Šķirbainas balsu urnas, slimu vēlētāju ignorēšana mājās, nespēja pareizi apzīmogot aploksnes: laiks mainīt arvien nejēdzīgākos balsu skaitītājus Rīgā
Imants Liepiņš30.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Katrā pašvaldībā bez iecirkņu komisijām ir arī galvenā “virskomisija”, kas organizē balsošanu, skaita kopā balsis, novērš trūkumus un atbild par organizatoriskajiem jautājumiem, lai iecirkņu komisijās vispār būtu, kas strādā. Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija gan parāda, ka darba gaitā ir iespējams ne vien iegūt pieredzi un strādāt arvien labāk, bet gan acīmredzami degradēties. Aizvien skaidrāks kļūst, ka ar katru gadu arvien sliktāk strādājošie galvenie balsu skaitītāji Rīgā ir jāmaina jau tagad, kamēr nevienas vēlēšanas nav tuvumā.
Aizvadītajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās izraisījās reizē vairāki nopietni skandāli — divos gadījumos iecirkņu komisijas bija nepietiekami apmācītas, kā rezultātā netika pieskaitīti balsu simti, kuru aploksnēm bija uzlikti nepareizie zīmogi. Tomēr Rīgas galvenie balsu skaitīšanas uzraugi Jura Kokina vadībā nespēja atrisināt situāciju, un beigās balsis pārskaitīt un pieskaitīt bija jāizlemj Administratīvajai apgabaltiesai.
Tikmēr pilnīgi nesaistītos gadījumos (žurnālistiem kļuvis zināms vismaz par astoņiem) dažādi Rīgas vēlēšanu iecirkņi nav nodrošinājuši balsošanu mājās slimiem un traumētiem cilvēkiem — turklāt tas nav noticis, baidoties inficēties ar Covid-19: piemēram, vienā gadījumā pie satiksmes negadījumā cietušas vēlētājas ar lauztu kāju komisijas locekļi ar urnu nav ieradušies mājās izbraukumā, kaut arī viņa iesniegumu nosūtījusi tieši J. Kokinam jau nedēļu pirms vēlēšanām, savukārt citā gadījumā ignorējuši vēlētāju, kas gulēja mājās pēc zarnas operācijas.
Vēl viens regulāri fiksēts fakts, kas liecina par nespēju pareizi organizēt vēlēšanu darbu Rīgā: pirms vēlēšanām tiek ziņots par grūtībām atrast darbiniekus, kas būtu gatavi strādāt iecirkņu komisijās, kaut gan pašvaldība šo cilvēku algošanai uz vēlēšanu laiku piešķir līdzekļus algām.
Savukārt 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās tika ziņots par neskaitāmām šķirbainām urnām, no kurām trijās iepriekšējās balsošanas dienās nodotās balsis, iespējams, varēja mēģināt izkratīt, lai vietā sabāztu “pareizi” aizpildītus biļetenus. Atbildīgie pat nemēģināja noliegt problēmu, taču leģitimizēja šo balsu pieskaitīšanu ar “statistisko analīzi”, kura it kā esot “pierādījusi”, ka šķirbainajās urnās atrasto balsojumu rezultāts neesot īpaši atšķīries no citiem.
Problēma tāda, ka vēlēšanu likumdošana nemaz neparedz šādu “statistisku salīdzinājumu” kā pamatu tam, lai lemtu par šaubīgo aplokšņu pieskaitīšanu — likums paredz vai nu balsu pārskaitīšanu, vai pārbalsošanu konkrētajos iecirkņos, vai arī atkārtotu vēlēšanu izsludināšanu visos iecirkņos, bet ar tiem pašiem sarakstiem un kandidātiem.
Toreiz Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija J. Kokina vadībā izdarīja visu neiespējamo, lai 2017. gada Rīgas domes vēlēšanu rezultātus paturētu spēkā, jo ar pusprocenta pārsvaru bija uzvarējis Nila Ušakova un Andra Amerika vadītais Saskaņas un Gods kalpot Rīgai kopīgais saraksts.
Taču drīz vien atklājās, ka iepriekšējos gados J. Kokins iemaksājis 6535 latus (9298 eiro) GKR priekšsēdētāja Andra Amerika iepriekš pārstāvētajai Latvijas Pirmajai partijai, pie kam vienā reizē ziedojot pat pa 3000 latiem. Tas nav bijis viss — viņš šajā partijā bijis arī biedrs, kas papildus iemaksājis 1650 latus kā “biedra naudu”. Bet 2005. gadā viņš pats arī kandidēja uz Rīgas domi no LPP saraksta, tomēr netika ievēlēts.
Pēc Ainara Šlesera politprojektu pagrimšanas, ar laiku Andrim Amerikam izveidojot pašam savu Gods Kalpot Rīgai partiju, galvenais balsu skaitītājs Rīgā pārgāja uz šo partiju, kļuva par biedru un finansiālo donoru. Šoreiz viņš rīkojās viltīgāk — 2012. un 2013. gada laikā nav veicis ziedojumus, bet gan GKR kasē iemaksātos 1600 latus apzīmējis kā “biedra naudas”.
