Skolotāja algai Latvijā un pārējā ES ir jābūt 3000 eiro. Tas ir iespējams

Kāds teiks - tas ir par daudz, mēs to nevaram atļauties. Visa ES kopā to var - mēs kopā esam pasaules otrā lielākā ekonomika. Šobrīd globālajā konkurētspējā, tai skaitā izglītībā, zinātnē, mēs sākam pamatīgi atpalikt. Vienīgais risinājums ir nodrošināt mūsu bērniem iespējami vislabākos pedagogus. Eiropā skolotājiem atkal ir jākļūst par augsta prestiža profesiju. Skolotāji vienmēr ir bijuši - un arī šobrīd tā tas ir - īpašas misijas, aicinājuma profesija. Atbildīgai sabiedrībai jāspēj to atalgot. Visefektīvākais ieguldījums nevienlīdzības mazināšanā ir investīcijas izglītībā. Un sāksim ar cilvēkiem. Eiropai no patērētājsabiedrības ir jākļūst par izglītības sabiedrību, kultūru.

Jau iepriekš rakstīju - salīdzinot ar citām pasaules ekonomiskajām lielvarām, Eiropa vienmēr ir bijusi nabadzīga ar dabas resursiem. Šo bagātību vienkārši nav. Laiki, kad tos varēja iegūt, aptīrot pakļautās kolonijas, ir sen pagājuši. Sākot no 20. gadsimta otrās puses, Eiropa ir balstījusies uz augsti attīstīto zinātni, attīstīto demokrātijas un tirgus ekonomikas sinerģiju, kas ļāva nostiprināties efektīvām megakorporācijām, kuras labi pelnīja globālajos tirgos un turpināja nest bagātības, nodrošināt eiropiešu labklājību, salīdzinoši pat ļoti augsto un bagāto dzīves līmeni. Tomēr 21. gadsimta sākumā ir iezīmējusies bīstama tendence. Eiropas uzņēmumi globālajā konkurencē acīmredzami sāk zaudēt. No desmit pasaules bagātākajām megakompānijām tikai divas ir eiropiešu – vācu autoražotājs Volkswagen un Nīderlandes – Lielbritānijas naftas un gāzes ieguves kompānija – Royal Dutch Shell.

Vēl bīstamāka situācija ir ar tā dēvētājām nākotnes kompānijām – IT un interneta gigantiem. Šajā sarakstā eiropiešu faktiski nav. No radītājiem un pelnītājiem eiropieši ir pārvērtušies par patērētājiem. Tā būtu tikai pusbēda, lielākā problēma ir tā, ka no Eiropas tādā veidā uz citām ekonomiskajām lielvarām aizplūst milzīgi finanšu resursi. Piedevām runa nav tikai par ikdienas IT tehnoloģijām, kurās eiropieši zaudējuši konkurences cīņā. Eiropa ir krietni atpalikusi nākotnes tehnoloģijās – kvantu datoru attīstībā. No pasaules jaudīgākajiem kvantu datoru projektiem lielākais vairums atrodas ASV un Ķīnā. Zinātnieki norāda, ka šīs nākotnes tehnoloģijas ne tikai krietni mainīs IT tehnoloģiju attīstību, bet faktiski ļaus revolucionāri mainīt zinātnes attīstību kopumā. Tas būtiski ietekmēs arī ekonomiku – kardināli mainīs dažādus tirgus, tai skaitā energoresursu. Tiesa, ES ir plānojusi investēt kvantu datoru projektu attīstībā papildus apmēram miljardu un tuvāko gadu laikā attīstīt savus projektus. Tomēr tendence ir acīmredzama – Eiropa atpaliek.

Zināmā mērā tā atkal ir likumsakarība. Ja aplūko pasaules intelektuālās spēkstacijas – labākās universitātes, tad no desmit labākajām augstskolām tikai divas trīs ir Eiropā. Piedevām vismaz divas būs ārpus Eiropas Savienības – Lielbritānijā, kas nolēmusi pamest ES. No desmit Eiropas labākajām universitātēm septiņas vai pat astoņas atrodas tieši Lielbritānijā. Augstākās izglītības ziņā Eiropā ir acīmredzama stagnācija, kas neizbēgami novedusi pie iepriekšminētās ekonomiskās konkurētspējas zaudēšanas un atpalicības zinātnē. Tas viss, protams, rada pamatotus jautājumus – kā Eiropa plāno uzturēt savu labklājības sabiedrības augsto dzīves līmeni?

Lai atgūtu nokavēto, ar eirobirokrātiski stīvajiem soļiem nepietiks. Ir jāsāk izlēmīgi un pašiem pamatiem - pamata izglītību. Nekavējoties. Jo tieši tā tiek ielikti pamati bērnu nākotnē - nākošajos spējīgajos studentos, zinātniekos, uzņēmējos. Viņiem būs jābūvē nākotnes Eiropas Savienība ar augstas konkurētspējas ekonomiku, nākotnē, kur visu izšķirs zināšanas. Ir 21. gadsimts - tehnoloģiju gadsimts.

Tādas valstis kā Somija, Igaunija un citas ir apliecinājušas, ka ar pārdomātu izglītības sistēmu, reformām, var gūt apbrīnojamus rezultātus - viņu skolēni starptautiskajā PISA izglītības testos ir pasaules TOP3.

Tas nozīmē, ka līdzīgus panākumus var sasniegt arī visā Eiropā. Tomēr vislabākajiem rezultātiem ir nepieciešami labākie no labākajiem pedagogiem - motivētiem, sociāli aizsargātiem, zinošiem, ar augstu emocionālo inteliģenci.

Protams, atalgojums ir tikai viens no veidiem, kā piesaistīt vislabākos, bet tam nereti ir ārkārtīgi izšķiroša nozīme. Eiropas politiķi šobrīd daudz un bieži uztraucas par pieaugošajām radikalizācijas briesmām, par populisma pieaugumu, par viltus ziņu epidēmiju.

Vienīgais efektīvais veids, kā ar to visu cīnīties ir labākā iespējamā izglītība. Tāpēc šis priekšlikums patiesībā nav tikai par naudu. Tas ir arī attieksmes jautājums, tā ir atbilde tam, kādu vēlamies redzēt Eiropu nākotnē.

Novērtē šo rakstu: