Šķirbainas balsu urnas, slimu vēlētāju ignorēšana mājās, nespēja pareizi apzīmogot aploksnes: laiks mainīt arvien nejēdzīgākos balsu skaitītājus Rīgā
Imants Liepiņš30.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Katrā pašvaldībā bez iecirkņu komisijām ir arī galvenā “virskomisija”, kas organizē balsošanu, skaita kopā balsis, novērš trūkumus un atbild par organizatoriskajiem jautājumiem, lai iecirkņu komisijās vispār būtu, kas strādā. Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija gan parāda, ka darba gaitā ir iespējams ne vien iegūt pieredzi un strādāt arvien labāk, bet gan acīmredzami degradēties. Aizvien skaidrāks kļūst, ka ar katru gadu arvien sliktāk strādājošie galvenie balsu skaitītāji Rīgā ir jāmaina jau tagad, kamēr nevienas vēlēšanas nav tuvumā.
Aizvadītajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās izraisījās reizē vairāki nopietni skandāli — divos gadījumos iecirkņu komisijas bija nepietiekami apmācītas, kā rezultātā netika pieskaitīti balsu simti, kuru aploksnēm bija uzlikti nepareizie zīmogi. Tomēr Rīgas galvenie balsu skaitīšanas uzraugi Jura Kokina vadībā nespēja atrisināt situāciju, un beigās balsis pārskaitīt un pieskaitīt bija jāizlemj Administratīvajai apgabaltiesai.
Tikmēr pilnīgi nesaistītos gadījumos (žurnālistiem kļuvis zināms vismaz par astoņiem) dažādi Rīgas vēlēšanu iecirkņi nav nodrošinājuši balsošanu mājās slimiem un traumētiem cilvēkiem — turklāt tas nav noticis, baidoties inficēties ar Covid-19: piemēram, vienā gadījumā pie satiksmes negadījumā cietušas vēlētājas ar lauztu kāju komisijas locekļi ar urnu nav ieradušies mājās izbraukumā, kaut arī viņa iesniegumu nosūtījusi tieši J. Kokinam jau nedēļu pirms vēlēšanām, savukārt citā gadījumā ignorējuši vēlētāju, kas gulēja mājās pēc zarnas operācijas.
Vēl viens regulāri fiksēts fakts, kas liecina par nespēju pareizi organizēt vēlēšanu darbu Rīgā: pirms vēlēšanām tiek ziņots par grūtībām atrast darbiniekus, kas būtu gatavi strādāt iecirkņu komisijās, kaut gan pašvaldība šo cilvēku algošanai uz vēlēšanu laiku piešķir līdzekļus algām.
Savukārt 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās tika ziņots par neskaitāmām šķirbainām urnām, no kurām trijās iepriekšējās balsošanas dienās nodotās balsis, iespējams, varēja mēģināt izkratīt, lai vietā sabāztu “pareizi” aizpildītus biļetenus. Atbildīgie pat nemēģināja noliegt problēmu, taču leģitimizēja šo balsu pieskaitīšanu ar “statistisko analīzi”, kura it kā esot “pierādījusi”, ka šķirbainajās urnās atrasto balsojumu rezultāts neesot īpaši atšķīries no citiem.
Problēma tāda, ka vēlēšanu likumdošana nemaz neparedz šādu “statistisku salīdzinājumu” kā pamatu tam, lai lemtu par šaubīgo aplokšņu pieskaitīšanu — likums paredz vai nu balsu pārskaitīšanu, vai pārbalsošanu konkrētajos iecirkņos, vai arī atkārtotu vēlēšanu izsludināšanu visos iecirkņos, bet ar tiem pašiem sarakstiem un kandidātiem.
Toreiz Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija J. Kokina vadībā izdarīja visu neiespējamo, lai 2017. gada Rīgas domes vēlēšanu rezultātus paturētu spēkā, jo ar pusprocenta pārsvaru bija uzvarējis Nila Ušakova un Andra Amerika vadītais Saskaņas un Gods kalpot Rīgai kopīgais saraksts.
Taču drīz vien atklājās, ka iepriekšējos gados J. Kokins iemaksājis 6535 latus (9298 eiro) GKR priekšsēdētāja Andra Amerika iepriekš pārstāvētajai Latvijas Pirmajai partijai, pie kam vienā reizē ziedojot pat pa 3000 latiem. Tas nav bijis viss — viņš šajā partijā bijis arī biedrs, kas papildus iemaksājis 1650 latus kā “biedra naudu”. Bet 2005. gadā viņš pats arī kandidēja uz Rīgas domi no LPP saraksta, tomēr netika ievēlēts.
Pēc Ainara Šlesera politprojektu pagrimšanas, ar laiku Andrim Amerikam izveidojot pašam savu Gods Kalpot Rīgai partiju, galvenais balsu skaitītājs Rīgā pārgāja uz šo partiju, kļuva par biedru un finansiālo donoru. Šoreiz viņš rīkojās viltīgāk — 2012. un 2013. gada laikā nav veicis ziedojumus, bet gan GKR kasē iemaksātos 1600 latus apzīmējis kā “biedra naudas”.
