Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Televīzijā finanšu ministrs Jānis Reirs apgalvoja, ka viņam neesot iespējas uzticēties vai neuzticēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšniekam Kasparam Podiņam, jo tas neesot pakļauts ministram tieši.

Tomēr jāatzīmē, ka realitāte ir citāda, jo J. Reira padomnieks ir bēdīgi slavenais bijušais Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis, kurš nepastarpināti ir J. Reira tiešā kontaktpersona tieši ar K. Podiņu un viņa vietnieci Kristīni Prusaku-Brinkmani, jo kā zināms, tad J. Reiram jau ilgstoši ir komunikācijas problēmas ar VID vadītāju Ievu Jaunzemi.

Attiecīgi tieši ar K. Čerņecka starpniecību J. Reirs komunicē ar K. Podiņu un K. Prusaku-Brinkmani. J. Reirs pats atzīst, ka VID ir ilgstošas problēmas, uzlabojumu nav, bet atlaist nevar...?!

Prokuratūra apstiprināja, ka safabricētajā krimināllietā jau vasarā ticis atcelts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu un materiāls atdots atpakaļ resoriskās pārbaudes turpināšanai, tomēr noklusēja, ka lēmumu atcēla pēc tam, kad uzņēmējs Andris Ramoliņš bija vērsies ar iesniegumu prokuratūrā.

Šādos gadījumos vienmēr, bez izņēmuma K.Prusaka-Brinkmane personīgi rīko sapulci, lai noskaidrotu iemeslus lēmuma par lietas ierosināšanu atcelšanai, jo šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti un nevar tikt nepamanīti, jo tiek adresēti iestādei.

Attiecīgi teikt, ka K.Prusaka-Brinkmane un izmeklētāja Ieva Kļava kaut ko nezināja, ir klaji meli. Tāpat konkrētajā lietā uzņēmējs A. Ramoliņš, pirms vērsās KNAB, bija vērsies VID Iekšējā drošības pārvaldē, kura pārkāpumus saskatīt un izmeklēt lietu atteica.

Faktiski šajā situācijā prokuratūras lēmums bija signāls, ka K.Pruskai-Brinkmanei un I.Kļavai bija pastiprināti jāuzrauga konkrētās lietas pārbaude un izmeklētāju darbs. Vēl jo vairāk, ja izmeklētājs ir nevis ierindas izmeklētājs, bet nodaļas vadītājs Intars Štālbergs.

Lieki piebilst, ka tā bija arī kā sarkanā lampiņa, kura bija jāpamana VID Iekšējās drošības vadītājam Aigaram Prusakam (K.Prusakas-Brinkmanes bijušais vīrs un bērna tēvs, ar kuru viņai ir ļoti labas attiecības).

Loģisks bija LTV vēlēšanu debatēs Izvēlies nākotni raidījuma vadītāja J.Dombura uzdotais jautājums: kā tas nākas, ka aizvien nāk klajā skandalozi gadījumi par korupciju VID, kas notiek šajā iestādē?!

Varētu piekrist politiķa Jura Pūces teiktajam, ka jādomā, kā organizēt VID iekšējās drošības darbu – taču jāatzīmē, ka J. Reiram jau nu vajadzētu zināt, ka konkrētajai struktūrvienībai pēdējos gados būtiski ir paaugstināts finansējums un tika piešķirtas visas pieprasītās štata vienības.

Faktiski J. Reirs mediju spiediena rezultātā ir atstādinājis VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un uzdevis atstādināt K. Podiņu, lai gan ir skaidrs, ka tie nav visi amatpersonu bezdarbības un nolaidības ķēdē iesaistītie – netiek lemts par K.Prusakas-Brinkmanes un I.Kļavas atstādināšanu, kuras ir tiešās priekšnieces visām kukuļa izspiešanas lietā iesaistītajām personām un kurām saskaņā ar amata aprakstiem un paša K. Podiņa vadlīnijām ir jāveic uzraudzība, revīzija un lietu kontrole/pārbaudes, kā arī jālemj tieši par A.Prusaka atstādināšanu, kuram ir acīmredzams interešu konflikts ar K.Prusaku-Brinkmani (par ko J. Reirs nevarētu nezināt, ievērojot viņa padomnieka K.Čerņecka īpaši ciešās attiecības ar Prusaku pāri, kā arī jau vairākkārt Pietiek dažādos rakstos norādīto) un acīmredzama bezdarbība konkrētajā situācijā.

Cik vēl ir tādu lietu, kurās A.Prusaks nerīkojas, kad viss norāda uz bijušās sievas un viņas padotībā esošo amatpersonu iespējamiem korupcijas riskiem? Vai uz K. Podiņa amatos iebīdītām uzticības personām...

Izskatās, ka ne J. Reirs, ne pārējie dalībnieki neko nav dzirdējuši par to, ka iestādes vadītājs ir atbildīgs par iekšējās kontroles izveidi un uzturēšanu iestādē, tostarp attiecībā uz korupcijas riskiem. Ja ir izstrādāti risku reģistri un riskus mazinošie pasākumi, taču risku līmenis nemazinās (drīzāk gan pretēji), tad iekšējā kontrole un risku vadība ir formāla, darbojas vāji vai arī nedarbojas vispār.

Zīmīgi, ka tikmēr pašā VID nekāda satraukuma nav, - K. Prusaka-Brinkmane ir labā omā un iesmej par TV sižetiem - viņai viss būšot kā parasti, t.i. viņu neskaršot…

Novērtē šo rakstu:

128
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi