sabiedrības aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, rīkojot diskusijas, konferences un citus sabiedriskus pasākumus; radīt un īstenot iniciatīvas Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, tai skaitā reģionu izaugsmes veicināšanai, iesaistot sabiedrību to apspriešanā un realizācijā; veicināt Latvijas nacionālo interešu aizstāvību.
Institūta četri dibinātāji ir Seņkāns, Guntis Gūtmanis, Dace Kārkliņa un Dinija Brikmane, kuri nu iekārtoti darbā par niecīgu atalgojumu Saeimas deputātu palīgu amatos. Tikai 8 deputātu lielajam apvienības PLL blokam 10. Saeimā ir 14 palīgu. Tikai viens strādā uz pilnu slodzi, par to saņemot pilnu atalgojumu – 536 latus pirms nodokļu nomaksas. Tas ir Šķeles palīgs Seņkāns. Pārējiem 7 PLL deputātiem ir pa diviem palīgiem, un, tā kā no Saeimas budžeta katram deputātam palīga algošanai tiek piešķirta tikai iepriekšminētā summa, viņi par pusslodzes darbu saņem 268 latus pirms nodokļu nomaksas.