Savukārt, pētot Saskaņas laika shēmas Rīgas domē, atklājās vēl trakākas lietas — pēc 2017. gada vēlēšanu uzvarēšanas toreizējā Saskaņas un GKR tika atalgojusi galveno balsu skaitītāju J. Kokinu ar 75 000 eiro “konsultēšanas” līgumu. Naudu J. Kokins saņēmis Rīgas Satiksmes, kurā kapitāldaļu turētājs bija neviens cits kā J. Kokina apstiprinātais vēlēšanu uzvarētājs — Nils Ušakovs.
Kad šis fakts atklājās un žurnālisti zvanīja pašam J. Kokinam, lai noskaidrotu, ko viņš īsti darīja un par ko tieši viņš vairāku gadu laikā saņēma 75 000 eiro, tad J. Kokins necēla telefonu. Vēlāk viņš izteica nicīgus apgalvojumus, kuru būtība bija raksturojama apmēram šādi: gājis garām Rīgas Satiksmei, sācis interesēties par autostāvvietu apsaimniekošanu, un tur viņam pēkšņi piedāvājuši konsultāciju līgumu par “autostāvvietu novērošanu”, pie kam desmittūkstošu apmērā. Nav atrodams neviens paskaidrojums, vai J. Kokins tiešām par šo naudu kaut ko izdarījis Rīgas Satiksmes labā. Pats viņš sacījis — klusēšot par to “līdz kapa malai”.
Fakti par piepelnīšanos un “konsultēšanu” Rīgas Satiksmē nekļuva zināmi ātrāk, jo vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa vai pašvaldības vēlēšanu “virskomisijas” locekļu amati neskaitās valsts amatpersonu amati, tālab šiem cilvēkiem nav jāiesniedz publiskojamas deklarācijas.
Savukārt J. Kokina pilnvaru pagarināšanu līdz šim nodrošinājuši nevieni citi kā iepriekšējo Rīgas vēlēšanu uzvarētāji N. Ušakovs, A. Ameriks un pārējie — likums nosaka: pēc domes ievēlēšanas tā pati izvēl nākamo komisijas locekļu sastāvu. Līdz ar to Saskaņa un GKR apstiprināja Rīgas galvenā balsu skaitītāja amatā cilvēku, kurš pats ne tikai ziedojis uzvarētājiem, bet arī apstiprinājis viņu uzvaru vēlēšanās.
2017. gada 3. jūnija vēlēšanās, kad bija vērojama necerēti augsta vēlētāju aktivitāte iepriekšējā balsošanā un exit poll aptauja prognozēja teju vienādus rezultātus Saskaņas/GKR kopīgajam sarakstam un t.s. “latviskajiem” spēkiem, pēcvēlēšanu naktī GKR jau gatavojās uz zaudējumu — A. Ameriks žurnālistiem pateica zīmīgo frāzi, ar kuru šādās reizēs parasti sākas zaudējuma akceptēšana vēlēšanās: “Esam gatavi strādāt arī opozīcijā.”
Vēlētāji soctīklos pēc tam ziņoja šādus novērojumus: “Manā iecirknī, kur balsoju trešdien, [2017. gada] 31. maijā, mazajai urnai vāks burtiski cilājās, bija tikai 1 plomba. "Novērotāja" — tās pašas krievu skolas skolotāja. Vēlēšanu biļeteni sākās ar Saskaņu, tālāk turpinājās ar tādiem pašiem, līdz beigās sākās NA, Vienotība... pašās beigās, ar raušanu nost no iepriekšējās lapas — Jaunā konservatīvā. Nodomāju: cik lēti triki! Bet nekad nebiju iedomājusies, ko patiesībā nozīmē mazās, šķirbainās kastes. Drūmi. It sevišķi, ja to saturs ir mainīts ar pēkšņiem +7% par labu Saskaņai. Visu nakti mēs daži vērojām rezultātu izmaiņas visos 158 iecirkņos ik pa 15 minūtēm. Uzdevām jautājumus CVK par viņu mazspēju, līdz sapratām, kas patiesībā notiek.”
Citu vēlētāju novērojumi: “Likumpārkāpumi pašvaldību vēlēšanās Rīgā? Tā nu ir. 4. Rīgas vēlēšanu iecirknī Saskaņas sarakstu dod kā pirmo — pašā augšā.”
“Vēl viens veids krāpšanai: iedod vecam latviski runājošam aploksni bez zīmoga! Skaitot balsis, tādas izmet — kā nederīgas... Sakrātās ar zīmogiem izmanto, saliekot neatnākušo vietā biļetenus ar SC/GKR. Par to drosmīgi ziņoja V. Gavars. Visu cieņu viņam.”
Pēc konstatētajām J. Kokina darbībām N. Ušakovs, atbildot uz TV jautājumiem par J. Kokina piepelnīšanos N. Ušakova uzraudzītajā kapitālsabiedrībā un reizē balsu skaitīšanu Rīgas vēlēšanās par labu pašam N. Ušakovam, atbildēja ar pretjautājumu: “Kādā veidā tas varētu likt šaubīties par viņa objektivitāti?”
LTV video: https://www.youtube.com/watch?v=C7z5uT3BF-s
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