Savukārt, pētot Saskaņas laika shēmas Rīgas domē, atklājās vēl trakākas lietas — pēc 2017. gada vēlēšanu uzvarēšanas toreizējā Saskaņas un GKR tika atalgojusi galveno balsu skaitītāju J. Kokinu ar 75 000 eiro “konsultēšanas” līgumu. Naudu J. Kokins saņēmis Rīgas Satiksmes, kurā kapitāldaļu turētājs bija neviens cits kā J. Kokina apstiprinātais vēlēšanu uzvarētājs — Nils Ušakovs.
Kad šis fakts atklājās un žurnālisti zvanīja pašam J. Kokinam, lai noskaidrotu, ko viņš īsti darīja un par ko tieši viņš vairāku gadu laikā saņēma 75 000 eiro, tad J. Kokins necēla telefonu. Vēlāk viņš izteica nicīgus apgalvojumus, kuru būtība bija raksturojama apmēram šādi: gājis garām Rīgas Satiksmei, sācis interesēties par autostāvvietu apsaimniekošanu, un tur viņam pēkšņi piedāvājuši konsultāciju līgumu par “autostāvvietu novērošanu”, pie kam desmittūkstošu apmērā. Nav atrodams neviens paskaidrojums, vai J. Kokins tiešām par šo naudu kaut ko izdarījis Rīgas Satiksmes labā. Pats viņš sacījis — klusēšot par to “līdz kapa malai”.
Fakti par piepelnīšanos un “konsultēšanu” Rīgas Satiksmē nekļuva zināmi ātrāk, jo vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa vai pašvaldības vēlēšanu “virskomisijas” locekļu amati neskaitās valsts amatpersonu amati, tālab šiem cilvēkiem nav jāiesniedz publiskojamas deklarācijas.
Savukārt J. Kokina pilnvaru pagarināšanu līdz šim nodrošinājuši nevieni citi kā iepriekšējo Rīgas vēlēšanu uzvarētāji N. Ušakovs, A. Ameriks un pārējie — likums nosaka: pēc domes ievēlēšanas tā pati izvēl nākamo komisijas locekļu sastāvu. Līdz ar to Saskaņa un GKR apstiprināja Rīgas galvenā balsu skaitītāja amatā cilvēku, kurš pats ne tikai ziedojis uzvarētājiem, bet arī apstiprinājis viņu uzvaru vēlēšanās.
2017. gada 3. jūnija vēlēšanās, kad bija vērojama necerēti augsta vēlētāju aktivitāte iepriekšējā balsošanā un exit poll aptauja prognozēja teju vienādus rezultātus Saskaņas/GKR kopīgajam sarakstam un t.s. “latviskajiem” spēkiem, pēcvēlēšanu naktī GKR jau gatavojās uz zaudējumu — A. Ameriks žurnālistiem pateica zīmīgo frāzi, ar kuru šādās reizēs parasti sākas zaudējuma akceptēšana vēlēšanās: “Esam gatavi strādāt arī opozīcijā.”
Vēlētāji soctīklos pēc tam ziņoja šādus novērojumus: “Manā iecirknī, kur balsoju trešdien, [2017. gada] 31. maijā, mazajai urnai vāks burtiski cilājās, bija tikai 1 plomba. "Novērotāja" — tās pašas krievu skolas skolotāja. Vēlēšanu biļeteni sākās ar Saskaņu, tālāk turpinājās ar tādiem pašiem, līdz beigās sākās NA, Vienotība... pašās beigās, ar raušanu nost no iepriekšējās lapas — Jaunā konservatīvā. Nodomāju: cik lēti triki! Bet nekad nebiju iedomājusies, ko patiesībā nozīmē mazās, šķirbainās kastes. Drūmi. It sevišķi, ja to saturs ir mainīts ar pēkšņiem +7% par labu Saskaņai. Visu nakti mēs daži vērojām rezultātu izmaiņas visos 158 iecirkņos ik pa 15 minūtēm. Uzdevām jautājumus CVK par viņu mazspēju, līdz sapratām, kas patiesībā notiek.”
Citu vēlētāju novērojumi: “Likumpārkāpumi pašvaldību vēlēšanās Rīgā? Tā nu ir. 4. Rīgas vēlēšanu iecirknī Saskaņas sarakstu dod kā pirmo — pašā augšā.”
“Vēl viens veids krāpšanai: iedod vecam latviski runājošam aploksni bez zīmoga! Skaitot balsis, tādas izmet — kā nederīgas... Sakrātās ar zīmogiem izmanto, saliekot neatnākušo vietā biļetenus ar SC/GKR. Par to drosmīgi ziņoja V. Gavars. Visu cieņu viņam.”
Pēc konstatētajām J. Kokina darbībām N. Ušakovs, atbildot uz TV jautājumiem par J. Kokina piepelnīšanos N. Ušakova uzraudzītajā kapitālsabiedrībā un reizē balsu skaitīšanu Rīgas vēlēšanās par labu pašam N. Ušakovam, atbildēja ar pretjautājumu: “Kādā veidā tas varētu likt šaubīties par viņa objektivitāti?”
LTV video: https://www.youtube.com/watch?v=C7z5uT3BF-s
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
