Iesaki rakstu: 
Tātad, ja nu kādam interesē, cik saņem skolotājs parastais, varu padalīties ar savu situāciju pagājušajā mācību gadā. Lūdzu, izlasiet līdz galam. Vadu 34 kontaktstundas nedēļā + 1 konsultācijas stunda.
Kā izrādās, pēc ministres teiktā un aprēķinātā, 35 astronomiskajās stundās nedēļā man ir jāpaspēj novadīt 34 kontaktstundas un 1 konsultācija, jāsagatavojas nākamajām stundām, jāveido mācību saturs, jo reformas dēļ atbilstošu materiālu ir varbūt 10% no tēmas...
Jāsakārto elektroniskais žurnāls, jāatbild uz skolēnu jautājumiem, jārisina random problēmas un tīņu drāmas, jālabo skolēnu darbi, jāsniedz jēgpilna atgriezeniskā saite par tiem izlabotajiem darbiem, jākomunicē ar audzināmo klasi, jākomunicē ar vecākiem...
Jāveido pusdienu atskaite, kavējumi, jārūpējas par kārtību klasē un skolā, jāuzliek praktisko darbu piederumi, jānovāc praktisko darbu piederumi, jākārto laboratorija, sanāksmes, metodiskā apvienība, starppriekšmetu sadarbība utt.
Realitātē ir tā, ka pa vakariem nostrādāju vēl aptuveni 8-10h nedēļā, kas ir maz, jo egoistiski saprotu, ka mana garīgā un fiziskā veselība ir svarīgāka nekā darbs. Entuziasms ļoti ātri noplok.
Neto alga - 683.26 euro. Nav apgādājamo, 23% nodoklis, neapliekamais minimums 0 euro. Pārējais, ko saņemu, ir par darbu projektos vai citiem darbiem, kas uz skolu neattiecas.
Nezinu, vai tas ir normāli (atalgojums) ‐ spriediet paši. Skolā strādāju, jo pagaidām to varu atļauties. Protams, arī bērnu dēļ, jo viņi ir sakarīgāki par pieaugušajiem un tur vēl ir kāda cerība.
Vēl jāatzīmē, ka audzināšana ir 1h nedēļā, bet realitātē 5h nedēļā ir kā minimums, ja nesataisa kādas ziepes vai nav kāds pasākums. Tātad tuvojos jau 50h nedēļā. Un vecāki uzskata, ka skolotājs ir pieejams visu laiku…
Vēl viens precizējums - bruto alga 996 euro, neto 683.26 euro. Netiek piemērots neapliekamais minimums, aprēķinātais ir neadekvāti liels, kā arī IIN ir 23%. Negribu palikt parādā un gribu mazliet uzkrāt. Bet nu tie varētu būt maksimāli 30 eiro, kas lietas būtību nemaina.
Vēl viens precizējums, ko nevajadzētu palaist garām un kāpēc ir izvēlēts tieši tāds nodokļu režīms - strādāju arī projektos un ar skolu nesaistītos darbos. Projekti netiek skaitīti pie algas, par to norēķinās atsevišķi.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
