Šķirbainas balsu urnas, slimu vēlētāju ignorēšana mājās, nespēja pareizi apzīmogot aploksnes: laiks mainīt arvien nejēdzīgākos balsu skaitītājus Rīgā
Imants Liepiņš30.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Katrā pašvaldībā bez iecirkņu komisijām ir arī galvenā “virskomisija”, kas organizē balsošanu, skaita kopā balsis, novērš trūkumus un atbild par organizatoriskajiem jautājumiem, lai iecirkņu komisijās vispār būtu, kas strādā. Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija gan parāda, ka darba gaitā ir iespējams ne vien iegūt pieredzi un strādāt arvien labāk, bet gan acīmredzami degradēties. Aizvien skaidrāks kļūst, ka ar katru gadu arvien sliktāk strādājošie galvenie balsu skaitītāji Rīgā ir jāmaina jau tagad, kamēr nevienas vēlēšanas nav tuvumā.
Aizvadītajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās izraisījās reizē vairāki nopietni skandāli — divos gadījumos iecirkņu komisijas bija nepietiekami apmācītas, kā rezultātā netika pieskaitīti balsu simti, kuru aploksnēm bija uzlikti nepareizie zīmogi. Tomēr Rīgas galvenie balsu skaitīšanas uzraugi Jura Kokina vadībā nespēja atrisināt situāciju, un beigās balsis pārskaitīt un pieskaitīt bija jāizlemj Administratīvajai apgabaltiesai.
Tikmēr pilnīgi nesaistītos gadījumos (žurnālistiem kļuvis zināms vismaz par astoņiem) dažādi Rīgas vēlēšanu iecirkņi nav nodrošinājuši balsošanu mājās slimiem un traumētiem cilvēkiem — turklāt tas nav noticis, baidoties inficēties ar Covid-19: piemēram, vienā gadījumā pie satiksmes negadījumā cietušas vēlētājas ar lauztu kāju komisijas locekļi ar urnu nav ieradušies mājās izbraukumā, kaut arī viņa iesniegumu nosūtījusi tieši J. Kokinam jau nedēļu pirms vēlēšanām, savukārt citā gadījumā ignorējuši vēlētāju, kas gulēja mājās pēc zarnas operācijas.
Vēl viens regulāri fiksēts fakts, kas liecina par nespēju pareizi organizēt vēlēšanu darbu Rīgā: pirms vēlēšanām tiek ziņots par grūtībām atrast darbiniekus, kas būtu gatavi strādāt iecirkņu komisijās, kaut gan pašvaldība šo cilvēku algošanai uz vēlēšanu laiku piešķir līdzekļus algām.
Savukārt 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās tika ziņots par neskaitāmām šķirbainām urnām, no kurām trijās iepriekšējās balsošanas dienās nodotās balsis, iespējams, varēja mēģināt izkratīt, lai vietā sabāztu “pareizi” aizpildītus biļetenus. Atbildīgie pat nemēģināja noliegt problēmu, taču leģitimizēja šo balsu pieskaitīšanu ar “statistisko analīzi”, kura it kā esot “pierādījusi”, ka šķirbainajās urnās atrasto balsojumu rezultāts neesot īpaši atšķīries no citiem.
Problēma tāda, ka vēlēšanu likumdošana nemaz neparedz šādu “statistisku salīdzinājumu” kā pamatu tam, lai lemtu par šaubīgo aplokšņu pieskaitīšanu — likums paredz vai nu balsu pārskaitīšanu, vai pārbalsošanu konkrētajos iecirkņos, vai arī atkārtotu vēlēšanu izsludināšanu visos iecirkņos, bet ar tiem pašiem sarakstiem un kandidātiem.
Toreiz Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija J. Kokina vadībā izdarīja visu neiespējamo, lai 2017. gada Rīgas domes vēlēšanu rezultātus paturētu spēkā, jo ar pusprocenta pārsvaru bija uzvarējis Nila Ušakova un Andra Amerika vadītais Saskaņas un Gods kalpot Rīgai kopīgais saraksts.
Taču drīz vien atklājās, ka iepriekšējos gados J. Kokins iemaksājis 6535 latus (9298 eiro) GKR priekšsēdētāja Andra Amerika iepriekš pārstāvētajai Latvijas Pirmajai partijai, pie kam vienā reizē ziedojot pat pa 3000 latiem. Tas nav bijis viss — viņš šajā partijā bijis arī biedrs, kas papildus iemaksājis 1650 latus kā “biedra naudu”. Bet 2005. gadā viņš pats arī kandidēja uz Rīgas domi no LPP saraksta, tomēr netika ievēlēts.
Pēc Ainara Šlesera politprojektu pagrimšanas, ar laiku Andrim Amerikam izveidojot pašam savu Gods Kalpot Rīgai partiju, galvenais balsu skaitītājs Rīgā pārgāja uz šo partiju, kļuva par biedru un finansiālo donoru. Šoreiz viņš rīkojās viltīgāk — 2012. un 2013. gada laikā nav veicis ziedojumus, bet gan GKR kasē iemaksātos 1600 latus apzīmējis kā “biedra naudas”.
Savukārt, pētot Saskaņas laika shēmas Rīgas domē, atklājās vēl trakākas lietas — pēc 2017. gada vēlēšanu uzvarēšanas toreizējā Saskaņas un GKR tika atalgojusi galveno balsu skaitītāju J. Kokinu ar 75 000 eiro “konsultēšanas” līgumu. Naudu J. Kokins saņēmis Rīgas Satiksmes, kurā kapitāldaļu turētājs bija neviens cits kā J. Kokina apstiprinātais vēlēšanu uzvarētājs — Nils Ušakovs.
Kad šis fakts atklājās un žurnālisti zvanīja pašam J. Kokinam, lai noskaidrotu, ko viņš īsti darīja un par ko tieši viņš vairāku gadu laikā saņēma 75 000 eiro, tad J. Kokins necēla telefonu. Vēlāk viņš izteica nicīgus apgalvojumus, kuru būtība bija raksturojama apmēram šādi: gājis garām Rīgas Satiksmei, sācis interesēties par autostāvvietu apsaimniekošanu, un tur viņam pēkšņi piedāvājuši konsultāciju līgumu par “autostāvvietu novērošanu”, pie kam desmittūkstošu apmērā. Nav atrodams neviens paskaidrojums, vai J. Kokins tiešām par šo naudu kaut ko izdarījis Rīgas Satiksmes labā. Pats viņš sacījis — klusēšot par to “līdz kapa malai”.
Fakti par piepelnīšanos un “konsultēšanu” Rīgas Satiksmē nekļuva zināmi ātrāk, jo vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa vai pašvaldības vēlēšanu “virskomisijas” locekļu amati neskaitās valsts amatpersonu amati, tālab šiem cilvēkiem nav jāiesniedz publiskojamas deklarācijas.
Savukārt J. Kokina pilnvaru pagarināšanu līdz šim nodrošinājuši nevieni citi kā iepriekšējo Rīgas vēlēšanu uzvarētāji N. Ušakovs, A. Ameriks un pārējie — likums nosaka: pēc domes ievēlēšanas tā pati izvēl nākamo komisijas locekļu sastāvu. Līdz ar to Saskaņa un GKR apstiprināja Rīgas galvenā balsu skaitītāja amatā cilvēku, kurš pats ne tikai ziedojis uzvarētājiem, bet arī apstiprinājis viņu uzvaru vēlēšanās.
2017. gada 3. jūnija vēlēšanās, kad bija vērojama necerēti augsta vēlētāju aktivitāte iepriekšējā balsošanā un exit poll aptauja prognozēja teju vienādus rezultātus Saskaņas/GKR kopīgajam sarakstam un t.s. “latviskajiem” spēkiem, pēcvēlēšanu naktī GKR jau gatavojās uz zaudējumu — A. Ameriks žurnālistiem pateica zīmīgo frāzi, ar kuru šādās reizēs parasti sākas zaudējuma akceptēšana vēlēšanās: “Esam gatavi strādāt arī opozīcijā.”
Vēlētāji soctīklos pēc tam ziņoja šādus novērojumus: “Manā iecirknī, kur balsoju trešdien, [2017. gada] 31. maijā, mazajai urnai vāks burtiski cilājās, bija tikai 1 plomba. "Novērotāja" — tās pašas krievu skolas skolotāja. Vēlēšanu biļeteni sākās ar Saskaņu, tālāk turpinājās ar tādiem pašiem, līdz beigās sākās NA, Vienotība... pašās beigās, ar raušanu nost no iepriekšējās lapas — Jaunā konservatīvā. Nodomāju: cik lēti triki! Bet nekad nebiju iedomājusies, ko patiesībā nozīmē mazās, šķirbainās kastes. Drūmi. It sevišķi, ja to saturs ir mainīts ar pēkšņiem +7% par labu Saskaņai. Visu nakti mēs daži vērojām rezultātu izmaiņas visos 158 iecirkņos ik pa 15 minūtēm. Uzdevām jautājumus CVK par viņu mazspēju, līdz sapratām, kas patiesībā notiek.”
Citu vēlētāju novērojumi: “Likumpārkāpumi pašvaldību vēlēšanās Rīgā? Tā nu ir. 4. Rīgas vēlēšanu iecirknī Saskaņas sarakstu dod kā pirmo — pašā augšā.”
“Vēl viens veids krāpšanai: iedod vecam latviski runājošam aploksni bez zīmoga! Skaitot balsis, tādas izmet — kā nederīgas... Sakrātās ar zīmogiem izmanto, saliekot neatnākušo vietā biļetenus ar SC/GKR. Par to drosmīgi ziņoja V. Gavars. Visu cieņu viņam.”
Pēc konstatētajām J. Kokina darbībām N. Ušakovs, atbildot uz TV jautājumiem par J. Kokina piepelnīšanos N. Ušakova uzraudzītajā kapitālsabiedrībā un reizē balsu skaitīšanu Rīgas vēlēšanās par labu pašam N. Ušakovam, atbildēja ar pretjautājumu: “Kādā veidā tas varētu likt šaubīties par viņa objektivitāti?”
LTV video: https://www.youtube.com/watch?v=C7z5uT3BF-s
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
